15. Saeimas vēlēšanu programma

10 000 zīmju programma

Partija Progresīvie pārstāv sociāldemokrātisku, zaļu politiku bez slēptām ietekmēm. Lai sekmētu Latvijas iedzīvotāju drošību un dzīves kvalitāti, piedāvājam trīs galvenās prioritātes taisnīgas, drošas un konkurētspējīgas Latvijas nākotnei.

PIRMKĀRT, jānovērš Latvijas atpalikšana no Baltijas kaimiņiem, nosakot skaidrus ekonomiskās attīstības virzienus. Latvijas drošība sakņojas atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju attīstībā – konkurētspēju noteiks ne tikai elektrības resursu cena, bet arī mūsu spēja kļūt par nākotnes tehnoloģiju līderiem. Vienlaikus Progresīvie redz Latvijas nākotni spēcīgā aizsardzības industrijā, kas sekmē valsts drošību, ekonomiku un atspoguļo mūsu ārpolitikas pamatprincipus.

OTRKĀRT, jāmazina dzīves dārdzības spiediens uz iedzīvotāju maciņiem. Lielai daļai iedzīvotāju algu kāpums ir gājis kopsolī ar cenu kāpumu. Tāpēc Progresīvie piedāvā sistēmiskus ilgtermiņa risinājumus. Jāturpina mazināt nodokļus mazajām un vidējām algām, ko Progresīvie jau paveica 14. Saeimas laikā. Atvieglojumu sistēma jāmaina, nosakot lielākus ģimenes valsts pabalstus, visvairāk palīdzot ģimenēm ar nelieliem ienākumiem. Valstij vairāk jāinvestē sabiedriskajos pakalpojumos – veselības aprūpē, izglītībā, mājokļu būvniecībā. Šīs investīcijas uzlabos cilvēku dzīves kvalitāti un veicinās ekonomikas izaugsmi.

TREŠĀ PRIORITĀTE ir nosargāt Latvijas demokrātiju laikā, kad populisti cenšas mainīt valsts politisko kursu. Progresīvie stingri iestāsies par Latvijas ciešāku integrāciju Eiropas Savienībā. Mēs aizstāvēsim Stambulas konvenciju un turpināsim darbu pie risinājumiem, kas palīdz vardarbības upuriem. Nepieļausim mēģinājumus pakļaut medijus politiskam spiedienam un atbalstīsim pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas ikdienā rūpējas par iedzīvotājiem un kopienu saliedētību.

Šīs trīs prioritātes varēs sasniegt, tikai stingri iestājoties par Latviju kā daļu no Eiropas, vienlaikus stiprinot nacionālo identitāti, valodu un kultūru.

Valstij jāatbalsta nozares, kas rada lielāku pievienoto vērtību, nodrošina eksportu un inovācijas un stiprina Latvijas enerģētisko un ekonomisko neatkarību.
1. Noteiksim prioritāros sektorus ekonomikas un zaļās pārejas veicināšanai – atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas, aizsardzības industriju un zaļo rūpniecību.
2. Noteiksim skaidru elektroenerģijas ražošanas jaudu portfeli, priekšroku dodot atjaunīgajiem energoresursiem.
3. Ieviesīsim plašāku progresivitāti, koriģējot ienākumu sliekšņus un likmes, lai samazinātu nodokļus mazajām un vidējām algām.
4. Pāriesim no minimālās sociālo iemaksu bāzes uz proporcionālām iemaksām sociālajā budžetā.
5. Veidosim valsts atbalsta programmas, mērķtiecīgi atbalstot uzņēmumus, kuri spēj uzrādīt augstu pievienoto vērtību, būtisku eksporta intensitāti apgrozījumā un nozīmīgus ieguldījumus pētniecībā un attīstībā.
6. Veidosim pieejamu īres mājokļu fondu cilvēkiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem, īpaši reģionos.
7. Ieviesīsim jaunuzņēmumu atbalsta programmu agrīnas stadijas tehnoloģiju komandām.
8. Atbalstīsim mazos un vidējos uzņēmumus, vienkāršojot nodokļu nomaksu, lai tie varētu radīt darbavietas pilsētās un novados.
9. Veidosim gudru, tālredzīgu un drošu migrācijas politiku ar mērķi nodrošināt cieņpilnus dzīves apstākļus Latvijas un Eiropas iedzīvotājiem.
Progresīvo mērķis ir panākt, lai cilvēkiem ikdienā būtu vairāk naudas pamatvajadzību nodrošināšanai. Izdevumi mājoklim, enerģijai, zālēm, transportam nedrīkst radīt nabadzības risku.
1. Samazināsim nodokļu slogu mazajām un vidējām algām, palielinot neapliekamo minimumu. Minimālo algu piesaistīsim vidējai algai.
2. Palielināsim ģimenes valsts pabalstu un vienkāršosim pieteikšanos atbalstam pēc bērna piedzimšanas.
Nodrošināsim sociālās iemaksas bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, kā arī veidosim mērķētu atbalstu viena vecāka ģimenēm.
3. Pabalstus un cita veida finansiālo atbalstu pakāpeniski piesaistīsim ienākumu mediānai. Minimālo ienākumu sliekšņi jāturpina celt.
4. Paaugstināsim pensijas, straujāk ieviešot piemaksu par apdrošināšanas stāžu un atzīstot dažādu nodarbinātības formu ietvarā paveikto.
5. Ieviesīsim vienotu sabiedriskā transporta mēnešbiļeti valsts mērogā ar 50% atlaidi jauniešiem līdz 25 gadiem.
6. Noteiksim gada līdzmaksājumu griestus kompensējamām zālēm.
7. Paplašināsim atbalstu jauniešiem un jaunajām ģimenēm mājokļa iegādei, īrei un pirmajai iemaksai.
Valsts pārvaldei jābalstās skaidros mērķos, caurskatāmā budžetā, datos un publiskā atbildībā par paveikto.
1. Pamatosim valsts izdevumus ar skaidri noteiktām funkcijām un izmērāmiem mērķrādītājiem.
2. Ieviesīsim regulāru birokrātijas sloga novērtējumu.
3. Padarīsim iepirkumus atklātus, ilgtspējīgus un balstītus kvalitātē, nevis zemākajā cenā.
4. Centralizēsim valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, nodrošinot to darbu sabiedrības labā un samazinot resoru politisko ietekmi.
Demokrātija, cilvēktiesības un pilsoniskā sabiedrība ir Latvijas drošības, noturības un saliedētības pamats.
1. Stiprināsim Latvijas sabiedrisko mediju, depolitizējot tā finansēšanas modeli un nodrošinot plašāku sabiedrības pārstāvniecību pārvaldībā.
2. Atbalstīsim vienlīdzīgas tiesības, t.sk. laulību vienlīdzību un visu ģimeņu aizsardzību.
3. Pakāpeniski palielināsim NVO fonda finansējumu, t.sk. līdzfinansējumu starptautiskos konkursos atbalstītiem projektiem.
4. Nodrošināsim tiesu varas institucionālu un finansiālu neatkarību no izpildvaras budžeta veidošanā un tiesu atbalsta funkciju veikšanā.
5. Paplašināsim atbalsta pakalpojumus vardarbībā cietušajiem. Turpināsim pilnveidot regulējumu naida runas novēršanai.
6. Veidosim pieejamu vidi un darba tirgu personām ar invaliditāti.
Veidosim aprūpes sistēmu, kur slimības atklāj savlaicīgi un diagnostika mazina mirstību, darbspēju zudumu un izmaksas.
1. Stiprināsim profilaksi ar centralizētu skrīningu pārvaldību un personalizāciju pēc ģenētiskā riska, t.sk. ar valsts apmaksātu BRCA testēšanu.
2. Nodrošināsim agrīnu palīdzību psihiskās veselības, atkarību, retu slimību, garā kovida un citu sarežģītu diagnožu gadījumā.
3. Ieviesīsim vienotu pieraksta sistēmu ar pacientu prioritizāciju pēc klīniskās steidzamības un skaidriem gaidīšanas laikiem.
4. Ieviesīsim digitālās veselības ekosistēmu ar datu standartiem, reāllaika reģistriem, drošu MI un anonimizētiem datiem pētniecībai.
5. Pārveidosim NVD par neatkarīgu, rezultātos balstītu pakalpojumu iepircēju.
6. Balstīsim slimnīcu tīklu uz konkrētiem pacientu pieredzes ceļiem, rezultātiem un gatavību krīzēm, stiprinot civilmilitāro sadarbību.
Sabiedrībai piederošus mežus jāpārvalda godīgi un zinātniski pamatoti sabiedrības interesēs, saglabājot bioloģisko daudzveidību nākamajām paaudzēm.
1. Mežizstrādes apjomu noteiksim, līdzsvarojot saimnieciskās, dabas aizsardzības un sabiedrības intereses.
2. Palielināsim vecu un bioloģiski vērtīgu mežu aizsardzību, kā arī samazināsim kailciršu īpatsvaru ekoloģiski jutīgās teritorijās.
3. AS “Latvijas valsts meži” jākļūst par uzņēmumu, kas attīsta pārstrādes ķēdes un pievienotās vērtības sektorus, sekmējot atalgojuma pieaugumu darbiniekiem reģionos un meža vērtības saglabāšanu ilgtermiņā.
4. Garantēsim sabiedrības pieeju valsts mežiem rekreācijai un atpūtai, paplašinot dabas taku, atpūtas vietu un izglītības infrastruktūru.
Progresīvie iestājas par klimatneitralitāti un pāreju uz ekonomiku, kas respektē planētas resursu ierobežotību un cilvēka tiesības uz veselīgu vidi.
1. Ieviesīsim taisnīgus dabas resursu un klimata nodokļus uzņēmumiem, kas piesārņo vidi, ieņēmumus novirzot vides atjaunošanai.
2. Ieviesīsim visā Latvijā plašu, vienotu un saprotamu atkritumu šķirošanas sistēmu.
3. Piesaistīsim subsīdījas lauksaimniekiem ar izmērāmiem vides un sociālajiem ieguvumiem.
4. Īstenosim ES Dabas atjaunošanas regulu, izstrādājot un ieviešot nacionālo dabas atjaunošanas plānu.
5. Turpināsim attīstīt drošu un modernu transporta infrastruktūru, prioritarizējot gājējus un velobraucējus, sabiedrisko transportu un stāvparkus.
Veidosim izglītības sistēmu, kur katrs bērns un jaunietis var mācīties kvalitatīvā, drošā un atbalstošā vidē neatkarīgi no ģimenes ienākumiem vai dzīvesvietas un kur mūžizglītība sekmēs sudraba ekonomiku.
1. Noteiksim jaunatnes politiku kā valsts prioritāti un ieviesīsim vienas pieturas atbalstu jauniešiem.
2. Ieviesīsim visaptverošu veselības mācību, saturā ietverot seksuālo un reproduktīvo veselību, vardarbības un atkarību prevenciju.
3. Līdzsvarosim skolēnu mācību slodzi pa vecumposmiem un atstāsim tikai jēgpilnus mājasdarbus.
4. Ieviesīsim programmu atbalsta personāla piesaistei reģionos.
5. Pacelsim pedagogu zemāko likmi vismaz līdz 2100 eiro.
6. Ievirzīsim profesionālo izglītību par labu STEAM specializācijām, ar kurām Latvija izceļas pasaulē.
7. Palielināsim „Studētgods” stipendijas, finansējumu zinātnei un augstākajai izglītībai.
Progresīvie redz Latviju kā drošu, noturīgu, rīcībspējīgu un dažādām krīzēm sagatavotu valsti, kura arvien ciešāk iekļaujas ES un aktīvi piedalās reģionālās politikas veidošanā.
1. Turpināsim aizstāvēt starptautiskās normās balstītu pasaules kārtību. Spēka politikas laikmetā ES iegūst centrālu nozīmi Latvijas neatkarības garantēšanā.
2. Saglabāsim finansējumu aizsardzības nozarei vismaz 5% apjomā.
3. Latvijai jābūt aktīvai NATO austrumu flanga valstij, kas reaģē, paredz un novērš draudus sadarbībā ar NATO, ES, NB8+, Poliju, Lielbritāniju un Ukrainu.
4. Veidosim aizsardzības industrijas parkus ar sakārtotu infrastruktūru, ātrākiem lēmumiem un atbalstu inovācijām un ražošanai atbilstoši NBS vajadzībām.
5. Valsts robežai jābūt tehnoloģiski un fiziski drošai, un tās aizsardzībai – tiesiskai un demokrātiskai, lai
Latvija spētu reaģēt uz hibrīdapdraudējumiem, nezaudējot cilvēktiesībās balstītu pieeju.
6. Turpināsim patvertņu izbūvi un iedzīvotāju sagatavošanu krīzes apstākļiem.
7. Iesaistīsim diasporu lēmumu pieņemšanā un sniegsim atbalstu ikvienam, kurš vēlas atgriezties Latvijā.
Kultūra ir telpa, kuru raksturo pieejamība, nozarē strādājošo aizsardzība un mākslinieciskā brīvība.
1. Stiprināsim kultūras institūcijas kā kopienu noturības centrus, īpaši reģionos.
2. Ieviesīsim ALTUM grantu vēsturisko ēku atjaunošanai.
3. Reformēsim kultūras nozarē strādājošo atlīdzības sistēmu un nostiprināsim autoratlīdzības režīmu.
4. Attīstīsim kultūru un radošās industrijas kā stratēģisku instrumentu ārpolitikas un eksporta mērķu sasniegšanai.
5. Dziesmu un deju svētku ilgtspējai veidosim jaunu pārvaldības modeli.
6. Nodrošināsim paredzamu finansējumu nozarei, t.sk likumā noteikto VKKF pieaugumu.
Progresīvie veidos reģionālo politiku, kuras centrā ir cilvēka iespēja dzīvot, strādāt un saņemt kvalitatīvus pakalpojumus neatkarīgi no dzīvesvietas.
1. Veidosim taisnīgu un stabilu pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli.
2. Mobilitātes atbalstu Latgalē attiecināsim uz visiem darbiniekiem, kuru ienākumi gadā nepārsniedz 12 tūkstošus eiro.
3. Izmantosim EastInvest fondu, lai atbalstītu Latgales pašvaldību investīcijas sabiedriskā transporta infrastruktūrā.
4. Nodrošināsim transporta kompensācijas ģimenēm pierobežā.
5. Veidosim atvērtas un pieejamas pašvaldības, stiprinot iedzīvotāju līdzdalību lēmumu pieņemšanā.

