Ceturtdien, 18. decembrī, partijas Progresīvie Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs nosūtījis vēstuli Ģenerālprokuratūrai ar lūgumu izvērtēt jaunatklājušos apstākļus t. s. kokrūpnieku lietā. Runa ir par 17. decembra Latvijas Televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā?” izskanējušo informāciju, ka Zemkopības ministrijas izstrādātā un uz Ministru kabineta sēdi izskatīšanai virzītā 2024. gada 25. jūnija Informatīvā ziņojuma datnes autors ir Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas izpilddirektors, proti, ministrijas pārraugāmās nozares pārstāvis, Kristaps Klauss.

Valdība 16. decembra sēdē lēmusi ierosināt dienesta pārbaudi t. s. kokrūpnieku lietā, vērtējot 2023. gada 19. decembra un 2024. gada 25. jūnija Ministru kabineta sēdēs apspriestajos informatīvajos ziņojumos “ietvertās informācijas un Ministru kabineta atbalstītā risinājuma pamatotību, tiesiskumu un lietderību”, tostarp ietekmi uz valsts budžetu un tautsaimniecību, kā arī atbalstītā risinājuma faktisko izpildi. Tāpat tiks vērtēta ziņojumu “izstrādē, virzībā un izpildē iesaistīto amatpersonu iespējamā atbildība”.

Sestdien, 13. decembrī, partijas Progresīvie domes sedē par priekšsēdētāju vienbalsīgi iebalsots Edgars Labsvīrs – veselības politikas un veselības sistēmas finansēšanas un pārvaldības profesionālis ar vairāk nekā desmit gadu pieredzi publiskajā sektorā un veselības aprūpes organizācijās.

Šobrīd nebanku kreditētājus — piemēram, “ātros” kredītus un patēriņa kredītus — licencē, uzrauga un kontrolē trīs nacionāla līmeņa uzraudzības iestādes — Latvijas Banka, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Valsts ieņēmumu dienests. Tas rada uzraudzības sadrumstalotību un neērtības šo pakalpojumu lietotājiem — īpaši sūdzību gadījumos.

Progresīvie atbalsta piedāvāto modeli, ka šādu pakalpojumu sniedzēju licencēšana un uzraudzība tiktu pilnībā nodota Latvijas Bankas rīcībā. Šāds modelis jau veiksmīgi darbojas Lietuvā.

Kopš vasaras Kultūras ministrija kopā ar plašu mediju pārstāvju loku strādāja pie izmaiņām Mediju atbalsta fonda konkursos. Pēc spraigām diskusijām kopīgā darbā izstrādātais gala variants ir tieši vērsts uz mediju vides stiprināšanu, kvalitātes nodrošināšanu un augstvērtīga satura pieejamību sabiedrībai.

Tādēļ partiju Progresīvie nepatīkami pārsteidz centieni novilcināt pabeigto un daudzkārt izdiskutēto uzlabojumu apstiprināšanu plānotajā laikā — Sabiedrības integrācijas fonda 5. decembra Padomes sēdē.

Kopš vasaras Kultūras ministrija kopā ar plašu mediju pārstāvju loku ir strādājusi pie izmaiņām Mediju atbalsta fonda (MAF) konkursos. Lai gan dažādos posmos diskusijas par iespējamām izmaiņām bijušas spraigas, tomēr kopdarbā izstrādātais gala variants ir tieši vērsts uz mediju vides stiprināšanu, kvalitātes nodrošināšanu un augstvērtīga satura pieejamību sabiedrībai.

Rīt, 5. decembrī, Sabiedrības integrācijas fonda Padomes sēdē plānota jauno konkursa nolikumu apstiprināšana, taču indikācijas, ka tas varētu arī nenotikt, rada jautājumus par politisku ieinteresētību uzturēt esošā risinājuma trūkumus. Izmaiņu neieviešana nozīmētu, ka turpināsies situācija, kur daļa mediju saņem finansējumu gandrīz automātiski, kamēr citi konkurē par nepietiekamiem resursiem. Tas kavētu inovācijas, multiplatformu satura attīstību un sabiedrībai nozīmīgu projektu īstenošanu.

2025. gada 27. novembrī Saeimā tika skatīts Nacionālās apvienības deputātu pieprasījums satiksmes ministram Atim Švinkam “Par sabiedrisko pasažieru pārvadājumiem uz agresorvalstīm krieviju un Baltkrieviju”. Satiksmes ministrija sadarbībā ar VSIA “Autotransporta direkcija” ir izskatījusi pieprasījumu un satiksmes ministrs Atis Švinka (Progresīvie) sniedz šādu komentāru.

2025. gada 27. novembrī Saeima izveidoja Parlamentārās izmeklēšanas komisiju “Par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā [..]”. Progresīvie uzskata, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveide ir acīmredzams “Nacionālās apvienības” un “Latvija pirmajā vietā” mēģinājums izveidot nodokļu maksātāju finansētu priekšvēlēšanu platformu un apzināti uzkurināt nepatiku pret Latvijā esošajiem ārvalstniekiem. Par to it īpaši liecina komisijas nosaukumā ietvertais un realitātei neatbilstošais formulējums “masveidīga trešo valstu pilsoņu ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikā”.

