Partijas Progresīvie Saeimas frakcija iesniegusi izskatīšanai lēmumprojektu "par Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas graudu ievešanas Latvijā, tai skaitā tranzītā caur Latviju, nekavējošu pārtraukšanu un turpmāku nepieļaušanu".

Ar to Saeimas deputāti aicina Ministru kabinetu nodrošināt pilnīgu agresorvalstu graudu ievešanas un tranzīta aizliegumu Latvijā, kā arī rosināt līdzīgus ierobežojumus Eiropas Savienības un Baltijas valstu līmenī. Tas nepieciešams, lai stiprinātu valsts drošību, novērstu godīgas konkurences kropļošanu un pārtrauktu iespējamu Ukrainā nolaupīto graudu transportēšanu, izmantojot Latvijas infrastruktūru.

Par spīti Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Vecāku organizācijas, 94 Latvijas izglītības iestāžu vadītāju un vairāku izglītības ekspertu noraidošai nostājai izglītības sistēmā vienlaikus ieviest vairākas būtiskas izmaiņas, izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (NA) joprojām neatkāpjas no saviem plāniem virzīt pārmaiņas, kas skars skolēnus un pedagogus jau uzsāktā mācību gada laikā.

Indriksone ir ignorējusi arī koalīcijas partneru viedokli un citu valdības locekļu kritiku, kā arī piedāvātos alternatīvos risinājumus Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes, kā arī Saeimas Pieprasījumu komisijā.

Lai pastiprinātu tiesisko aizsardzību pret smagākajām vardarbības formām pret sievietēm un mazinātu augstos vardarbības rādītājus valstī, partijas Progresīvie Saeimas frakcija iesniegusi grozījumus Krimināllikumā, lai tajā ietvertu un skaidri definētu femicīdu kā slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos.

Iesniegtais likumprojekts paredz papildināt Krimināllikuma 118. pantu ar jaunu punktu, nosakot, ka par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos atzīstama rīcība, “kas atzīstama par femicīdu, tas ir, tīša sievietes noslepkavošana viņas dzimuma dēļ vai ar viņas dzimumu saistītu motīvu dēļ.”

Gadījumā, ja izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) līdz 1. septembrim neapstādinās pieteiktās reformas izglītībā un neapliecinās sabiedrībai, ka pietiek līdzekļu skolotāju algām, partija Progresīvie prasīs viņas demisiju.

Kā ziņojuši mediji, Indriksone īsi pirms jaunā mācību gada pieteikusi plašas reformas izglītības nozarē, tostarp, atcelt centralizēto eksāmenu sliekšņus un veikt izmaiņas jaunajā skolu finansēšanas modelī "Programma skolā", kuru izstrādāja vairāku gadu garumā.

Ceturtdien, 23. jūlijā, Saeimas ārkārtas sēdē tika noraidīts partijas Progresīvie grozījums "Sugu un biotopu aizsardzības likumā", kurš paredzēja noteikt terminētu moratoriju ciršanai mežos, kuros ir sastopami Eiropas nozīmes aizsargājamie biotopi.

Šāds moratorijs Progresīvie skatījumā ir nepieciešams, jo patlaban Latvijā nav spēkā esošas veca meža definīcijas, kaut ES Dabas atjaunošanas regula nosaka to aizsardzību. Šobrīd redzam, ka Latvijā tiek izcirsti arī vairāk nekā 100 gadus veci meži, kas ir ārkārtīgi nozīmīgi mūsu dabai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.

Vakar, 21. jūlijā, Andra Kulberga vadītais Ministru kabinets nepieņēma Ģenerālprokuratūras valdībai adresēto protestu, ar kuru prasīja atcelt iepriekšējās valdības pieņemtos lēmumus t. s. kokrūpnieku lietā.