Garā programma

1. Ekonomiskās labklājības un izaugsmes programma

Latvijas ekonomiskās drošības un labklājības pamatā ir pāreja uz augstas pievienotās vērtības un zināšanās balstītu saimniekošanu. Mēs iestājamies par valsti, kas rada skaidrus, prognozējamus noteikumus un sniedz mērķtiecīgu atbalstu perspektīviem uzņēmējiem, nevis rada mākslīgus birokrātiskus šķēršļus. Ekonomiskā izaugsme nav iedomājama arī bez sociālā taisnīguma un reģionu apdzīvotības, tāpēc katram investīciju projektam ir jākalpo iedzīvotāju dzīves kvalitātes celšanai visā Latvijā.

Mūsu vīzija ir moderna, digitāli integrēta un klimatneitrāla ekonomika, neatkarīga no agresorvalstu resursiem un tirgiem. Mērķtiecīgi investējot inovācijās, automatizācijā un vietējā ražošanas jaudā, mēs stiprināsim Latvijas uzņēmumu globālo konkurētspēju un stratēģisko autonomiju. Zaļā pāreja un digitalizācija mūsu izpildījumā ir praktiski, sociāli izvērtēti risinājumi, kas nodrošina labi apmaksātas darba vietas un ilgtermiņa ekonomisko drošību.

Noteiksim prioritāros sektorus ekonomikai un zaļajai pārejai – atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas, aizsardzības industriju un zaļo rūpniecību – un koncentrēsim līdz šim sadrumstaloto valsts atbalstu tieši šajās nozarēs.

Latvijas ekonomikas izaugsmi bremzē nepietiekamas investīcijas pētniecībā un zemā produktivitāte, kas ierobežo uzņēmumu konkurētspēju globālajos tirgos. Lai to mainītu, valsts atbalstu koncentrēsim nozarēs ar augstu tehnoloģisko un intelektuālo vērtību, sekmējot pāreju uz augstas pievienotās vērtības ražošanu un automatizāciju. Mēs mērķtiecīgi stimulēsim eksporta intensitāti un jaunu, patentējamu risinājumu izstrādi, kas nodrošinās augsti kvalificētas darba vietas.
- Novirzīsim valsts atbalsta programmas (grantus, aizdevumus) eksportspējīgiem uzņēmumiem, kas uzrāda augstu pievienoto vērtību, atbilst ES sociālās atbildības un ilgtspējas standartiem un veic nozīmīgus ieguldījumus pētniecībā un attīstībā.
- Ieviesīsim jaunas atbalsta programmas jaunuzņēmumiem agrīnās stadijās sadarbībā ar riska kapitāla fondiem, kā arī ALTUM aizdevumus bez mantiskas ķīlas, kas atmaksājami piecu gadu laikā no uzņēmuma peļņas pēc revenue-based financing principiem.
- Reformēsim LIAA inovāciju vaučeru programmu, piešķirot lielākus vaučerus vērienīgākiem projektiem ar 30% uzņēmuma līdzfinansējumu un izmērāmiem eksporta rezultātiem, un sniegsim individuālu LIAA atbalstu uzņēmumu eksporta paplašināšanai un ārvalstu pārstāvniecībām.
- Attīstīsim industriālos parkus ar garantētu pieslēgumu un izbūvētu infrastruktūru, piedāvājot prioritāro nozaru uzņēmumiem izdevīgus ilgtermiņa elektroenerģijas līgumus.
- Veicināsim kapitāla pieejamības uzlabošanu uzņēmumiem, motivējot bankas kreditēt mazos un vidējos uzņēmumus ārpus lielajām pilsētām. Noteiksim maksimālo notariālo un novērtēšanas izmaksu ierobežojumu pārkreditēšanai, lai atvieglotu klientu pāreju starp bankām vai no bankām uz vietējām krājaizdevumu sabiedrībām. Stimulēsim jaunu spēlētāju ienākšanu banku tirgū. Veicināsim pensiju fondu aktīvāku līdzdalību Latvijas kapitāla tirgū.
Enerģētiskā neatkarība un pāreja uz atjaunīgajiem resursiem ir gan drošības, gan ekonomiskās konkurētspējas jautājums. Zaļajie risinājumi ir ekonomiski pamatoti un stiprina konkurētspēju, tā sniedzot reālu labumu vietējiem uzņēmumiem un nepasliktinot mazaizsargāto iedzīvotāju stāvokli. Valsts prioritāte būs enerģētikas infrastruktūras modernizācija un pilnīga norobežošanās no agresorvalstu ietekmes.
- Definēsim, kādam jābūt elektroenerģijas ražošanas avotu kopumam, lai sistēma būtu droša, izdevīga un spētu nodrošināt elektroapgādi jebkuros apstākļos. Latvijai jānodrošina bāzes elektroenerģijas jaudas nepārtrauktā režīmā, kā arī jāspēj kāpināt jaudas pēc pieprasījuma.
- Veicināsim arī dziļāku Latvijas integrāciju NordPool tirgū.
- Virzīsim investīcijas prioritāri pārvades un sadales tīklu projektiem, lai nodrošinātu efektīvu un drošu pašmāju saražotās zaļās enerģijas integrāciju, lokālo tīklu un enerģijas uzkrāšanas risinājumu attīstību.
- Noteiksim, ka visi valsts zaļās pārejas risinājumi un atbalsta mehānismi tiek ieviesti tikai pēc rūpīgas sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtēšanas un īstenojot pilotprojektus pirms to mērogošanas.
- Saistīsim nozīmīgu valsts finansiālo atbalstu uzņēmumiem ar konkrētiem energoneatkarības mērķiem un ietekmes uz vidi mazināšanu, piemēram, veicinot elektrifikāciju, energoefektivitāti vai emisiju mazināšanu.
- Īstenosim pilnīgu importa un eksporta pārtraukšanu ar Krieviju un Baltkrieviju, stiprinot Latvijas stratēģisko autonomiju.
Pārlieku lēni administratīvie procesi, datu sadrumstalotība un smagnēja birokrātija bremzē uzņēmējdarbības attīstību un investīciju piesaisti Latvijā. Valsts pārvaldei ir jāpāriet uz principu "mazāk birokrātijas, vairāk rezultāta", būtiski uzlabojot informācijas apmaiņu, ieviešot modernus tehnoloģiskos risinājumus un automatizāciju. Efektīva valsts pārvalde uzticas uzņēmējiem un sniedz pakalpojumus ātri, caurskatāmi un prognozējami.
- Ieviesīsim fast-track atļaujas prioritārajās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem, garantējot visu nepieciešamo saskaņojumu saņemšanu 30 dienu laikā, nemazinot vides aizsardzības prasības un sabiedrības līdzdalību.
- Automatizēsim valsts pārvaldes procesus, lai nodrošinātu automātisku datu apmaiņu starp valsts pārvaldes iestādēm un pašvaldībām, novēršot situācijas, kad uzņēmējiem tiek pieprasīti dati, kas jau ir valsts rīcībā, kā arī paplašināsim atvērto datu pieejamību.
- Pielāgosim VID un citu pārbaužu intensitāti uzņēmumu iepriekšējai likumpaklausībai, samazinot administratīvo slogu godprātīgiem uzņēmējiem.
- Vienkāršosim atskaitīšanās procesus LIAA līdzfinansētajos projektos, likvidējot funkciju dublēšanos un vērtējot aģentūras efektivitāti pēc uzņēmumu sasniegtajiem biznesa rezultātiem.
- Uzdosim pašvaldībām izveidot un pilnveidot reālu, paātrinātu administratīvo atbalsta mehānismu investīciju projektu uzsākšanai reģionos.
Darbaspēka trūkums un ēnu ekonomika ir būtiski šķēršļi ilgtspējīgai valsts attīstībai, ko nevar risināt uz strādājošo tiesību rēķina. Mēs iestājamies par godīgu nodokļu sistēmu un elastīgu, bet drošu darba vidi, kas aizsargā darbiniekus un veicina produktivitāti. Valstij ir jārada priekšnosacījumi tam, lai ikviens ekonomiski aktīvais iedzīvotājs justos novērtēts un sociāli aizsargāts.
- Noteiksim, ka sociālās iemaksas par pusslodzes darbu tiek maksātas proporcionāli no pusslodzes algas, nevis no pilna laika algas, mazinot ēnu ekonomiku un veicinot legālu nepilna laika nodarbinātību.
- Paplašināsim valsts līdzfinansējumu jauniešu, kā arī personu ar invaliditāti un sociālā un nabadzības riska grupu atalgojumam, lai integrētu šos cilvēkus darba tirgū un nodrošinātu ekonomisko drošību ilgtermiņā.
- Atbalstīsim progresīvas izmaiņas darbinieku tiesību un darba vides regulējumā, lēmumus pieņemot konsultatīvā dialogā ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.
- Atļausim pēc abpusējas vienošanās darba līgumu slēgt angļu valodā, nosakot darba devēja pienākumu nepieciešamības gadījumā nodrošināt tā oficiālu tulkojumu valsts valodā.
- Uzsāksim pilotprojektu saīsinātai un elastīgākai darba nedēļai noteiktās publiskā sektora iestādēs, analizējot labbūtības un produktivitātes rādītājus, un stimulēsim līdzīgas iniciatīvas privātajā sektorā.
- Noteiksim trīs dienu apmaksātu un attaisnotu prombūtni darbiniekiem, kuri pamet vardarbīgas attiecības, nodrošinot tūlītēju darba tiesību aizsardzību.
Gan Latvijas uzņēmēji, gan ārvalstu investori ilgstoši norāda uz cilvēkkapitāla politikas trūkumu kā kavēkli ekonomikas izaugsmei un investīciju piesaistei. Cilvēkkapitāla politiku līdz šim ir raksturojusi sadrumstalotība un atbildības trūkums. Tā vietā ir nepieciešama mērķēta, datos balstīta cilvēkkapitāla attīstības stratēģija un pragmatiska, reālās vajadzībās balstīta migrācijas politika ar tiešu saikni ar industriālās politikas prioritātēm un darba tirgus prognozēm.
- Noteiksim skaidrāku Cilvēkkapitāla attīstības padomes lomu darba tirgus vajadzību un pieaugušo izglītības prioritāšu definēšanā.
- Izveidosim pieagušo prasmju garantiju, kas dod ikvienam darba meklētājam regulāras iespējas apgūt darba tirgū nepieciešamās iemaņas: digitālās prasmes, valodas, STEM pamatprasmes, aprūpes, zaļās ekonomikas un industriālās kompetences. Pieaugušo izglītību plānosim kopā ar pašvaldībām, darba devējiem, arodbiedrībām un profesionālās izglītības iestādēm, īpaši atbalstot cilvēkus ar zemāku izglītību, vecākus darbiniekus, bezdarbniekus un reģionu iedzīvotājus.
- Regulāri pārskatīsim prioritāri atbalstāmo nozaru klāstu atbilstoši darba tirgus nepilnībām, kā arī noteiksim stingras prasības darba devējiem un augstākās izglītības iestādēm ārvalstnieku piesaistē, atbalstot godprātīgus uzņēmējus, bet sodot pārkāpējus.
- Mērķtiecīgi saistīsim augstākās izglītības eksportu ar darba tirgus vajadzībām, mudinot pieprasītu nozaru absolventus pēc studijām iekļauties Latvijas darba tirgū.
- Noteiksim skaidru atbildību darba devējiem un universitātēm par uzaicināto ārvalstnieku uzraudzību un iekļaušanās aktivitātēm. Stiprināsim pašvaldību lomu jauniebraucēju uzņemšanā un ieviesīsim regulāru iekļaušanās monitoringu.
- Uzraudzīsim, lai tiktu ievērotas darba tiesības un netiktu mākslīgi samazināts nozaru atalgojums, tā aizsargājot Latvijas darbaspēku.
Latvijas reģionu iztukšošanās un kvalitatīvu, pieejamu mājokļu trūkums bremzē darbaspēka mobilitāti un investīciju piesaisti ārpus galvaspilsētas. Lauksaimniecības un mājokļu politikai ir jābūt vērstai uz vietējo kopienu un ģimeņu saimniecību stiprināšanu. Būtiski uzlabosim mājokļu pieejamību un to kvalitāti ārpus galvaspilsētas.
- Veicināsim mājokļu būvniecības izmaksu samazināšanu reģionos, ieviešot valsts mēroga "projektē un būvē" sistēmu, kas motivē izmantot energoefektīvus standartrisinājumus un nodrošina mērķētus CAPEX atbalsta instrumentus.
- Palielināsim pieejamo grantu daļu no Sociālā klimata fonda līdzekļiem mazaizsargātām mājsaimniecībām. Profesionalizēsim mājokļu renovāciju, nodrošinot valsts apmaksātus projektu vadības speciālistus sadarbībai ar māju biedrībām.
- Pārdefinēsim ES un valsts lauksaimniecības subsīdiju mērķus, sasaistot finansējumu ar lauku apdzīvotības saglabāšanu, kooperācijas attīstību, bioloģiskās daudzveidības un augsnes kvalitātes uzlabošanu un pesticīdu lietošanas samazināšanu.
- Stiprināsim reģionu mobilitāti, attīstot pasažieru autotransportu pēc pieprasījuma attālos novados un nodrošinot mērķtiecīgu finansējumu uzlādes infrastruktūrai un bezemisiju transporta iegādei sociālo pakalpojumu sniedzējiem.
Sakārtota un labi pārvaldīta publisko iepirkumu sistēma sekmē ilgtspēju, inovācijas un lietderīgu publiskā finansējuma izlietojumu, kā arī novērš sadārdzinājumus aizkavēšanās dēļ vai negodprātīgas vienošanās. Publisko iepirkumu sistēmas pilnveide ir nepieciešama arī, lai atjaunotu sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei.
- Noteiksim par pienākumu iepirkumu komisijām noteikt skaidras minimālās kvalitātes prasības, kas veido galvenos iepirkuma nosacījumus. Ieviesīsim dzīvescikla izmaksu metodoloģiju (lifecycle cost) iepirkumu prasībās, gādājot par to, lai lēti iepirkts risinājums valstij ilgtermiņā neizmaksā dārgāk.
- Iepirkumu uzraudzības birojam noteiksim izstrādāt publiski pieejamu kvalitātes un ilgtspējas novērtēšanas kritēriju datubāzi populārākajām iepirkumu kategorijām, apzinoties, ka daudzkārt iepirkumu komisiju kompetences trūkums un bailes uzņemties risku ir tas, kas noved pie neefektīva rezultāta. Atkārtotus un standartizētus iepirkumus centralizēsim, ietaupot iestāžu resursus un panākot labāku cenu.
- Dalību publiskajos iepirkumos dosim priekšroku tiem uzņēmumiem, kas nodrošina taisnīgu atalgojumu, sociālās garantijas un respektē darbinieku tiesības uz koplīgumiem un arodbiedrībām.
- Iepirkumos pielietosim koeficientu, kas dos priekšroku pretendentiem, kas izmanto Latvijā izstrādātas tehnoloģijas, līdzīgi kā to dara Ziemeļvalstīs.
- Paplašināsim mākslīgā intelekta izmantojumu karteļu skrīningā valsts iepirkumos, identificējot aizliegtas vienošanās pazīmes jau iepirkuma procesā.
- Ieviesīsim personisku atbildību uzņēmumu patiesā labuma guvējiem un valdes locekļiem par dalību karteļos, lai no soda nevarētu izvairīties, likvidējot vai pārsaucot uzņēmumu.
- Ieviesīsim inovācijas iepirkumu procedūru, kas sniedz papildu iespējas pētīt un komercializēt idejas, apgūt jaunus tirgus, kā arī stiprināt uzņēmumu kompetences un cilvēkkapitāla kapacitāti.
Mēs redzam sociālo ekonomiku - sociālos uzņēmumus, kooperatīvus, biedrības, nodibinājumus un kopienu iniciatīvas - kā pilnvērtīgu tautsaimniecības daļu, kas rada darba vietas, pakalpojumus un sabiedrisko labumu visā Latvijā. Sociālie uzņēmumi risina sabiedrībai nozīmīgas problēmas, kuras tirgus pats neatrisina, veicina darba integrāciju, nodrošina sociālos pakalpojumus un stiprina vietējās kopienas. Lai gan Latvijā ir izveidots sociālās uzņēmējdarbības regulējums, atbalsta sistēma joprojām ir sadrumstalota, un paļaušanās uz atsevišķiem projektu konkursiem neļauj nozarei ilgtspējīgi augt.
- Pilnveidosim Sociālā uzņēmuma likumu, paplašinot sociālo uzņēmumu darbības formas un vienkāršojot statusa iegūšanas un saglabāšanas prasības.
- Aizstāsim sadrumstalotu un periodisku projektu finansējumu ar prognozējamu atbalsta sistēmu - pastāvīgi pieejamiem grantiem, aizdevumiem ar atvieglotiem nosacījumiem, garantijām un kapitāla atbalstu sociālo uzņēmumu attīstībai.
- Mazināsim sociālajiem uzņēmumiem, īpaši darba integrācijas uzņēmumiem, administratīvo slogu, lai tie varētu vairāk resursu veltīt pakalpojumu sniegšanai un sabiedriskā labuma radīšanai.
- Noteiksim valsts iestādēm, pašvaldībām un valsts kapitālsabiedrībām ikgadēju mērķi sociāli atbildīgo iepirkumu īpatsvaram - rezervētos līgumus un sociālās un vides kvalitātes kritērijus piemērojot visā publiskajā sektorā, dodot priekšroku pretendentiem, kuri nodarbina sociālās atstumtības riskam pakļautos cilvēkus un rada izmērāmu sabiedrisko labumu.
- Noteiksim, ka valsts iestāžu vērtēšanas un riska sistēmās, tostarp nodokļu maksātāju reitingā, darba samaksa tiek vērtēta proporcionāli nolīgtajai slodzei, lai darba integrācijas uzņēmumi netiktu nepamatoti klasificēti kā nodokļu riska uzņēmumi.
- Veidosim valsts un pašvaldību sadarbību ar sociālajiem uzņēmumiem un vietējām kopienām, tostarp nododot lietošanā valsts un pašvaldību neizmantotos īpašumus un kopīgi attīstot aprūpes, mobilitātes, mājokļu, aprites ekonomikas un citus vietēji nepieciešamus pakalpojumus.
- Attīstīsim sociālo inovāciju finansēšanas mehānismus un vienkāršu sociālās ietekmes novērtēšanas sistēmu, lai pārbaudītus sabiedriskā labuma risinājumus varētu pārņemt valsts un pašvaldību pastāvīgi finansētos pakalpojumos.