Trešdien, 26. novembrī, partijas Progresīvie Saeimas frakcija nosūtījusi vēstuli premjerministrei Evikai Siliņai (JV) un finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV), aicinot ierosināt disciplinārlietu par pieļautiem disciplinārpārkāpumiem Zemkopības ministrijā (ZM) jautājumā par atbalstu kokrūpniekiem. Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 18. panta “Tiesības ierosināt disciplinārlietu” pirmās daļas 1. un 6. punkts nosaka, ka “Ierosināt lietu ir tiesīgi ministru prezidents, kā arī finanšu ministrs par tiesību aktiem neatbilstošu rīcību ar budžeta līdzekļiem.”

Piektdien, 21. novembrī, partijas Progresīvie Saeimas frakcija nosūtījusi vēstuli Ģenerālprokuratūrai “Par iespējamu prettiesisku rīcību ar valsts mantu, valsts mantas nelikumīgu atsavināšanu, nodarot zaudējumus lielos apmēros, saistībā ar a/s “Latvijas Valsts meži” komersantiem piegādātās koksnes cenas samazināšanu.” Vēstules kopija nosūtīta arī Konkurences padomei un Valsts kontrolei.

Sestdien, 22. novembrī, kultūras centrā “Ulbrokas pērle” politiskās partijas Progresīvie ikgadējā kongresā norisinājās uzņēmējdarbības paneļdiskusija “Uzņēmēju forums: ko Progresīvie var mācīties no uzņēmējiem, un kas uzņēmējiem jāzina par mums?”, kurā piedalījās vairāki inovatīvu Latvijas eksportētāju pārstāvji.

Sestdien, 22. novembrī, uzrunājot politiskās partijas Progresīvie ikgadējā kongresa delegātus un viesus, namamāte, Ropažu novada priekšsēdētāja Signe Grūbe, sprieda, ka pārstāvju sapulces norises vietas izvēle “nozīmē to, ka Progresīvie ir politiskais spēks, kas ir izaudzis, un spēj pārliecinoši sevi pārstāvēt arī ārpus galvaspilsētas”.

Sestdien, 22. novembrī, kultūras centrā “Ulbrokas pērle” politiskās partijas Progresīvie ikgadējā kongresā pulcējās aptuveni 150 cilvēku: partijas biedri, valde un dome, deputāti un ministri, Uzņēmēju foruma dalībnieki un viesi, lai kopīgi iezīmētu partijas ceļu uz nākamā gada Saeimas vēlēšanām un stiprinātu dialogu ar uzņēmējiem.

Tā vietā, lai koncentrētos uz tēriņu samazināšanu un taupīšanu, jādomā par izaugsmi, uzņēmēju iedrošināšanu un investīciju piesaisti, lai valsts pamatbudžeta ieņēmumi no 16,1 miljarda eiro pieaugtu līdz 20 miljardiem eiro, partijas Progresīvie kongresā 22. novembrī pauda partijas Progresīvie valdes loceklis, satiksmes ministrs Atis Švinka.

Sestdien, 22. novembrī, uzrunājot politiskās partijas Progresīvie ikgadējā kongresa delegātus un viesus, partijas Progresīvie valdes loceklis, Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs, uzsvēra nepieciešamību mainīt domāšanu par to, kā risināt problēmas.

Sestdien, 22. novembrī, uzrunājot politiskās partijas Progresīvie ikgadējā kongresa delegātus un viesus, partijas līdzvadītāja un Kultūras ministre Agnese Lāce savā runā aizstāvēja izteiksmes un māksliniecisko brīvību, uzsvēra kultūras, mediju un nevalstisko organizāciju nozīmi. 

Sestdien, 22. novembrī, uzrunājot politiskās partijas Progresīvie ikgadējā kongresa delegātus un viesus, partijas Progresīvie eiroparlamentārietis Mārtiņš Staķis akcentēja, ka Latvijas cilvēki “atbalsta modernu, eiropeisku un godīgu pieeju politikai”.

Sestdien, 22. novembrī, uzrunājot politiskās partijas Progresīvie ikgadējā kongresa delegātus un viesus, partijas Progresīvie līdzvadītājs un Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs akcentēja, ka kongress norisinās “būtisku pārmaiņu laikā”. 

Progresīvie uzskata, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveide neattaisnos tās organizēšanai nepieciešamās papildu izmaksas, jo pēc būtības dublēs darbu, kas var tikt veikts jau esošajās Saeimas komisijās un apakškomisijās bez papildu tēriņiem. Šīs komisijas izveide būtībā ir acīmredzams atsevišķu opozīcijas politiķu mēģinājums iegūt nodokļu maksātāju apmaksātu priekšvēlēšanu platformu.

Partijas Progresīvie Saeimas frakcija nosūtījusi vēstuli Zemkopības ministrijai, pieprasot sniegt detalizētu informāciju un ekonomiskos aprēķinus par valstij nodarītajiem zaudējumiem, ko izraisījusi ministrijas patvaļīgi īstenotā labvēlība pret atsevišķiem kokrūpniekiem.