Ģenerālprokuratūra bija secinājusi, ka Ministru kabineta rīcība, uzdodot AS "Latvijas valsts meži" mainīt koksnes cenu noteikšanas kārtību bijusi prettiesiska, tāpēc tā nosūtīja valdībai protestu, prasot atcelt šos lēmumus kā prettiesiskus.

Partijas Progresīvie Saeimas frakcija ir nosūtījusi iekšlietu ministram Jānim Dombravam un Ministru prezidentam vēstuli ar pieprasījumu sniegt informāciju jautājumā par Pjotra Avena pilsonības iegūšanas tiesiskumu, kā arī aicina sākt pārbaudi saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par mēģinājumiem ietekmēt Latvijas valdības lēmumus sankciju jautājumos.

Saeima 2026. gada 4. jūnija sēdē neatbalstīja divus būtiskus frakcijas Progresīvie virzītos priekšlikumus, kuri bija vērsti uz valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanu.

Saeimas komisijas vadītājs Kaspars Melnis publiski paudis, ka izvēlējies izcelt trīs FLPP programmas projektus, kuru nosaukumus nav sapratis. Šāda subjektīvi pamatota atsevišķu zinātnieku aicināšana uz Saeimu ar mērķi iztaujāt tos par trim no pavisam 56 neatkarīgas institūcijas 2025. gadā apstiprinātiem zinātniskajiem projektiem signalizē par tendenciozu likumdevēja attieksmi un raisa mūsu neizpratni. Ir acīmredzams, ka konservatīvie un populistiskie politiskie spēki priekšvēlēšanu gaisotnē vēlas turpināt jau 2025. gada septembrī izdarīto spiedienu uz LZP paspārnē esošajiem projektiem.

Partija Progresīvie Centrālajā vēlēšanu komisijā oficiāli iesniegusi deputātu kandidātu sarakstus 15. Saeimas vēlēšanām.

Pirmdien, 29. jūnijā, partija Progresīvie oficiāli nosauca sarakstu līderus gaidāmajām 15. Saeimas vēlēšanām.

Līderu izziņošanu atklāja partijas līdzpriekšsēdētājs un premjerministra amata kandidāts Andris Šuvajevs, kurš savā runā uzsvēra, ka partija izaudzinājusi jaunu politisko līderu paaudzi ar valdības darba pieredzi.

Partijai “Progresīvie” konsolidējot eiropeiski demokrātiskos spēkus un piesaistot reģionālos partnerus, 15. Saeimas vēlēšanās no “Progresīvie” vēlēšanu sarakstiem startēs arī pārstāvji no partijas “Kustība “Par!””, reģionālā politiskā spēka “Mēs – Talsiem un novadam” un jaundibināmās partijas “Kopā Liepājai”.

Partijas Progresīvie Saeimas frakcija nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, aicinot neizsludināt 2026. gada 18. jūnijā steidzamības kārtā pieņemtos grozījumus Valsts civildienesta likumā, kuri turpmāk ļaus personu valsts ierēdņa amatā iecelt arī bez konkursa rīkošanas.

Partijas Progresīvie Saeimas frakcija aicinās Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču neizsludināt Saeimas 2026. gada 11. jūnijā galīgajā lasījumā pieņemto Imigrācijas likumu.

Plenārsēdē, trešajā lasījumā izskatot 158 priekšlikumus, atbalstu ieguva arī grozījumi (Nr. 61 un Nr. 62), kuri paredz iespēju ārzemniekiem pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju (TUA) uz laiku līdz pieciem gadiem, ja viņi veikuši 150 000 eiro pārskaitījumu valsts izveidotā ieguldījumu fondā un iemaksājuši valsts budžetā 10 000 eiro. Tas faktiski atjauno Latvijā agrāk pastāvējušo tirgošanos ar uzturēšanās atļaujām.

Saeima 2026. gada 4. jūnija sēdē neatbalstīja divus būtiskus frakcijas Progresīvie virzītos priekšlikumus, kuri bija vērsti uz valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanu.