2. Zaļa enerģija, aizsargāta vide, un taisnīga klimatrīcība

Zaļa politika nozīmē drošu, pārtikušu un ilgtspējīgu Latviju. Tā balstās atbildīgā dabas resursu izmantošanā, rūpēs par cilvēku dzīves kvalitāti un cieņā pret nākamo paaudžu vajadzībām. Klimata krīze, dabas daudzveidības zudums un resursu izšķērdēšana apdraud mūsu valsts drošību un labklājību, tāpēc šo problēmu risināšanai jāpievērš tikpat liela uzmanība kā citiem būtiskiem izaicinājumiem.

Progresīvie iestājas par ekonomiku, kas attīstās, nepārtērējot dabas resursus, un par ikviena cilvēka tiesībām dzīvot veselīgā vidē gan pilsētās, gan reģionos. Mūsu mērķis ir klimatneitrāla un klimatnoturīga Latvija, kas savas enerģijas vajadzības nodrošina ar vietējiem atjaunīgajiem resursiem un nepieļauj enerģētisko nabadzību. Mūsu mērķis ir valsts, kas ir gatava plūdiem, karstuma viļņiem un citām klimata pārmaiņu radītām sekām.

Zaļā politika caurvij visas nozares. Budžeta prioritātes un citu nozaru politika atbilst klimata, dabas un mežu politikas mērķiem, nevis kavē to īstenošanu. Ilgtspējīgu iepirkumu ievieš visas nozares.

Dabas resursu izmantošanas un vides piesārņojuma radītās izmaksas jāsedz tiem, kas tās rada, nevis sabiedrībai kopumā. Piesārņojums nedrīkst atstāt sekas uz cilvēku veselību vai vidi, kurā dzīvojam. Tāpēc vides un klimata nodokļiem jākalpo dabas aizsardzībai, ilgtspējīgām inovācijām un taisnīgai pārejai, nevis jāpazūd kopējā valsts budžetā.
- Noteiksim dabas resursu nodokļus atbilstoši patiesajām izmaksām, ko piesārņojums rada sabiedrībai.
- Gūtos ieņēmumus novirzīsim vides atjaunošanai, piesārņojuma mazināšanai, klimatneitralitātes un klimatnoturības stiprināšanai, kā arī kompensācijām par saimnieciskās darbības ierobežojumiem.
- Fosilajiem resursiem paredzēto atbalstu novirzīsim elektrības cenu mazināšanai un pārejai uz tīrāku enerģiju.
Klimata mērķi nedrīkst palikt tikai deklarāciju līmenī. To sasniegšanai nepieciešams skaidrs rīcības plāns. Pieejama atjaunīgā enerģija un energoefektīvas ēkas palīdzēs mazināt emisijas, stiprināt Latvijas energoneatkarību un samazināt izmaksas mūsu iedzīvotājiem.
- Īstenosim SEG emisiju samazināšanas plānu un veicināsim Latvijas atjaunīgo energoresuru izmantošanu, lai sasniegtu klimatneitralitāti līdz 2040. gadam.
- Mūsu vadībā valsts uzņemsies lielāku lomu ēku renovācijā un nodrošināsim papildu atbalstu ģimenēm ar bērniem un cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.
- Izveidosim vienotu ēku atjaunošanas ceļa karti visā Latvijā ar skaidriem mērķiem, termiņiem un finansējumu.
- Lieljaudas datu centru būvniecību vērtēsim tā, lai to darbībai būtu pieejams pietiekams atjaunīgās enerģijas pārpalikums.
Mežizstrādes apjomu un intensitāti šobrīd lielā mērā nosaka saimnieciskās intereses, lai gan Latvijas meži ir gan nozīmīga oglekļa krātuve, gan bioloģiskās daudzveidības pamats. Tāpēc mežu apsaimniekošanā līdzās peļņai jāņem vērā arī dabas aizsardzības un klimata mērķi, savukārt AS "Latvijas valsts meži" pārvaldībai jākalpo visas sabiedrības interesēm.
- Noteiksim mežizstrādes apjomu, līdzsvarojot saimnieciskās, dabas aizsardzības, klimata un sabiedrības intereses, lai meži atkal piesaistītu vairāk oglekļa un saglabātu bioloģisko daudzveidību.
- Uzlabosim AS "Latvijas valsts meži" pārvaldību, tajā iesaistot arī KEM un VARAM un nosakot uzņēmumam skaidrus klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķus.
- Atgūsim un saglabāsim LVM FSC sertifikāciju, lai nodrošinātu mežu pārvaldību atbilstoši augstiem vides un sociālās atbildības standartiem.
- Nodrošināsim, ka vismaz 17% mežu platības ir stingri aizsargāti un vismaz 35% tiek apsaimniekoti dabai draudzīgi, galvenokārt valsts un pašvaldību mežos
- Veicināsim brīvprātīgas dabas aizsardzības shēmas.
Latvijas izaugsmei jābalstās zināšanās, pārstrādē un gudrā resursu izmantošanā, nevis lētā dabas resursu eksportā un patēriņā. Valsts atbalstam jāpalīdz efektīviem uzņēmumiem, kā arī jāveicina aprites ekonomika un koksnes pārstrāde tepat Latvijā.
- Atbalstīsim augstas pievienotās vērtības nozares, kas rada zemu piesārņojumu un efektīvi izmanto pieejamos resursus.
- Veicināsim aprites ekonomiku, piešķirot nodokļu atlaides uzņēmumiem, kuru ražošanā vismaz 30% izejvielu ir pārstrādāti materiāli.
- Ieviesīsim eksporta nodokli neapstrādātai un zemas pievienotās vērtības koksnei.
- Atbalstīsim mēbeļu, koka māju, inženierkonstrukciju un citu augstvērtīgu koksnes produktu ražošanu Latvijā.
Atkritumu apsaimniekošana sākas ar atkritumu rašanās novēršanu. Atkritumu apsaimniekošanas sistēmai jābūt vienkāršai, pārskatāmai un taisnīgai. Ražotājiem jāuzņemas pilna atbildība par savu produktu radītajiem atkritumiem, savukārt iedzīvotājiem visā Latvijā jābūt pieejamai un saprotamai šķirošanas sistēmai.
- Visā Latvijā ieviesīsim vienotu un saprotamu atkritumu šķirošanas sistēmu, kas aptvers visas nozīmīgākās atkritumu plūsmas.
- Nodrošināsim, ka ražotāji pilnā apjomā finansē savu produktu radīto atkritumu savākšanu, pārstrādi un atkritumu mazināšanas pasākumus.
- Paplašināsim un regulāri izvērtēsim ražotāju atbildības sistēmas, aptverot arī lielgabarīta un citas atkritumu plūsmas, kā atbalstīsim ilgtspējīgu alternatīvu un uzvedības modeļu attīstību.
- Atbalstīsim sistēmiskus atkritumu rašanās novēršanas risinājumus tur, kur tas ir tehnoloģiski un praktiski iespējams, kā arī samazina ietekmi uz vērtējot visu dzīves ciklu.
Valsts atbalsts lauksaimniecībai nedrīkst būt atkarīgs tikai no apsaimniekotās zemes platības. Tam jāstiprina lauku kopienu dzīvotspēja un valsts pārtikas drošība, kā arī jāveicina bioloģiskā daudzveidība, augsnes veselība un ilgtspējīga saimniekošana.
- Visus tiešmaksājumus lauksaimniekiem saistīsim ar izmērāmiem vides un sociālajiem ieguvumiem.
- Līdz 2030. gadam palielināsim bioloģiski apsaimniekotās lauksaimniecības zemes īpatsvaru līdz 30%, mazinot atkarību no sintētiskiem pesticīdiem un minerālmēsliem.
- Veicināsim bioloģiskās pārtikas patēriņu skolās, slimnīcās, kā arī valsts un pašvaldību iestādēs, lai līdz 2030. gadam tās īpatsvars sasniegtu 30%.
- Atbalstīsim ģimenes saimniecības, kā arī mazos un vidējos ražotājus, kas stiprina vietējo ekonomiku un lauku kopienu dzīvotspēju.
Sugu un dzīvotņu stāvoklis Latvijā turpina pasliktināties. Lai saglabātu dabas vērtības nākamajām paaudzēm, nepietiek tikai ar esošo teritoriju aizsardzību. Jāatjauno arī degradētās ekosistēmas, purvi, upes un pilsētu zaļās zonas.
- Ieviesīsim nacionālo dabas atjaunošanas plānu, lai atjaunotu degradētos biotopus un purvu dabisko ūdens režīmu, kā arī pilnveidotu pilsētu zaļās zonas. Nepieļausim dabas aizsardzības prasību vājināšanu birokrātijas mazināšanas vārdā.
- Nodrošināsim, ka vismaz 10% Latvijas teritorijas ir stingri aizsargāti un vismaz 30% tiek apsaimniekoti dabai draudzīgā veidā. Līdz 2030. gadam atjaunosim vismaz 30% sliktā stāvoklī esošo biotopu, bet līdz 2050. gadam atjaunosim tos pilnībā.
- Atjaunosim upju dabisko tecējumu, mazinot cilvēku radīto šķēršļu un infrastruktūras negatīvo ietekmi.

3. Sociālās drošības tīkls un dzīves dārdzības mazināšana

Sociālā atbalsta mērķis ir cilvēku pilnvērtīga iesaiste sabiedrībā. Papildus finansiālā atbalsta palielināšanai liela nozīme ir sociālajiem pakalpojumiem un iekļaujošas vides veidošanai.

Cilvēka cienīgai dzīvei pietiekams un prognozējams finansiālais atbalsts ir sociālās drošības pamats. Tas palīdz cilvēkiem pārvarēt dzīves riskus. Šobrīd daudzu pabalstu apjoms nav adekvāts dzīves dārdzībai un to paaugstināšana nenotiek sistemātiski. Līdztekus finansiālajam atbalstam būtiska loma ir kvalitatīviem un pieejamiem sociālajiem pakalpojumiem. Tie Latvijā dažādās pašvaldībās nav vienlīdzīgi pieejami un sociālie darbinieki, kas šos pakalpojumus nodrošina, nav pietiekami atbalstīti.

