2025. gada 27. novembrī Saeimā tika skatīts Nacionālās apvienības deputātu pieprasījums satiksmes ministram Atim Švinkam “Par sabiedrisko pasažieru pārvadājumiem uz agresorvalstīm krieviju un Baltkrieviju”. Satiksmes ministrija sadarbībā ar VSIA “Autotransporta direkcija” ir izskatījusi pieprasījumu un satiksmes ministrs Atis Švinka (Progresīvie) sniedz šādu komentāru.

2025. gada 27. novembrī Saeima izveidoja Parlamentārās izmeklēšanas komisiju “Par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā [..]”. Progresīvie uzskata, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveide ir acīmredzams “Nacionālās apvienības” un “Latvija pirmajā vietā” mēģinājums izveidot nodokļu maksātāju finansētu priekšvēlēšanu platformu un apzināti uzkurināt nepatiku pret Latvijā esošajiem ārvalstniekiem. Par to it īpaši liecina komisijas nosaukumā ietvertais un realitātei neatbilstošais formulējums “masveidīga trešo valstu pilsoņu ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikā”.

Trešdien, 26. novembrī, partijas Progresīvie Saeimas frakcija nosūtījusi vēstuli premjerministrei Evikai Siliņai (JV) un finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV), aicinot ierosināt disciplinārlietu par pieļautiem disciplinārpārkāpumiem Zemkopības ministrijā (ZM) jautājumā par atbalstu kokrūpniekiem. Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 18. panta “Tiesības ierosināt disciplinārlietu” pirmās daļas 1. un 6. punkts nosaka, ka “Ierosināt lietu ir tiesīgi ministru prezidents, kā arī finanšu ministrs par tiesību aktiem neatbilstošu rīcību ar budžeta līdzekļiem.”

Piektdien, 21. novembrī, partijas Progresīvie Saeimas frakcija nosūtījusi vēstuli Ģenerālprokuratūrai “Par iespējamu prettiesisku rīcību ar valsts mantu, valsts mantas nelikumīgu atsavināšanu, nodarot zaudējumus lielos apmēros, saistībā ar a/s “Latvijas Valsts meži” komersantiem piegādātās koksnes cenas samazināšanu.” Vēstules kopija nosūtīta arī Konkurences padomei un Valsts kontrolei.

Sestdien, 22. novembrī, kultūras centrā “Ulbrokas pērle” politiskās partijas Progresīvie ikgadējā kongresā norisinājās uzņēmējdarbības paneļdiskusija “Uzņēmēju forums: ko Progresīvie var mācīties no uzņēmējiem, un kas uzņēmējiem jāzina par mums?”, kurā piedalījās vairāki inovatīvu Latvijas eksportētāju pārstāvji.

Sestdien, 22. novembrī, uzrunājot politiskās partijas Progresīvie ikgadējā kongresa delegātus un viesus, namamāte, Ropažu novada priekšsēdētāja Signe Grūbe, sprieda, ka pārstāvju sapulces norises vietas izvēle “nozīmē to, ka Progresīvie ir politiskais spēks, kas ir izaudzis, un spēj pārliecinoši sevi pārstāvēt arī ārpus galvaspilsētas”.

Sestdien, 22. novembrī, kultūras centrā “Ulbrokas pērle” politiskās partijas Progresīvie ikgadējā kongresā pulcējās aptuveni 150 cilvēku: partijas biedri, valde un dome, deputāti un ministri, Uzņēmēju foruma dalībnieki un viesi, lai kopīgi iezīmētu partijas ceļu uz nākamā gada Saeimas vēlēšanām un stiprinātu dialogu ar uzņēmējiem.

Tā vietā, lai koncentrētos uz tēriņu samazināšanu un taupīšanu, jādomā par izaugsmi, uzņēmēju iedrošināšanu un investīciju piesaisti, lai valsts pamatbudžeta ieņēmumi no 16,1 miljarda eiro pieaugtu līdz 20 miljardiem eiro, partijas Progresīvie kongresā 22. novembrī pauda partijas Progresīvie valdes loceklis, satiksmes ministrs Atis Švinka.

Sestdien, 22. novembrī, uzrunājot politiskās partijas Progresīvie ikgadējā kongresa delegātus un viesus, partijas Progresīvie valdes loceklis, Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs, uzsvēra nepieciešamību mainīt domāšanu par to, kā risināt problēmas.

