Jaunieši ir Latvijas nākotnes pamats, un Progresīvie mērķis ir radīt vidi, kurā jaunieši var pilnvērtīgi attīstīties, iegūt kvalitatīvu izglītību, iekļauties darba tirgū un uzsākt patstāvīgu dzīvi. Tāpēc mēs turpināsim darbu pie jaunatnes dzīves kvalitātes uzlabošanas un piedāvājam izmaiņas Jaunatnes likumā, lai tas atbilstu mūsdienu realitātei un veidotu ilgtspējīgu un iekļaujošu sabiedrību.

Likumam jāatbilst realitātei – ko piedāvājam?

1. Palielināt jauniešu vecuma robežu no 25 līdz 30 gadiem. 

   Lai jauniešiem būtu ilgāks atbalsts izglītībā, darbā un patstāvīgas dzīves uzsākšanā.

   Lai vecuma slieksnis atbilstu realitātei, jauniešu projektu vajadzībām un nebūtu pretrunā ar Erasmus+ u.c. starptautiskiem jauniešu projektiem 

2. Saglabāt jaunatnes organizāciju pusi pašvaldību konsultatīvās padomes sastāvā.

   Nedrīkst vēl samazināt jauniešu lomu konsultatīvajā padomē, kas skar viņu grupu.

3. Pastiprināt darbu ar jauniešiem no dažādām mērķa grupām.

   Nodrošināt atbalstu jauniešiem no riska grupām: ekonomiski neaizsargātajiem, ar veselības problēmām, no attāliem reģioniem.

4. Ieviest jaunatnes politikas dalībnieku lomu visās politikas veidošanas stadijās.

   Nodrošināt, ka jauniešu viedoklis tiek uzklausīts ne tikai politikas īstenošanā, bet arī izstrādē un novērtēšanā.

5. Nostiprināt Latvijas Jaunatnes padomes (LJP) lomu likumā.

   LJP kā galvenā jaunatnes interešu pārstāvniecības organizācija.

6. Veicināt latviešu valodas lietošanu jauniešu vidū.

   Papildināt likumu ar programmām latviešu valodas popularizēšanai.

Kāpēc tas ir svarīgi?

• Atbilde uz laikmeta realitāti: Mūsdienu jaunieši ilgāk studē, vēlāk uzsāk darbu un veido ģimeni.

• Nepieciešams lielāks atbalsts: Katrs 10. jaunietis neiesaistās darba tirgū vai mācībās, kas prasa plašāku valsts atbalstu.

• Eiropas Savienības pieredze: ES valstu jauniešu vecuma slieksnis bieži ir 30 gadi, vidēji vecāks par 25, nodrošinot vienotu sistēmu. Latvijas jaunieši jau iesaistās starptautiskajos projektos līdz 30 gadiem, bet Latvijas projektos tā ir reta prakse.

• Iekļaujoša sabiedrība: Atbalsts riska grupām uzlabo sabiedrības vienlīdzību un sekmē pilsonisko iesaisti.

• LJP nozīme: Latvijas Jaunatnes padome jau šobrīd apvieno organizācijas un brīvprātīgos no visas valsts.

• Valsts valoda: Mērķtiecīgas aktivitātes veicinās latviešu valodas lietošanu jauniešu vidū.