Svarīga sociālās politikas daļa ir arī iekļaujošas vides veidošana, kurā ikvienam ir iespēja piedalīties sabiedrības dzīvē, tajā skaitā tikt nodarbinātam un saņemt cilvēka cienīgu atalgojumu. Redzam, ka gan cilvēku ar invaliditāti, gan jauno vecāku, gan citu sabiedrības grupu gadījumā ir iespējams uzlabot gan iespējamo darbinieku iespējas iesaistīties darba tirgū, gan arī darba devēju un izglītības iestāžu atvērtību.

Latvijā pastāv definēts minimālo sociālo pakalpojumu grozs, kas nosaka pakalpojumu minimumu, ko pašvaldībām jānodrošina visiem iedzīvotājiem. Šobrīd sociālo pakalpojumu klāsts, kvalitāte un pieejamība joprojām atšķiras. Fiksēti pabalsti neaug reizē ar dzīves dārdzības pieaugumu. Trūkst sociālo darbinieku, kas varētu nodrošināt sabiedrībai nepieciešamos pakalpojumus.
- Noteiksim konkrētākas prasības tiem pakalpojumiem, kas ir iekļauti sociālo pakalpojumu minimālajā grozā, lai tie būtu reāli pieejami visās pašvaldībās un visā valstī būtu vienota izpratne par to, kādā līmenī katrs pakalpojums jānodrošina un kādi salīdzināmie rādītāji ir jāizmanto.
- Pakāpenski piesaistīsim pabalstus un cita veida finansiālo atbalstu vidējai algai, lai tie automātiski palielinātos reizē ar citu izmaksu pieaugumu.
- Ieviesīsim motivējošu un skaidru atalgojuma un atbalsta sistēmu sociālajā jomā nodarbinātajiem. Sociālo darbinieku algai ir jāatbilst vismaz 1,3 vidējām mēnešalgām valstī.
Pensiju sistēmā reizē ir jārisina gan pagātnes, gan nākotnes problēmas. Šī brīža pensijas bieži nav pietiekamas, lai nodrošinātu cieņpilnas un drošas vecumdienas. Noteiktām iedzīvotāju grupām pagājušajās desmitgadēs ne vienmēr bija iespējams gūt ieņēmumus tādā veidā, lai par tiem veiktu sociālās iemaksas. Ja tas netiks risināts, daudzi cilvēki, kas ir atbildīgi strādājuši, saņems nesamērīgi zemas pensijas.
- Paaugstināsim pensijas, straujāk ieviešot piemaksu par apdrošināšanas stāžu un atzīstot dažādās nodarbinātību formu ietvarā paveikto.
- Veidosim taisnīgāku iemaksu sistēmu jaunajiem vecākiem, kā arī veicināsim to, lai visi strādājošie – tostarp pašnodarbinātie un nestandarta nodarbinātībā esošie – ir pilnvērtīgi sociāli apdrošināti.
- Veicot izmaiņas pensiju sistēmā jānodrošina lielākas pensijas nākotnē jeb augstāks aizvietojamības koeficients; lielāka elastība ar uzkrāto pensiju kapitālu, tuvojoties pensionēšanās vecumam; pensiju kapitāla ieguldīšana Latvijas ekonomikā, nezaudējot potenciālos atdeves radītājus un pēc iespējas mazākas izmaksas pensiju kapitāla pārvaldībā.
Mājokļa pieejamība ir viena no stabilas un drošas dzīves pamatiem. Šobrīd Latvijā daudzi nevar atļauties savu pirmo mājokli. Ir teritorijas, kur mājokļu trūkst. Māju renovācija un energoefektivitātes paaugstināšana nenotiek pietiekami strauji.
- Nodrošināsim pieejamus un kvalitatīvus mājokļus, veidojot valsts un pašvaldību pārvaldītu īres mājokļu fondu cilvēkiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kā arī veicinot kooperatīvu izveidi.
- Īstenosim programmas jaunu mājokļu būvniecībai un esošo ēku renovācijai ar uzsvaru uz reģionālo attīstību un energoefektivitāti.
- Strādāsim pie tā, lai kredīti mājokļa iegādei būtu reāli pieejami visā Latvijā.
- Atbalstīsim jauniešus ar pirmo iemaksu ne tikai mājokļa iegādei, bet arī īrei.
- Pārņemsim labās ārzemju prakses un veicināsim Housing First modeļa ieviešanu bezpajumtniekiem.
Atdalām demogrāfijas jautājumu, kas ir plašāks jautājums, un ietver arī darba tirgus, veselības, imigrācijas un citus jautājumus, no atbalsta jaunajām ģimenēm. Iestājamies par to, lai katrā ģimenē augtu tik daudz bērnu, cik pati ģimene vēlas. Redzam kontracepciju, izglītību par seksuāli reproduktīvo veselību un pieejamu veselības aprūpi kā pamatu labai ģimenes politikai. Mūsu politiku vērtēsim ne pēc tā, cik bērnu piedzimst sievietei reproduktīvajā vecumā, bet pēc tā, cik laimīgas, veselas un aizsargātas ir mūsu ģimenes.
- Pārskatīsim finansiālo atbalstu Bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā, lai novērstu motivāciju noformēt pabalstus uz tā vecāka vārda, kurš neuzņemas primārās rūpes par bērnu, ģimenēs kurās viena vecāka ienākumi ir ievērojami lielāki. Tāpat nodrošināsim to, lai vecāki bērna kopšanas atvaļinājuma laikā saņemtu atbilstošas sociālās iemaksas.
- Nodrošināsim pilnvērtīgu un modernu pirmsdzedību un pēcdzemdību aprūpi visai ģimenei, pievēršot uzmanību psiholoģiskajai veselībai un vizītēm mājās.
- Palielināsim ģimenes valsts pabalstu, lai atbalstītu ģimenes ar zemākiem ienākumiem.
- Veidosim pakalpojumus viena vecāka ģimenēm un citām ģimenēm, kam ir nepieciešams papildus atbalsts.
- Palielināsim atbalstu cilvēkiem, kas saskaras ar neauglību, tajā skaitā veicinot psiholoģisko atbalstu.
- Veicināsim līdzvertīgu bērna aprūpes pienākumu sadali starp abiem vecākiem visos vecumposmos.
Cilvēkiem ar invaliditāti un viņu ģimenēm ir jādod iespēja justies droši un pilnvērtīgi iesaistīties sabiedrībā. Gan nodarbinātības, gan izglītības gan brīvā laika pavadīšanas iespējām ir jābūt piekļūstamām.
- Palielināsim asistentu atalgojumu un vienkāršosim ar asistentu pienākumu veikšanu saistīto birokrātiju.
- Atbalstīsim jauniešus ar invalididātu visos izglītibas posmos. Veiksim vispārēju augstākās izglītības iestāžu piekļūstamības un pieejamības auditu.
- Stingrāk kontrolēsim vides piekļūstamību un atbalstīsim vides piekļūstamības uzlabošanas projektus.
- Atvieglosim uzņēmēju iespējas un motivāciju noalgot cilvēkus ar invaliditāti.
Atkarības rada nopietnas sekas sabiedrībai, ģimenēm, cilvēku veselībai, kā arī rada slogu veselības aprūpes un sociālajai sistēmai.
- Veidosim rehabilitācijā balstītu politiku, novirzot finansējumu pogrammām atkarīgajiem un viņu tuviniekiem, kā arī stiprināsim uz jauniešiem vērstās prevencijas un rehabilitācijas programmas.
- Stringri ierobežosim spēļu zāles, tajā skaitā kontrolējam arī tiešsaitē esošās azartspēles
- Meklēsim alternatīvus finansējuma avotus nozarēm, kas ir atkarīgas no azartspēļu finansējuma.
Visi bērni ir pelnījuši drošu bērnību un labu dzīves sākumu.
- Stiprināsim vardabības un diskriminācijas prevencijas programmas skolās un ģimenēs.
- Paplašināsim atbalsta centrus vardarbībā cietušiem bērniem un uzlabosim starpinstitūciju sadarbību.
- Nodrošināsim zinātnē balstītu un vecumposmam atbilstošu seksuāli reproduktīvo izglītību un izglītosim pedagogus un citus, kas strādā ar bērniem un jauniešiem par seksuālo vardarbību un sarkanajiem karogiem.
- Nodrošināsim pedagogu palīgus, speciālistu pieejamību un pielāgotu mācību vidi, lai katrs bērns – neatkarīgi no veselības stāvokļa vai attīstības specifikas – varētu pilnvērtīgi mācīties un attīstīties.
- Pārskatīsim bāriņtiesām piešķirtās funkcijas un veidosim sistēmu, kur tās nodrošinātas caurspīdīgi un vienoti visā Latvijā.
- Strādāsim pie tā, lai vīzīja "Latvija bez bērnu namiem" kļūtu par realitāti, īpaši rūpējoties par bērniem ar īpašām vajadzībām, kā arī palielinot atbalstu audžuģimenēm un specializētajām audžuģimenēm.

4. Veselīga un ilgi dzīvojoša sabiedrība

Veselība ir pamats cilvēka dzīves kvalitātei, ģimeņu labklājībai un valsts ekonomikas izaugsmei. Tomēr Latvijā smagas slimības joprojām atklāj pārāk vēlu, iedzīvotāji profilaksē iesaistās maz, bet pacientu pašu maksājumi ir vieni no augstākajiem Eiropā. Sistēma pārāk bieži sāk rīkoties tikai tad, kad cilvēks jau ir saslimis, nevis laikus palīdz saglabāt veselību.

Mēs veidosim veselības aprūpi, kas savlaicīgi novērš slimības, izmanto datus un ir stabili finansēta. Valsts atbildēs par sasniegtajiem rezultātiem, nevis tikai par veiktajiem procesiem. Veselības aprūpes centrā jābūt cilvēkam. Tās kvalitāti vērtēsim pēc četriem vienlīdz svarīgiem kritērijiem: pacientiem svarīgiem ārstēšanas rezultātiem, pacientu drošības, pacientu pieredzes un darbinieku pieredzes. Tieši šādu pieeju pasaulē atzīst par modernas un uz cilvēku orientētas veselības sistēmas pamatu.

Nodrošināsim pakāpenisku veselības aprūpes finansējuma pieaugumu līdz 6% no IKP līdz 2030. gadam un līdz 8% no IKP līdz 2035. gadam.