Sestdien, 22. novembrī, uzrunājot politiskās partijas Progresīvie ikgadējā kongresa delegātus un viesus, partijas līdzvadītāja un Kultūras ministre Agnese Lāce savā runā aizstāvēja izteiksmes un māksliniecisko brīvību, uzsvēra kultūras, mediju un nevalstisko organizāciju nozīmi. 

Sestdien, 22. novembrī, uzrunājot politiskās partijas Progresīvie ikgadējā kongresa delegātus un viesus, partijas Progresīvie eiroparlamentārietis Mārtiņš Staķis akcentēja, ka Latvijas cilvēki “atbalsta modernu, eiropeisku un godīgu pieeju politikai”.

Sestdien, 22. novembrī, uzrunājot politiskās partijas Progresīvie ikgadējā kongresa delegātus un viesus, partijas Progresīvie līdzvadītājs un Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs akcentēja, ka kongress norisinās “būtisku pārmaiņu laikā”. 

Progresīvie uzskata, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveide neattaisnos tās organizēšanai nepieciešamās papildu izmaksas, jo pēc būtības dublēs darbu, kas var tikt veikts jau esošajās Saeimas komisijās un apakškomisijās bez papildu tēriņiem. Šīs komisijas izveide būtībā ir acīmredzams atsevišķu opozīcijas politiķu mēģinājums iegūt nodokļu maksātāju apmaksātu priekšvēlēšanu platformu.

Partijas Progresīvie Saeimas frakcija nosūtījusi vēstuli Zemkopības ministrijai, pieprasot sniegt detalizētu informāciju un ekonomiskos aprēķinus par valstij nodarītajiem zaudējumiem, ko izraisījusi ministrijas patvaļīgi īstenotā labvēlība pret atsevišķiem kokrūpniekiem.

Sestdien, 22. novembrī, kultūras centrā “Ulbrokas pērle” Ropažos, notiks valdību veidojošās politiskās partijas Progresīvie ikgadējais kongress, kas pulcēs vairāk nekā divsimt biedru, domubiedru un viesu, lai kopīgi iezīmētu partijas ceļu uz nākamā gada Saeimas vēlēšanām un stiprinātu dialogu ar uzņēmējiem.

Saeimas vairākuma šodien pieņemtais lēmums parlamentā atgriezto likumprojektu par Eiropas Padomes konvencijas denonsēšanu pēc būtības nodot nākamā sasaukuma pārziņā ir nozīmīga sabiedrības uzvara, kas novērš tūlītēja kaitējuma nodarīšanu tās interesēm. Šī uzvara arī atstāj iespēju šādu risku novēršanai pilnībā, turpinot Latvijas dalību konvencijā.

Pēdējās dienas pēc Saeimas 30. oktobra lēmuma par izstāšanos no t. s. Stambulas konvencijas apliecina, ka Latvijas sabiedrība ir pret vardarbību un vēlas drošību, kā arī nav gatava riskēt ar Latvijas kā Rietumiem piederošas Eiropas Savienības valsts ģeopolitisko orientāciju.

30. oktobrī Saeimas vairākums, ignorējot Latvijas sabiedrības protestus, kā arī stratēģisko partneru brīdinājumus, atbalstīja lēmumu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb t. s. Stambulas konvenciju. Tādējādi Latvija kļuvusi par pirmo Eiropas Savienības valsti, kas spērusi šādu soli.

Jana Simanovska – vides inženierzinātņu doktore un 14. Saeimas deputāte (Progresīvie), Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētāja.
Vai Latvijai draud “resursu lāsts”? Vai pārāk daudz resursu var kļūt par problēmu? Latvijai ir nozīmīgi dabas resursi, īpaši meži, un to apsaimniekošana ir kļuvusi par sabiedrību šķeļošu jautājumu. Jana aicina uz to raudzīties plašāk – caur “resursu lāsta” teorijas skatpunktu.

2023. gada beigās zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) un ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs valdībā iesniedza informatīvo ziņojumu par kokrūpniecības nozares “konkurētspējas apdraudējumu”. Ar to valdībai tika netieši pateikts, ka nozarē gaidāms bankrotu vilnis un apdraudētas darbavietas reģionos.