Tāpat Saeima 4. jūnija sēdē lēma par grozījumiem kapitālsabiedrību pārvaldībā. Iecerētā reforma, kurai bija jāuzlabo valsts uzņēmumu pārvaldību, faktiski zaudējusi elementus, kuri bija vērsti uz kapitālsabiedrību pārvaldības centralizāciju. Deputāti noraidīja frakcijas Progresīvie priekšsēdētāja Andra Šuvajeva priekšlikumu noteikt valdībai pienākumu, nevis tikai tiesības sagatavot piedāvājumu valsts kapitālsabiedrību centralizētai pārvaldībai.

Saeimas 2026. gada 4. jūnija sēdē koalīcija neatbalstīja sabiedriskā medija uzrauga – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) – sagatavotos un frakcijas Progresīvie iesniegtos grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā.

Tie nepieciešami, lai izpildītu Satversmes tiesas (ST) 30. marta spriedumu.

Patlaban nebanku kreditētājus jeb ātros kredītus licencē un uzrauga trīs iestādes — Latvijas Banka, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Valsts ieņēmumu dienests. Līdz šim politiskie spēki uzskatīja, ka tā ir nevajadzīga sadrumstalotība nozares kontrolē un virzīja izmaiņas, kas nodotu šīs jomas pārraudzību Latvijas Bankai. Šāds modelis jau veiksmīgi darbojas Lietuvā.

Pirmdien, 2026. gada 1. jūnijā, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš paziņoja par došanos politikā, ieņemot "Nacionālās apvienības" (NA) vadītās Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra amatu.

"Citos gadījumos tik strauja pāriešana no neatkarīga mediju uzrauga amata uz politisku amatu noteikti radītu jautājumus, taču Āboliņa gadījumā tas nevienam nav pārsteigums — viņa saistība ar NA ir bijusi acīmredzama. Tas, ko no Āboliņa kunga astoņu gadu laikā esam redzējuši, ir sistemātiska mediju brīvības ierobežošana, uz ko vairākkārt norādījušas mediju nevalstiskās organizācijas un žurnālisti," norāda Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima.

28. maijā Saeimas vairākums noraidīja priekšlikumu iekļaut darba kārtībā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izstrādātos grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, kuri nepieciešami, lai izpildītu Satversmes tiesas 30. marta spriedumu.

Kā ziņots iepriekš, Satversmes tiesa pasludināja spriedumu, ar kuru atzina par Satversmei neatbilstošu regulējumu par sabiedriskā mediju satura veidošanu mazākumtautību valodās. Tiesa uzsvēra, ka tieši likumdevējam, respektējot sabiedrisko mediju neatkarību un redakcionālo brīvību, ir jānodrošina, lai sabiedrisko mediju satura veidošanā līdzsvaroti tiek aizsargāta gan latviešu valoda, gan pie mazākumtautībām piederošo personu tiesības, gan valsts drošība.

2026. gada 28. maijā Saeimas balsojumā par uzticības izteikšanu partijas Progresīvie Saeimas frakcija lēma neatbalstīt jaunizveidoto Andra Kulberga konservatīvo valdību.

Progresīvie frakcijas lēmums neatbalstīt jauno valdību ir balstīts trīs pamatapsvērumos.

2026. gada 21. maijā publiskotā Valsts kontroles (VK) revīzija atklājusi iznīcinošus faktus jautājumā par valsts kapitālsabiedrības "Latvijas Valsts meži" pārvaldību un kokrūpnieku afēru.

Revīzija konstatējusi problēmas un pārkāpumus plašā jautājumu spektrā, sākot no mežu nozares politikas jautājumiem un valsts budžetā iemaksājamo dividenžu apmēru, beidzot ar kapitālsabiedrības stratēģiju un lēmumu pamatotību cenu samazinājumam zāģbaļķiem ilgtermiņa līgumos jeb kokrūpnieku afērā.