Onkoloģiskās slimības Latvijā bieži atklāj vēlīnā stadijā. Iedzīvotāji skrīninga programmās iesaistās maz, atbildība ir sadalīta starp vairākām iestādēm, bet finansējums galvenokārt ir saistīts ar paveikto darbu, nevis sasniegto rezultātu. Katra piektā sieviete, kurai diagnosticēts krūts vēzis, ir jaunāka par skrīninga vecumu. Un katrs piektais olnīcu vēža gadījums skar sievietes ar iedzimtu ģenētisku mutāciju – risku, ko vienkāršs tests spēj atklāt jau ilgi pirms simptomu parādīšanās. No dzemdes kakla vēža ik mēnesi Latvijā mirst aptuveni desmit sievietes – gandrīz 120 dzīvību zaudētas katru gadu slimības dēļ, ko mēs jau protam novērst.
- SPKC pārraudzībā izveidosim vienu neatkarīgu iestādi, kas atbildēs par skrīningu un kam būs atsevišķs finansējums. Finansējumu vairāk saistīsim ar sasniegtajiem rezultātiem.
- Uzsāksim plaušu vēža skrīninga pilotprogrammu un ieviesīsim personalizētu pieeju krūts vēža skrīningam un profilaksei, balstoties uz individuāliem ģenētiskajiem riska faktoriem.
- Ģimenes ārsti spēlēs lielāku lomu iedzīvotāju iesaistē skrīninga un profilakses pasākumos un par sasniegto rezultātu tiks labi atalgoti. Līdz 2030. gadam sasniegsim 60% krūts vēža, 70% dzemdes kakla vēža un 55% kolorektālā vēža skrīninga aptveri.
- Ģimenes ārstu praksēs attīstīsim fizisko aktivitāšu receptes pēc Zviedrijas parauga un sporta izdevumus iekļausim IIN attaisnotajos izdevumos.
- Ieviesīsim vienotu valsts rādītāju fiziskās aktivitātes novērtēšanai saskaņā ar PVO metodiku. Mainīsim pašvaldību sporta finansējumu, lai tas aptvertu arī pieaugušo un senioru aktivitātes.
Pacienti ar retām, novārtā atstātām un "neērtām" diagnozēm, piemēram, "garo kovidu", bieži paliek bez skaidras palīdzības starp dažādiem sistēmas līmeņiem. Eiropā līdz retas slimības diagnozes noteikšanai vidēji paiet gandrīz pieci gadi. Pacientam pašam jāmeklē ceļš sistēmā, jo bieži nav skaidra ārstēšanas plāna, atbildīgā speciālista un aprūpes koordinatora. Arī šo slimību uzskaite un aprūpes kvalitātes vērtēšana Latvijā nenotiek regulāri un vienoti.
- Ieviesīsim koordinētu aprūpes modeli: ģimenes ārstiem būs skaidri norādījumi brīdinājuma pazīmju atpazīšanai, tiks rīkoti dažādu specialitāšu ārstu konsīliji un reģioniem būs pieejamas attālinātas konsultācijas.
- Nodrošināsim nepārtrauktu pakalpojumu pieejamību un aprūpes koordinēšanu visā ārstēšanas laikā vismaz 20 hronisko slimību grupās. Mērķis ir, lai vismaz 80% pacientu zinātu savu ārstēšanas plānu un nākamo soli.
- Sakārtosim "garā kovida" pacientu aprūpes ceļu, ieviesīsim reto un novārtā atstāto slimību pacientu uzskaiti un aprūpes kvalitātes rādītājus, kā arī izstrādāsim norādījumus rīcībai D vitamīna trūkuma gadījumos riska grupās.
- Izveidosim agrīnas atpazīšanas un koordinētas aprūpes kārtību arī psihiskās veselības traucējumu un demences gadījumā, iesaistot ģimenes ārstus un nodrošinot atbalstu tuviniekiem.
- Piešķirsim valsts budžeta finansējumu pacientu organizāciju attīstībai un ilgtermiņa darbībai.
To, ko nemēra, nevar uzlabot. Latvijā pacientu pieredzes datus vāc neregulāri, pēc atšķirīgām metodēm vai nevāc vispār. Tāpēc nav iespējams objektīvi novērtēt aprūpes kvalitāti un salīdzināt ārstniecības iestādes.
Pacienta pieredzi galvenokārt veido nevis ēkas vai tehnoloģijas, bet cilvēki, saziņa, attieksme un iesaiste. Labu pacienta pieredzi nevar nodrošināt, ja veselības aprūpes darbinieki ir izdeguši, pārslogoti vai nejūtas novērtēti.
- Visās valsts finansētajās ārstniecības iestādēs vienoti mērīsim pacientu pieredzi un pacientu pašu vērtētos veselības rezultātus, izmantojot starptautiski atzītas metodes (PREMs, PROMs). Rezultātus publiskosim un izmantosim aprūpes kvalitātes uzlabošanai un finansēšanas lēmumiem.
- Prasmes sazināties ar pacientiem un izprast viņu pieredzi noteiksim kā obligātu daļu medicīnas studijās, māsu izglītībā, rezidentūrā un ārstniecības personu tālākizglītībā.
- Visās ārstniecības iestādēs ieviesīsim vienotu sistēmu ziņošanai par pacientu drošības incidentiem. Tā būs pieejama darbiniekiem, pacientiem un viņu tuviniekiem. Par incidentiem savākto informāciju regulāri analizēsim un veiksim nepieciešamos uzlabojumus.
- Izstrādāsim veselības aprūpes personāla politiku, kas risina darbinieku trūkumu, pārslodzi un virsstundas. Valsts līmenī regulāri mērīsim darbinieku pieredzi un pašsajūtu, šos rādītājus vērtējot kopā ar pacientu pieredzes un aprūpes kvalitātes rādītājiem.
- Izstrādāsim un apstiprināsim Latvijas Cilvēkpieredzes stratēģiju veselības aprūpē 2027.–2035. gadam.
Atkarību palīdzības sistēma bieži sāk rīkoties tikai pēc krīzes. Pārdozēšanas izraisīto nāves gadījumu skaits 2023. gadā dubultojās un sasniedza vienu no augstākajiem rādītājiem Eiropā. Kriminālatbildība par atkārtotu narkotiku lietošanu rada sodāmības ierakstu un attur cilvēkus no palīdzības meklēšanas.
- BKUS komandas modeli, kurā kopā tiek nodrošināta ārstēšana, mentora un sociālā darbinieka atbalsts, iekļausim valsts apmaksāto pakalpojumu grozā.
- Visās skolās ieviesīsim zinātniski pamatotu atkarību profilakses programmu UNPLUGGED.
- Nodrošināsim, ka pirmā speciālista konsultācija atkarību jautājumos ir pieejama 30 dienu laikā.
- Pārskatīsim kriminālatbildību par atkarīgu personu atkārtotu narkotiku lietošanu, priekšroku dodot ārstēšanai, nevis sodīšanai.
Veselības nozarē ir 19 valsts informācijas sistēmas un 7 reģistri, kas veidoti bez kopēja attīstības plāna un pietiekamas savstarpējas sasaistes. Ārstiem vienlaikus jāstrādā vairākās sistēmās, bet valstij trūkst savlaicīgu datu par aprūpes kvalitāti un rindām. Arī veselības pētniecības finansējumu bieži nosaka līdzšinējā kārtība, nevis tas, cik lielu ieguvumu pētniecība dod pacientiem.
- Sistēmu vadīs valsts, bet risinājumus nodrošina privātā sektora inovācijas, aktīvi un atbildīgi izmantojot mākslīgā intelekta, mākoņu un citas mūsdienu tehnoloģijas. Valstī uzkrātie veselības dati kalpos ne tikai tūlītējām pacientu ārstēšanas vajadzībām, bet arī būs pieejami pētniecībai un komercializējamo risinājumu izstrādei.
- Skaidri sadalīsim atbildību digitālajā veselībā: LDVC atbildēs par sistēmu kopējo uzbūvi un savienošanu, bet SPKC būs galvenais veselības datu pārvaldītājs.
- Noteiksim obligātas prasības visiem nozares IT iepirkumiem un jaunajām sistēmām. Nodrošināsim izmantoto un būvējamo sistēmu atbilstību starptautiskiem datu uzkrāšanas, kodēšanas un apmaiņas standartiem.
- Pieņemsim Elektronisko veselības datu sekundārās izmantošanas likumu.
- Izveidosim NVD inovāciju programmu ar skaidri noteiktiem sasniedzamajiem rezultātiem un stiprināsim pētniecības centrus reģionos.
Iedzīvotāji paši sedz vairāk nekā 60% ambulatoro zāļu izmaksu. Nav noteikti gada līdzmaksājumu griesti, kas pasargātu pacientus no pārmērīgi lieliem izdevumiem, un nav pietiekami nodrošināta kritisko medikamentu piegādes drošība.
- Līdz 2030. gadam samazināsim pacientu tiešo maksājumu īpatsvaru veselības sistēmā līdz 25%, samazināsim laiku līdz jaunreģistrēto zāļu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā līdz 300 dienām.
- Pēc Igaunijas parauga ieviesīsim gada līdzmaksājumu griestus kompensējamām zālēm. Kad pacienta izdevumi sasniegs noteikto slieksni, papildu kompensācija tiks piemērota automātiski.
- Pilnveidosim Latvijas kritisko medikamentu sarakstu un to rezervju veidošanas kārtību.
- Zāļu iepirkumos līdzās cenai vērtēsim arī piegādes drošību.
NVD ir tiešās pārvaldes iestāde, tāpēc tas nevar patstāvīgi pārvaldīt budžetu vai veidot finanšu rezerves. Finansējums ir piesaistīts kalendārajam gadam, un tas neļauj gada beigās neizlietotos līdzekļus novirzīt pacientu vajadzībām nākamajā gadā.
- Izveidosim Nacionālo veselības apdrošināšanas fondu kā politiski neatkarīgu atvasinātu publisku personu ar profesionālu padomi. Lēmumi par līdzekļu pārvaldību būs nodalīti no politiskā cikla.
- Nodrošināsim fondam iespēju veidot rezerves, izmantot neizlietotos līdzekļus un ātri tos pārdalīt.
- Vērtējot medikamentu un medicīnas tehnoloģiju izmaksu efektivitāti, ņemsim vērā to ilgtermiņa ietekmi uz visas sabiedrības labklājību, nevis tikai ietekmi viena veselības budžeta periodā.
Rindās pacientus pieņem pēc principa "kurš pirmais pierakstījās", nevis pēc medicīniskās steidzamības. Diskusijas par slimnīcu tīklu līdz šim galvenokārt bijušas par iestāžu statusu, nevis par pacienta ārstēšanas ceļu un katras slimnīcas konkrētajiem uzdevumiem.
- Ieviesīsim kritērijus, kas nosaka pacientu prioritāti pēc veselības stāvokļa smaguma. Attīstīsim automātiskus atgādinājumus un rezerves sarakstus, lai ātri aizpildītu atbrīvojušos pieraksta laikus. Publiskosim arī rādītājus par gaidīšanas laikiem.
- Katram akūtajam stāvoklim (insults, infarkts, traumas) skaidri definēsim ceļu no izsaukuma brīža līdz rehabilitācijai. Iedzīvotājiem un mediķiem nodrošināsim skaidrību, kur konkrētā situācijā jānogādā pacients un kādi pakalpojumi šajā slimnīcā tiek nodrošināti.
- Līdz 2030. gadam samazināsim 30 dienu mirstību pēc infarkta līdz 9% un pēc insulta līdz 12%. Vismaz 85% insulta pacientu saņems rehabilitācijas pakalpojumu 30 dienu laikā pēc izrakstīšanas.
- Izveidosim slimnīcu kopīgo iepirkumu centru, kas kopīgi organizēs zāļu, medicīnas ierīču un aprīkojuma iegādi. Tas palīdzēs samazināt izmaksas un uzlabot iepirkumu kvalitāti visā slimnīcu tīklā.
Civilā un militārā medicīna ikdienā darbojas atsevišķi un sastopas galvenokārt tikai teorētiskos plānos. Sadarbība nav nostiprināta ikdienas darbā. Covid-19 laikā ārstniecības iestādēm nebija pat aizsardzības līdzekļu uzkrājumu.
- Izstrādāsim kopīgu civilās un militārās medicīnas gatavības plānu, skaidri nosakot NBS, NMPD, VADC un slimnīcu lomas.
- Ieviesīsim kopīgas apmācības un vienotus traumu aprūpes standartus.
- Stiprināsim spēju krīzēs nodrošināt asins piegādi, attīstīsim mobilās medicīnas vienības un veidosim svarīgāko materiālu rezerves.

5. Eiropa kā globāli nozīmīgs, taisnīgs spēlētājs un Latvija tās kodolā

Ģeopolitisko satricinājumu laikmetā Latvijai jābūt starp tām valstīm, kas principiāli iestājas par starptautiskajās normās balstītas pasaules kārtības saglabāšanu – tas ir viens no mūsu neatkarības un labklājības priekšnosacījumiem.

Tāpat mūsu ilgtermiņa interesēs ir līdzdarboties spēcīgas, integrētas un stratēģiski autonomas Eiropas Savienības veidošanā. Eiropa – kuras saimē mums jāpalīdz uzņemt arī Ukrainu – var būt jaudīgs globālas nozīmes spēlētājs, ja tā kļūst ātrāka un izveicīgāka lēmumu pieņemšanā, investē savu aizsardzības un reaģēšanas spēju stiprināšanā, realizē modernu industriālās attīstības un inovācijas politiku, turpina būt globālais līderis klimata rīcībā, nepieņem kompromisus uz cilvēktiesību, starptautisko normu un sociālās aizsardzības rēķina un visā pasaulē iestājas par demokrātijas un ilgtspējas vērtībām.

Baltijas jūras reģions daudzās no šīm jomām var kalpot kā integrācijas paātrinātājs un piemērs pārējai Eiropai. Tāpat Latvijai jāspēj izmantot milzīgais diasporas zināšanu, finanšu un starptautiskās ietekmes kapitāls. Vienlaikus mums jāstiprina Latvijas diplomātiskais dienests – gan aizstāvot mūsu drošību un starptautiskajās normās balstītu pasaules kārtību, gan aizsargājot mūsu valstpiederīgo intereses, gan arī virzot mūsu stratēģiskās ekonomiskās intereses.

Spēka politikas laikmetā cieši integrēta, uz cilvēkdrošību orientēta Eiropas Savienība, kā arī turēšanās pie starptautiskajās normās balstītas pasaules kārtības kļūst par Latvijas suverenitātes un labklājības galveno garantu. Mērķis ir pārvarēt iekšējo ES sadrumstalotību un neizlēmību, atjaunot ES ekonomikas konkurētspēju un padarīt ES par militāri neievainojamu un stratēģiski neatkarīgu.
- Turpināsim aizstāvēt starptautiskās normās balstītu pasaules kārtību. Spēka politikas laikmetā ES iegūst centrālu nozīmi Latvijas neatkarības garantēšanā.
- Pastiprināsim Eiropas integrāciju investīciju, pakalpojumu un aizsardzības jomās, tostarp attiecībā uz banku savienības, fiskālās savienības, vienota kapitāla tirgus, pilnvērtīga iekšējā pakalpojumu tirgus izveidi.
- Iestāsimies par Eiropas Aizsardzības kopienas līguma atjaunošanu.
- Atbalstīsim kvalificētā balsu vairākuma plašāku izmantošanu ES lēmumos un sankciju mehānismu ieviešanu pret dalībvalstīm, kas rupji pārkāpj ES pamatvērtības un pienākumus.
- Atbalstīsim virzību uz ES federalizāciju – jo tikai politiski un ekonomiski vienota ES spēs konkurēt ar ASV un Ķīnu kā līdzvērīgs globāls spēlētājs.
Ukrainas un Moldovas dalība Eiropas Savienībā ir vienlaikus ģeopolitiska nepieciešamība un vērtību jautājums. Ukraina šobrīd aizstāv ne tikai sevi vai citas valstis, kuras varētu apdraudēt Krievijas agresija: Ukraina aizstāv arī demokrātiju, tiesiskumu un Eiropas nākotni. Katra ES paplašināšanās ilgtermiņā ir padarījusi Eiropu stiprāku, tāpēc svarīgi atbalstīt sociāli atbildīgu un solidāru ES, kas paplašinās taisnīgi un ilgtspējīgi. Kopumā redzam paplašināšanos kā iespēju stiprināt savienību.
- Stingri atbalstīsim Ukrainas un Moldovas pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā – nevis deklaratīvi, bet izvirzot konkrētu ceļakarti ar skaidri noteiktiem uzņemšanas termiņiem. Ukrainas un Moldovas uzņemšanā.
- Iestāsimies par tādu paplašināšanās modeli, kas balstīts ne tikai tirgus atvēršanā, bet arī sociālajā taisnīgumā un cilvēku labklājībā. Mums jānodrošina, ka Ukrainas un Moldovas iedzīvotāji ir galvenie ieguvēji no eirointegrācijas procesa.
Globālās konkurences un ģeopolitisko satricinājumu laikmetā kļūst nepieciešams stiprināt ES stratēģisko autonomiju, suverenitāti un noturību, vienlaikus ievērojot ES vērtības un principus. ES jāstiprina reģiona enerģētiskā neatkarība un tirdzniecības politika jāveido kā attīstības un aizsardzības mehānisms. Sekmēsim, lai ES ir stratēģiski atvērts reģions, kas ievēro vides un ētikas standartus, stiprinot esošās partnerības un veidojot jaunas. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu konkurētspēju un panāktu stratēģiskos konkurentus, ES jārealizē mērķtiecīga industriālā politika, kas sinhronizēta ar Daudzgadu budžeta ietvaru 2028.–2034.gadam. Latvijai kopā ar reģiona domubiedriem jābūt starp pirmajām valstīm, kas pārņem šo ES līmeņa regulējumu un veido tam atbilstošu industriālo politiku.
- Atbalstīsim tādu ES Daudzgadu budžetu 2028.–2034.gadam, kas:
- pilnvērtīgi kalpos kā pamats jaunai, modernai industriālajai politikai, kas vērsta uz nozīmīgāko ES izaicinājumu pārvarēšanu un ES stratēģiskās autonomijas nodrošināšanu:
  - Eiropas pašaizsardzības spēju stiprināšana un ar to saistīto pašmāju nozaru attīstība. Tas nozīmē atbalstu militārajai mobilitātei un divējādā pielietojuma infrastruktūrai, kā arī mērķtiecīgu projektu finansējumu R&D, prototipēšanā un ražošanā, t. sk. aizsardzības inovācijās;
  - Inovāciju, pētniecības un nākotnes tehnoloģiju jomu stiprināšana globālās konkurences apstākļos;
  - Klimata rīcība un ES globālās līderības nostiprināšana emisiju samazināšanas, zaļo tehnoloģiju un ilgtspējas jomā. Klimata investīcijas aptver gan enerģētisko neatkarību un aprites ekonomiku, gan klimata rīcību, noturību un pielāgošanos, ar sociāli taisnīgiem instrumentiem mājsaimniecībām un mazajiem uzņēmumiem.
- nodrošinās prognozējamu un atsevišķi nodalītu kopējo lauksaimniecības politiku, mazinot finansējuma disbalansu starp dalībvalstīm un īpašu prioritāti dodot kooperatīvu attīstībai, kā arī Kohēzijas politiku un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu stratēģiskās infrastruktūras (tostarp Rail Baltica) un nozaru atbalstam;
- radīs taisnīgus nosacījumus Latvijas pārstāvju sekmīgai dalībai "Apvārsnis Eiropa"(Horizon Europe) programmas projektos starptautisku konsorciju ietvaros;
- Pilnvērtīgi investēs arī demokrātijas un cilvēktiesību noturības stiprināšanā (pilsoniskā sabiedrība, medijpratība, kultūra un līdzdalība; tai skaitā, AgoraEU vērtību ietvarā).
- Lai stiprinātu Eiropas kā globāli nozīmīga spēlētāja pozīcijas, atbalstīsim plašāku ES Pretpiespiešanas instrumentu izmantošanu – kā tirdzniecības aizsardzības mehānismu pret trešo valstu īstenotu ekonomisko spiedienu. Rosināsim solidāru un stingru ES pozīciju, reaģējot uz dalībvalstu interešu apdraudēšanu.
- Veicināsim Eiropas Savienības valstu, tostarp Latvijas, pastiprinātu klātbūtni ANO un Eiropas Padomē (t. sk. ECT).
- Īstenojot neatkarīgu, ietekmīgu ārpolitiku un drošības politiku pasaules arēnā, atbalstīsim elastīgu diferencētās integrācijas pieeju, kas ļaus veidot sadarbību dažādos ātrumos un līmeņos ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis, bet ir nozīmīgas sabiedrotās, piemēram, Lielbritānija, Kanāda un, līdz pievienošanās brīdim, arī Ukrainu.
Baltijas jūras reģiona demokrātiskās valstis vieno ne tikai kopīga ģeoekonomiskā telpa, bet arī redzējums par globālajiem un reģionālajiem izaicinājumiem. Tā ir iespēja padarīt Ziemeļvalstu un Baltijas sadarbību (NB8+) par reģionālu "paātrinātāju" Eiropas drošībai un izaugsmei: ātrāka rīcības koordinācija, kopīgas spējas, kopīgi standarti, ekonomiskā integrācija un vienota izpratne un politiskā stāja pret Krievijas draudiem. Baltijas jūra nav pelēkā zona starptautiskajās tiesībās. Tā ir kopīga drošības un atbildības telpa. Nepieļausim, lai starptautisko normu aizsegā, formāli uz tām atsaucoties, bet rīkojoties pretēji to garam, tiktu ekspluatētu tehniski bīstami kuģi un finansēta agresija – NB8+ valstīm ir tiesības un pienākums izmantot visas likumīgās iespējas šo risku ierobežošanai. Ekonomikas dimensijā ES iekšējā tirgus padziļināšana – īpaši pakalpojumu un kapitāla tirgos – notiek lēni, un NB8 reģions var iet pa priekšu ar pilotmodeļiem, kas vēlāk mērogojami ES līmenī.
- Uzņemsimies iniciatīvu padziļināt NB8+ sadarbību civilajā aizsardzībā, krīžu gatavībā, piegāžu drošībā, kritiskās infrastruktūras aizsardzībā un sabiedrības noturībā stiprinot aizsardzības koordināciju un kopīgas mācības ar Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm, Poliju un Lielbritāniju.
- Izveidosim ad-hoc NB8+ darba grupu rīcībai pret "ēnu flotes" apdraudējumiem, tostarp kombinējot jūras drošības, vides un sankciju ievērošanas instrumentus, kā arī identificējot, kur regulējumu un kontroli var pastiprināt, balstoties uz IMO drošības un vides ietvariem un reģionālo HELCOM praksi.
- Virzīsim reģionālu ekonomiskās integrācijas pilotprojektu pakalpojumos un finanšu sektorā, tostarp saskaņojot regulējumu, mazinot barjeras, kā arī nodrošinot ciešāku uzraudzības un tirgus prakses koordināciju, lai atvieglotu pārrobežu finansējumu, uzlabotu kapitāla pieejamību un stiprinātu cīņu ar finanšu noziegumiem.
Eiropas Savienības un tās dalībvalstu pienākums ir īstenot konsekventu, starptautiskajās normās balstītu ārpolitiku, tostarp iestājoties pret cilvēktiesību selektīvu piemērošanu. Pasaulē pieaugot spiedienam vājināt cilvēktiesību aizsardzības mehānismus, Latvijai jābūt starp valstīm, kas tos aktīvi aizstāv, nevis starp tām, kas piedalās to ierobežošanā.
- Atbalstīsim ANO Drošības padomes reformu, tostarp vetotiesību ierobežošanu – it īpaši gadījumos, kad tiek izdarīti masveida cilvēktiesību pārkāpumi vai noziegumi pret cilvēci – un līdzsvarotāku dalībvalstu reģionālo pārstāvniecību.
- Nodrošināsim Starptautiskās tiesas, Starptautiskās krimināltiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu pilnvērtīgu izpildi un iestāsimies pret regulējuma vājināšanu Eiropas Savienībā.
- Neveiksim valsts iepirkumus no uzņēmumiem, kas iesaistīti smagos starptautisko tiesību pārkāpumos, un noteiksim ierobežojumus militārā aprīkojuma eksportam uz valstīm, kuras sistemātiski pārkāpj cilvēktiesības.
- Ar diplomātiskiem un ekonomiskiem instrumentiem veicināsim atbildību par starptautisko tiesību pārkāpumiem.
- Vērsīsimies pret cilvēktirdziniecību un organizēto noziedzību, kā arī migrācijas instrumentalizāciju, vienlaikus nodrošinot piekļuvi patvērumam un garantējot, ka gan medijiem, gan NVO, gan humānās palīdzības organizācijām, gan starptautiskiem novērotājiem ir piekļuve robežzonai, lai varētu pilnvērtīgi novērot, atspoguļot un novērtēt tur notiekošo.
Latvijas diaspora ir nozīmīgs kapitāla, kompetenču un starptautiskās ietekmes avots. Radīsim apstākļus tās stratēģiskai iesaistei valsts attīstībā. Latvijas diaspora ir augsti izglītota, profesionāli spēcīga un uzņēmējdarbībā pieredzējusi. Taču pētījumos secināts, ka, lai arī diasporas sociālais kapitāls ir plašs, tas ir institucionalizēts tikai daļēji, līdz ar to diasporas potenciāls radīt noturīgas investīciju un inovāciju ķēdes nav pilnībā izmantots.
- Atbalstīsim diasporas izglītības, kultūras un pilsoniskās iniciatīvas, kā arī stiprināsim diasporas līdzdalību politikas veidošanā un ieviešanā.
- Sekmēsim īpašu diasporas investīciju instrumentu – decentralizēta diasporas investīciju fondu tīkla – izveidi, kā arī valsts un diasporas partnerības ietvaru, kas nodrošina regulāru koordināciju starp atbildīgajām valsts institūcijām un diasporas investīciju struktūrām.
- Uzlabosim digitālo pakalpojumu pieejamību, tostarp radot vienotu, funkcionālu digitālu vidi, kas kalpo kā centrāls piekļuves un koordinācijas punkts diasporas investīcijām, kompetenču piesaistei un mentoringam.
- Veicināsim ārvalstīs studējošo un strādājošo profesionāļu atgriešanos Latvijā.
Ģeopolitisko izaicinājumu laikmetā diplomātiskais dienests ir ne tikai Latvijas starptautiskā vizītkarte – tie ir arī mūsu interešu pārstāvji starptautisko saspīlējumu epicentros. Tikai novērtēti un augstu motivēti diplomāti spēj pilnvērtīgi kalpot kā Latvijas drošības, ekonomisko un konsulāro interešu starptautiskie pārstāvji. Ir svarīgi nodrošināt ārlietu dienesta ilgtspējīgu attīstību, lai līdzās pieredzējušiem diplomātiem mūsu ārlietu dienestā uzsāktu strādāt arī talantīgi jaunās paaudzes profesionāļi.
- Izveidosim taisnīgu un caurskatāmu diplomātu karjeras attīstības un ar to saistīto lēmumu pieņemšanas sistēmu.
- Nodrošināsim drošu, iekļaujošu un līdztiesīgu darba vidi.
- Stiprināsim ārlietu dienesta iesaisti valsts ārējo ekonomisko interešu pārstāvniecībā – sazobē ar valsts īstenotu vienotu industriālās politikas ietvaru, tostarp augstas pievienotās vērtības eksporta, inovācijas, zināšanu un tehnoloģiju apguves, enerģētiskās neatkarības, kā arī stratēģisko ārvalstu investīciju piesaistes veicināšanā.

6. Aizsargāta un droša valsts, kur ikviens apzinās savu lomu

Latvijas drošība sākas ar spēju identificēt draudus un rīkoties, kā arī ar sabiedroto un sabiedrības iesaisti mūsu valsts aizsardzībā. Mūsdienu drošības vide prasa ne tikai spēcīgus bruņotos spēkus, bet arī efektīvu sadarbību starp valsti, pašvaldībām, uzņēmējiem, zinātniekiem un iedzīvotājiem. Tādēļ Latvijas aizsardzības politikai jābalstās visaptverošas valsts aizsardzības principos, kur ikviens apzinās savu lomu, atbildību un rīcību krīzes situācijās.

Latvija ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts, un mūsu drošība ir cieši saistīta ar mūsu sabiedroto drošību. Mēs iestājamies par tiesībās balstītu starptautisko kārtību, aktīvu dalību reģionālās drošības stiprināšanā, ciešāku Eiropas sadarbību un Eiropas Aizsardzības Savienības izveidi kā NATO papildinošu instrumentu. Vienlaikus jāattīsta Latvijas spējas – bruņojoties, stiprinot cilvēkresursus, attīstot infrastruktūru un aizsardzības industriju, kā arī stiprinot kiberdrošību un valsts noturību pret digitālajiem un informācijas telpas draudiem.

Mēs stiprināsim sabiedrības gatavību un iesaisti valsts aizsardzībā un veicināsim kopienu noturību. Izstrādāsim konkurētspējīgu atalgojuma politiku un nodrošināsim cieņpilnus darba apstākļus un profesionālās izaugsmes iespējas karavīriem, zemessargiem, policistiem, robežsargiem, glābējiem un citiem drošības nozares profesionāļiem, jo Latvijas drošības pamats ir motivēti un novērtēti cilvēki.

Latvijai mērķtiecīgāk jāizmanto pilsoniskās sabiedrības, uzņēmēju, akadēmiskās vides, diasporas un dažādu nozaru profesionāļu potenciāls, radot jaunus veidus, kā iesaistīties valsts drošības stiprināšanā. Plašāka sabiedrības iesaiste stiprina valsts noturību, piederības sajūtu un gatavību rīkoties krīzes situācijās.
- Attīstīsim Valsts aizsardzības partnerības programmu, motivējot uzņēmumus atbalstīt darbinieku dalību Zemessardzē un rezervistu apmācībās, kā arī veidojot publiskās atzinības un reputācijas mehānismus uzņēmumiem, kuri sniedz būtisku ieguldījumu valsts aizsardzības stiprināšanā.
- Stiprināsim sadarbību starp aizsardzības nozari, uzņēmējiem, akadēmisko vidi, kultūras un izglītības organizācijām, attīstot inovācijas, jaunās tehnoloģijas, pilsonisko apziņu un sabiedrības noturību.
- Modernizēsim Valsts aizsardzības mācību un veicināsim izglītības programmu specializāciju, stiprinot jauniešu iesaisti valsts aizsardzībā, tehnoloģiju attīstībā un drošības izaicinājumu izpratnē.
- Turpināsim attīstīt Zemessardzes atbalstītāju kustību un paplašināsim iespējas valsts aizsardzībā iesaistīties profesionāļiem ar iepriekšēju dienesta vai drošības jomas pieredzi, tostarp bijušajiem policistiem, robežsargiem un citu dienestu pārstāvjiem.
- Izveidosim Digitālās rezerves modeli, dodot iespēju diasporas un Latvijas speciālistiem iesaistīties kiberdrošības, informācijas analīzes un kritiskās infrastruktūras aizsardzības un citos valsts drošībai nozīmīgos uzdevumos.
Valsts aizsardzības dienestam (VAD) jāspēj vienlaikus sasniegt kvantitatīvos un kvalitatīvos mērķus, nodrošināt gan pietiekamu apmācīto karavīru skaitu, gan augstu dienesta kvalitāti. Lai stiprinātu jauniešu motivāciju iesaistīties dienestā un pēc tā saglabāt saikni ar valsts aizsardzību, nepieciešams mazināt administratīvos šķēršļus, paplašināt izglītības un sociālā atbalsta iespējas, kā arī nodrošināt mūsdienīgu un iekļaujošu dienesta vidi.
- Izveidosim kuponu sistēmu bezmaksas augstākās izglītības ieguvei, attiecinot to gan uz valsts, gan privātajām augstskolām un koledžām.
- Ieviesīsim studiju kredītpunktu piešķiršanu par sekmīgi izpildītu valsts aizsardzības dienestu, atzīstot dienestā iegūtās apgūtās zināšanas un prasmes.
- Pārskatīsim medicīniskos kritērijus, diferencējot tos atbilstoši dienesta veidam un amatam, vienlaikus saglabājot augstas prasības kaujas vienībām.
- Turpināsim pielāgot ekipējumu, infrastruktūru un dienesta vidi, lai veicinātu sieviešu aktīvāku līdzdalību Valsts aizsardzības dienestā.
Latvijas aizsardzības industrijai jākļūst par vienu no valsts drošības, inovāciju un ekonomikas attīstības balstiem. Pašlaik nozare strauji aug, bet jāattīsta specializētas infrastruktūras un investīciju piesaistes instrumenti. Valstij jāveido vide, kurā uzņēmumi spēj attīstīt aizsardzības un duālā pielietojuma tehnoloģiju ražošanu, sadarboties ar partneriem no ES un NATO valstīm un veidot augstas pievienotās vērtības darbavietas.
- Izveidosim aizsardzības industrijas attīstības parku programmu, attīstot specializētas zonas pašvaldību industriālajos parkos un veidojot nacionālas nozīmes aizsardzības industrijas parku uz valsts zemes.
- Vienkāršosim un paātrināsim būvniecības, saskaņošanas un investīciju piesaistes procesus aizsardzības un duālā pielietojuma preču ražošanai.
- Atbalstīsim Latvijas uzņēmumu iesaisti NATO un Eiropas Savienības aizsardzības iepirkumu, inovāciju un pētniecības programmās.
- Veicināsim sadarbību starp aizsardzības nozari, uzņēmējiem un akadēmisko vidi, kā arī sekmēsim kopuzņēmumu veidošanu ar Ukrainas un citu draudzīgu valstu uzņēmumiem, attīstot inovācijas un tehnoloģiju pārnesi Latvijā.
- Veidosim atbildīgu eksporta politiku un stiprināsim drošas piegādes ķēdes sadarbībā ar ES, NATO un to sabiedroto valstīm.
Militārās infrastruktūras noturība ir viens no priekšnosacījumiem efektīvai valsts aizsardzībai. Drošības riski un enerģētikas izaicinājumi prasa risinājumus, kas vienlaikus samazina izmaksas, palielina autonomiju un garantē kritisko funkciju darbību krīzes situācijās. Tāpēc jaunajiem militārās infrastruktūras projektiem jābalstās ilgtspējas un enerģētiskās noturības principos un mūsdienīgās tehnoloģijās.
- Projektēsim un būvēsim jaunu militāro infrastruktūru atbilstoši augstiem energoefektivitātes un noturības standartiem, stiprinot Latvijas un sabiedroto spēku militāro mobilitāti un nodrošinot ilgtspējīgu resursu pārvaldību.
- Attīstīsim enerģētiskās autonomijas risinājumus militārajos objektos, integrējot atjaunojamos energoresursus, enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas un rezerves energoapgādes sistēmas kritisko funkciju nodrošināšanai ārkārtas situācijās.
- Stiprināsim aizsardzības un kritiskās infrastruktūras fizisko un digitālo drošību, ieviešot modernas uzraudzības tehnoloģijas, kiberdrošības risinājumus un savstarpēji integrētas aizsardzības sistēmas.
- Attīstīsim viedu austrumu robežas drošības infrastruktūru, integrējot zemes, gaisa un digitālās novērošanas tehnoloģijas, kā arī pretmobilitātes risinājumus mūsdienu drošības apdraudējuma novēršanai.
- Veicināsim aizsardzības infrastruktūras attīstību reģionos, atjaunojot un izmantojot esošās teritorijas un objektus, tādējādi stiprinot valsts aizsardzības spējas un sekmējot reģionālo attīstību.
Latvijas drošība ir cieši saistīta ar reģiona un visas Eiropas drošību. Tādēļ Latvijai jābūt aktīvai drošības politikas veidotājai, stiprinot NATO austrumu flangu un veicinot ciešāku sabiedroto sadarbību. Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūtu par gudras, uz inovācijām balstītas aizsardzības paraugu Eiropā.
- Stiprināsim Latvijas lomu NATO kolektīvās aizsardzības un atturēšanas spēju attīstībā.
- Iestāsimies par ciešāku Eiropas sadarbību aizsardzības jomā. Atbalstīsim Eiropas Aizsardzības savienības izveidi kā NATO papildinošu instrumentu.
- Veicināsim kopīgus aizsardzības projektus ar Baltijas valstīm, Ziemeļvalstīm un citiem stratēģiskajiem partneriem.
- Atbalstīsim Ukrainas integrāciju Eiropas un transatlantiskajās drošības struktūrās.
- Attīstīsim Latvijas spējas savlaicīgi identificēt un novērst militāros, kiberdrošības un informācijas telpas draudus.
Militārās krīzes vai hibrīdapdraudējuma gadījumā izšķiroša nozīme ir valsts spējai ātri mobilizēt civilos resursus un koordinēt iesaistītās puses. Latvijas civilās aizsardzības sistēma joprojām ir sadrumstalota un dažādu institūciju, uzņēmumu un sabiedrības grupu lomas ne vienmēr ir pietiekami skaidras.
Lai nodrošinātu efektīvu valsts darbību krīzes apstākļos, nepieciešama vienota koordinācijas sistēma, skaidri rīcības algoritmi un regulāra visu iesaistīto pušu trenēšana. Civilajai aizsardzībai jākļūst par neatņemamu visaptverošās valsts aizsardzības daļu, kurā ikviens zina savu lomu un ir gatavs rīkoties krīzes situācijās.
- Attīstīsim Krīzes vadības centru par vienotu civilā atbalsta koordinācijas platformu militāra apdraudējuma un hibrīdapdraudējuma gadījumos.
- Izstrādāsim un ieviesīsim skaidru pārejas mehānismu no miera laika uz militārās krīzes režīmu, nosakot vienotus rīcības protokolus mobilizācijai, evakuācijai, kritiskās infrastruktūras darbībai un sabiedrības informēšanai.
- Veidosim vienotu civilā atbalsta sistēmu, attīstot pašvaldību brīvprātīgo koordinatoru tīklu, stiprinot vietējo kopienu iesaisti un nosakot vienotus apmācību standartus visā Latvijā.
- Stiprināsim sadarbību starp valsts institūcijām, pašvaldībām, kritiskās infrastruktūras uzturētājiem, veselības aprūpes, izglītības un kultūras iestādēm, nodrošinot koordinētu rīcību krīzes situācijās.
- Organizēsim regulāras valsts, pašvaldību, uzņēmumu un sabiedrības kopīgas mācības militāru krīžu un hibrīdapdraudējumu scenārijos, īpašu uzmanību pievēršot kritiskās infrastruktūras darbībai, medicīnas jomas gatavībai un dažādām sabiedrības grupām, tostarp cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

7. Iekļaujoša sabiedrība, kur ikviens jūtas droši

Iekļaujoša sabiedrība, kur ikviens jūtas droši, ir demokrātiskas, saliedētas un noturīgas Latvijas pamats. Šādā Latvijā neviens netiek atstāts novārtā un cilvēktiesības ir pamatvērtība, nevis privilēģija. Šādas Latvijas sabiedrību raksturo līdzdalība un līdzatbildība, īpašu uzmanību pievēršot visievainojamāko cilvēku aizsardzībai.

Iekļaujošā un saliedētā sabiedrībā personīgā brīvība un piederība Latvijai nav pretrunā, bet gan stiprina viena otru, kamēr izslēgšana, stigmatizācija un nevienlīdzība grauj uzticēšanos valstij un apdraud mūsu drošību. Mūsu cilvēku dažādības spēks ir Latvijas joprojām neizmantotais potenciāls, kuram nevaram piekļūt, kamēr neiecietība, diskriminācijaa un vardarbība ir plaši izplatīta.

Piederību Latvijai nevar uzspiest. Tā rodas no taisnīgas attieksmes un vienlīdzīgām iespējām. Tomēr diskriminācijas aizliegums normatīvajos aktos šobrīd ir sadrumstalots, un cietušajiem bieži trūkst efektīvu mehānismu savu tiesību aizsardzībai.
- Noteiksim skaidrus un vienotus kritērijus visos atbilstošajos normatīvajos aktos, kuros regulēts diskriminācijas aizliegums.
- Stiprināsim tiesībsarga kapacitāti, pilnvaras un atbildību diskriminācijas gadījumu izskatīšanā un izskaušanā.
- Veicināsim dažādības, iekļaušanas un piederības praksi uzņēmumos un darba vidē gan privātajā, gan publiskajā sektorā.
Naida runa un naida noziegumi nav tikai vārdi vai atsevišķi incidenti. Tie grauj sabiedrības drošību, savstarpējo uzticību un demokrātiju kopumā. Šobrīd noteiktā juridiskā atbildība par šiem pārkāpumiem nedarbojas efektīvi, radot pārkāpējos nesodāmības sajūtu un vairojot neiecietību Latvijas sabiedrībā.
- Pilnveidosim naida runas un naida noziegumu tiesisko regulējumu, precizējot normatīvajos aktos noteikto atbildību.
- Nodrošināsim regulāras mācības prokuratūras, policijas un tiesu darbiniekiem kompetences celšanai.
- Izveidosim naida runas un naida noziegumu izplatības monitoringa sistēmu ieviesto politiku efektivitātes analīzei.
Vardarbības novēršanai Latvijā nepieciešama koordinēta valsts politika, kas vienlaikus stiprina prevenci, vardarbīgas uzvedības mazināšanas intervences, integrētu atbalsta sistēmu cietušajiem un efektīvu krimināltiesisko regulējumu. Pašlaik prevences pieeja bieži aprobežojas ar vispārējas agresijas vai mobinga novēršanu, starpinstitucionālā sadarbība reģionos ir nevienmērīga, bet specializēto pakalpojumu pieejamība un finansējums nav pietiekami. Tādēļ nepieciešama vienota starpnozaru pieeja, kas balstīta pierādījumos un nodrošina gan savlaicīgu palīdzību cietušajiem, gan ilgtermiņa vardarbības risku mazināšanu.
- Attīstīsim agrīnās prevences programmas visos izglītības līmeņos, iekļaujot veselīgu attiecību un emocionālo prasmju apguvi.
- Nodrošināsim ciešāku starpinstitūciju sadarbību, iesaistot nevalstiskās organizācijas, tiesībsargājošās iestādes, medicīnas un sociālā darba speciālistus.
- Paplašināsim specializēto atbalsta pakalpojumu pieejamību cietušajiem visos Latvijas reģionos.
- Attīstīsim vardarbīgas uzvedības mazināšanas programmas, mērķtiecīgi strādājot ar vardarbības veicējiem.
Reproduktīvā veselība ir gan cilvēktiesību, gan sabiedrības veselības jautājums. Valsts pienākums ir nodrošināt ikvienam pieejamus, kvalitatīvus un zinātniskos pierādījumos balstītus reproduktīvās veselības pakalpojumus neatkarīgi no ienākumiem, vecuma vai dzīvesvietas. Tas ietver gan profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu, gan piekļuvi kontracepcijai, drošam abortam un citai nepieciešamajai veselības aprūpei.
- Veicināsim finansiāli pieejamu reproduktīvās veselības aprūpi, tostarp uzlabojot piekļuvi mūsdienīgai kontracepcijai un reproduktīvās veselības konsultācijām.
- Veicināsim sabiedrības izpratni par reproduktīvo veselību un uzlabosim agrīnas diagnostikas un ārstēšanas pieejamību tādiem bieži nepietiekami atpazītiem stāvokļiem kā endometrioze un poliendokrīnais metaboliskais olnīcu sindroms (PMOS/PCOS).
- Veidosim reproduktīvās veselības politiku, kas balstīta zinātniskos pierādījumos, cilvēktiesībās un kvalitatīvā veselības aprūpē, nevis ideoloģijā.
- Nostiprināsim tiesības uz reproduktīvo autonomiju normatīvajos aktos.
Viena dzimuma pāru veidoto ģimeņu aizsardzība Latvijā ir nepilnīga. Partnerības tiesiskais regulējums šiem pāriem paredz būtiski mazāku tiesību apjomu, nekā laulība nodrošina dažādu dzimumu pāriem. Turklāt valsts nenodrošina šajās ģimenēs augošo bērnu un viņu vecāku savstarpējo attiecību juridisku atzīšanu.
- Veicināsim laulību vienlīdzību, nodrošinot viena dzimuma pāriem iespēju slēgt laulību ar vienlīdzīgu tiesību apjomu.
- Pilnveidosim partnerības tiesisko regulējumu, paplašinot partneru tiesības mantojuma, sociālās drošības un veselības aprūpes jomās.
- Nodrošināsim juridisku atzīšanu vecāku un bērnu savstarpējām attiecībām viena dzimuma pāru ģimenēs.
Valsts pienākums ir cienīt cilvēka identitāti, nevis to apšaubīt un apspiest. Pašreizējā kārtība transcilvēkiem un interseksuāliem cilvēkiem Latvijā rada nevajadzīgus administratīvus un medicīniskus šķēršļus, savukārt specializēts atbalsts ir grūti pieejams. Tas padziļina atstumtību cilvēkiem, kuri jau šobrīd saskaras ar paaugstinātu diskriminācijas risku.
- Nostiprināsim caurskatāmu un cilvēka identitāti respektējošu dzimuma juridiskās atzīšanas kārtību.
- Nodrošināsim pieeju mūsdienīgam psiholoģiskam un medicīniskam atbalstam.
- Aizsargāsim interseksuālus jaundzimušos un bērnus no medicīniski nepamatotas ķirurģiskas vai hormonālas iejaukšanās.
Latvijā pastāv strukturāla sociālā nošķirtība starp dažādām sabiedrības grupām, kas balstās etniskajā piederībā, sociālekonomiskajā statusā, dzīvesvietā un citās pazīmēs. Šīs sašķeltības pārvarēšanai nepieciešami kompleksi risinājumi, kas pārsniedz tradicionālo integrācijas instrumentu robežas. Saliedētība veidojas regulārā klātienes saskarsmē un kopīgā pieredzē.
- Izveidosim vienotu latviešu valodas mācību sistēmu pieaugušajiem.
- Atbalstīsim kopīgus sporta, kultūras un apkaimju veidotus pasākumus ar mērķi satuvināt dažādas kopienas un veicināt kopīgu pamatvērtību nostiprināšanos, kā arī lai informētu, iesaistītu un mudinātu sadarboties ar valsts institūcijām iekļaušanās un sabiedrības noturības veicināšanā.
- Veicināsim skolu partnerības un skolēnu sadarbības projektus, lai atbalstītu pāreju uz vienoto skolu.
- Nodrošināsim vienlīdzīgas darba tiesības visiem nodarbinātajiem – jo sekmīgāka iesaistīšanās darba tirgū, jo sekmīgāka iekļaušanās sabiedrībā.
- Nostiprināsim pienākumu jaunatbraucējiem iesaistīties iekļaušanās aktivitātēs, sasaistot to ar pastāvīgās uzturēšanās atļaujas iegūšanas nosacījumiem.
- Definēsim skaidrus nosacījumus Ukrainas civiliedzīvotājiem gan uzturēšanās, gan iekļaušanās jomā.
- Ieviesīsim romu skolēnu atbalsta pasākumus iesaistei izglītībā, nodrošinot mērķētus obligātos pedagogu profesionālās pilnveides moduļus par iekļaujošu izglītību un kultūru daudzveidību, kā arī sniedzot cilvēcīgs klātbūtnes atbalsts romu tautības skolēniem ar mentoriem un pedagogu palīgiem.
Latvijas digitālajai politikai jābalstās cilvēktiesībās un lietotāju kontrolē pār saviem datiem, un digitālajai videi jāstiprina cilvēka brīvība, nevis valsts vai privātu uzņēmumu kontrole pār cilvēkiem. Lielo platformu necaurspīdīgie algoritmi, masveida datu vākšana un dziļviltojumi rada pieaugošus riskus gan privātumam, gan demokrātijai.
- Panāksim lielo platformu algoritmu caurspīdīgumu, tostarp virzot risinājumus Latvijas prezidentūras laikā ES Padomē.
- Stiprināsim digitālo produktu un pakalpojumu lietotāju kontroli pār saviem datiem.
- Iestāsimies pret nesamērīgu masveida uzraudzību, kā "ChatControl" priekšlikumu vai obligātu identitātes pārbaudi piekļuvei noteiktām mājaslapām.
- Attīstīsim efektīvus risinājumus cīņai pret dziļviltojumiem, tostarp to marķēšanu un izcelsmes pārbaudi.
- Veidosim pārdomātu, cilvēktiesībās balstītu mākslīgā intelekta politiku.
- Veicināsim bērnu drošību tiešsaistē, izglītojot bērnus un vecākus, kā arī skaidri definējot platformu, vecāku un izglītības iestāžu atbildību, tostarp izstrādājot algoritmus, kā rīkoties, ja bērni lieto vecumam nepiemērotu digitālo saturu.
Dzīvnieki ir dzīvas un jūtīgas būtnes – sabiedrības attieksme pret tiem raksturo sabiedrības vispārīgās vērtības. Demokrātiskā valstī to aizsardzība no ciešanām, bailēm un sāpēm ir valsts pienākums. Tāpēc iestājamies par politiku, kas balstīta zinātnē, empātijā un augstos dzīvnieku labturības standartos.
- Veicināsim dzīvnieku turēšanu apstākļos, kas pēc iespējas atbilst to dabiskajām vajadzībām, nodrošinot pietiekamu kustību un iespēju uzturēties ārā, ja tas attiecīgajai sugai nepieciešams. Ierosināsim un aizstāvēsim atbilstošus atbalsta maksājumus lauksaimniekiem Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajā plānā.
- Pārskatīsim dzīvnieku labturības regulējumu atbilstoši Eiropas labākajai praksei, nosakot skaidrus standartus ne tikai mājlopu turēšanai, pārvadāšanai un kaušanai, bet arī mīļdzīvnieku turēšanai.
- Stiprināsim kontroli pār dzīvnieku pārvadāšanu, kautuvēm un dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, vienlaikus nosakot efektīvas sankcijas par dzīvnieku (gan mājlopu, gan mājdzīvnieku) pakļaušanu nevajadzīgām ciešanām.

8. Izglītoti un daudzpusīgi jaunieši, kuriem ir iespējas

Latvijā katrs jaunietis ir zelta vērtē, un valstij jābūt viņa pusē. Mēs nevaram atļauties sistēmu, kur iespējas ir atkarīgas no adreses, skolas rocības vai tā, cik labi jaunietis prot vienatnē "izsisties". Latvijas jaunieši ir spējīgi un ambiciozi: viņi mācās valodas, domā plaši, strādā starptautiski, rada idejas un grib dzīvot valstī, kas viņiem sniedz iespējas.

Šobrīd pārāk bieži jaunietis piedzīvo pretējo: ceļš izglītībā ir ārkārtīgi nevienlīdzīgs jau no agra vecuma, skolā ne vienmēr ir droša un cieņpilna vide, trūkst konkurences uz speciālista vietu. Pēc vidusskolas daudziem nav skaidra pirmā soļa – kur iegūt pirmo pieredzi, pirmo praksi, mentoru, mājokli, kā sākt patstāvīgu dzīvi un kā atrast savu vietu Latvijā pirmoreiz vai atgriežoties.

Progresīvie piedāvā valsti, kas jauniešiem dod iespējas. Mūsu piedāvājuma pamatā ir kvalitatīva un iekļaujoša izglītība jau no pirmsskolas, droša un atbalstoša skolas vide, mācību saturs, kas sagatavo dzīvei, un saprotama atbalsta sistēma jaunietim ceļā uz darbu, mājokli un pilsonisko līdzdalību. Mēs ieguldām skolotājos, atbalsta komandās, jauniešu organizācijās, profesionālajā, augstākajā izglītībā un zinātnē, lai Latvijā gribas palikt, atgriezties un veidot nākotni.

Šodien jaunietim līdz 30 gadu vecumam palīdzība ir sadrumstalota, neparedzama un atbalsta programmas dzīvo "pa nozarēm" un "pa projektiem". Informācijai un atbalstam jāsasniedz jaunieši neatkarīgi no dzīves apstākļiem.
- Izveidosim vienas pieturas atbalstu – vienuviet iespējas un ceļš līdz pakalpojumam.
- Palielināsim finansējumu jauniešu NVO, lai stiprinātu kapacitāti darbam ar jauniešiem un īslaicīgi projekti būtu tikai viens no atbalsta veidiem.
- Noteiksim mērķtiecīgu jauniešu iesaisti kā pozitīvu kritēriju projektu konkursos par valsts budžeta līdzekļiem (piemēram, Valsts Kultūrkapitāla fonda, Meža attīstības fonda, Labklājības ministrijas un Sabiedrības integrācijas fonda konkursos).
- Izveidosim koordinētu pieeju darbam ar riska jauniešiem, lai atbildība nepazūd starp institūcijām.
- Profesionalizēsim jaunatnes darbinieku lomu, sakārtojot standartu, apmācības un atalgojuma ietvaru.
Latvijā katrs desmitais jaunietis nestrādā un nemācās. Tā notiek aizvien biežāk. Mums ir jāvairo zināšanu un prasmju iespējas ārpus skolas un augstskolas, mazinot atkarību no pašvaldības rocības atbalstīt jaunieti vai nejaušas projekta veiksmes.
- Ieviesīsim neformālās izglītības kompetenču atzīšanas sistēmu, lai prasmēm būtu reāla vērtība turpmākajās mācībās un darba tirgū.
- Valsts līmenī izveidosim vienotu bērnu un jauniešu nometņu atbalstu, kā arī attīstīsim brīvā laika infrastruktūru kā prevencijas instrumentu, lai atbalsts jaunietim būtu pieejams savlaicīgi.
Jauniešiem līdz 30 gadiem mājoklis ir izšķirošs iemesls palikt Latvijā, veidot ģimeni un neatlikt pirmo bērnu uz labākiem laikiem. Savukārt pārvietošanās brīvība ir priekšnoteikums, lai Tu fiziski tiktu līdz savām iespējām. Lai mazinātu sociālo plaisu starp dažādiem jauniešiem:
- Izveidosim pieejamu mājokļu programmu jauniešiem līdz 30 gadu vecumam, sniedzot atbalstu mājokļa īrei vai iegādei.
- Nodrošināsim, ka valsts, pašvaldības un uzņēmēji sadarbojas ar zemes, infrastruktūras un vajadzību plānošanu un būvniecību, savukārt ALTUM nodrošina izdevīgus finansēšanas nosacījumu, kas motivē kā jaunieti, tā būvnieku.
- Ieviesīsim vienotu sabiedriskā transporta mēnešbiļeti valsts mērogā ar 50% atlaidi jauniešiem līdz 25 gadiem.
Jauniešu mentālās veselības un atkarību riski, kā arī zināšanas par seksuālo, reproduktīvo un vispārējo veselību turpina pasliktināties. Dati par mākslīgo abortu skaitu jaunietēm un kontracepcijas lietošanas praksi norāda uz skolēnu iegūto zināšanu zemo kvalitāti. Savukārt droša mācību vide un jauniešu mentālā veselība tieši ietekmē mācīšanos, socializāciju un iespējas visā turpmākajā dzīvē.
- Ieviesīsim visaptverošu veselības mācības saturu, ietverot seksuālo un reproduktīvo veselību, vardarbības un atkarību prevenciju.
- Mācību saturā iekļausim regulāru veselības pratības mērījumus, lai katrā izglītības iestādē būtu skaidrs, kā ieguldīt resursus lietderīgāk.
- Paredzēsim atbilstošu finansējumu vardarbības novēršanas un labbūtības veicināšanas pasākumiem katrā Latvijas skolā.
- Noteiksim skolēnu labsajūtas rādītāju uzlabošanos kā prioritāti.
Mājasdarbiem nevajadzētu palikt kā slēptai "otrajai skolai" ģimenēs. Vienlaikus vadītājiem un pedagogiem jābūt iespējām izmantot dažādas mājasdarbu formas atkarībā no priekšmeta un metodēm.
- Ieviesīsim pieeju, ka mājasdarbu uzdevums ir attīstīt pašvadītu mācīšanos, kas apjoma ziņā var pieaugt bērnam kļūstot vecākam un ievērojot pieeju "bez mājasdarbiem brīvdienās".
- Bērniem, kuriem nepieciešams, nodrošināsim pagarinātās dienas grupas pakalpojumu un konsultācijas, lai viņi varētu saņemt nepieciešamo atbalstu mācībās skolā.
- Rosināsim plašu diskusiju sabiedrībā par mācību gada kalendāra un slodzes līdzsvarošanu.
2026. gadā pedagoga vidējā alga Latvijā ir pārsniegusi vidējo algu valstī un pēdējo gados atalgojums no valsts puses mērķtiecīgi palielināts. Vienlaikus pašvaldību rocība piemaksām, kompensācijām un citiem bonusiem ļoti atšķiras. Lietuvā un Igaunijā atalgojuma pieaugums ir vēl lielāks. Bez konkurētspējīga atalgojuma un īstas karjeras izaugsmes sistēmas izglītības iestādēs nav iespējams piesaistīt un noturēt labākos pedagogus. Savukārt pastiprināts atbalsts pedagogu palīgiem un atbalsta personālam - no logopēdiem līdz psihologiem ir priekšnosacījums nevienlīdzības mazināšanai jau pirmskolā.
- Paaugstināsim pedagogu zemāko likmi vismaz līdz 2100 eiro.
- Izveidosim mūsdienīgu pedagogu karjeras modeli - tas dos iespēju katram pedagogam pilnveidot viņa prasmes un saņemt lielāku atalgojumu par kvalitatīvu darbu arī savā izglītības iestādē, ne tikai nacionālā mērogā.
- Nodrošināsim pedagogu palīgus un atbalsta personālu saskaņā ar “Programma skolā” plānoto, lai līdzsvarotu pedagoga ikdienas slodzi.
- Noteiksim, ka pedagoģiskais un atbalsta personāls ir pieejams katrā pirmsskolā.
- Izstrādāsim valsts mērķdotāciju skolotāju, palīgu un atbalsta personāla darba samaksai pirmsskolā.
- Turpināsim cīnīties par finansējumu Bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplekta ieviešanai dzīvē.
Lai būtu veiksmīgs darba tirgū Latvijā un pasaulē, aizvien agrāk un biežāk nepieciešamas augsta līmeņa tehniskās un sadarbības prasmes, radošums un plašs redzesloks. Vienlaikus Latvijā turpina pieaugt jauniešu skaits, kuri nemācās un nestrādā. Mums ir jāizdara drosmīga izvēle un jāveido sistēma, kurā katrs jaunietis turpina izglītības ieguvi pēc pamatskolas vidusskolā vai profesionālajā izglītībā.
- Izveidosim elastīgus izglītības ieguves ceļus līdz 2030. gadam, lai katrs jaunietis varētu saņemt konkurētspējīgu atbalstu mācību turpināšanai līdz profesijas ieguvei vai studiju uzsākšanai augstskolā.
Izglītībai jāattīsta jauniešu radošums, kritiskā domāšana un spēja risināt sabiedrības un klimata izaicinājumus. Tāpēc skolās un profesionālajā izglītībā stiprināsim starpdisciplināru pieeju, kur tehnoloģijas, inženierzinātnes, māksla un dizains tiek apgūti kopā, veicinot praktisku prasmju apguvi. Tam jānotiek jau pirmsskolā, skolotājiem sadarbojoties STEAM jomās. Jo agrāk ieguldīsim šādās prasmēs, jo vairāk pasaules līmeņa ideju un jaunuzņēmumu taps Latvijā.
- Mainīsim profesionālās ievirzes un profesionālās vidējās izglītības valsts pasūtījumu: vairāk finansējuma un mācību vietu novirzīsim STEAM specializācijām Latvijas nozarēs ar īpašu potenciālu - augstajās tehnoloģijās, biomedicīnā, viedajos materiālos, zaļajās inovācijās, drošības un kosmosa tehnoloģijās, dizainā, mūzikā, mākslā, medijos un radošajās industrijās.
- Veidosim STEAM profesionālās izglītības izcilības centrus, neatraujot radošumu no tehnoloģijām un zinātnes, un veidojot sasaisti ar augstskolām, zinātniskajiem institūtiem un uzņēmumiem. Sadarbībā ar nozarēm izglītības programmās ieviesīsim jaunus mācību moduļus un koplietošanas mācību un darba vidi reģionos. Mērķis ir konkurētspējīga profesionālā izglītība, izvēloties dažādas profesijas, kas sniedz jauniešiem iespēju dzīvot pārtikušu un drošu dzīvi.
Latvijā ir unikāls profesionālās ievirzes skolu, vidusskolu un augstskolu tīkls Eiropas mērogā mūzikā, dejā, mākslā un dizainā. Tā pieprasījums pieaug par spīti demogrāfiskajai lejupslīdei, un tas turpina pavērt iespējas Dziesmu un deju svētku kustībai un profesionālajā mākslā. Mēs piedāvājam parūpēties par mazāk nodrošinātajiem, lai iespējas atrast sevi kā amatiermākslā, tā profesionālajā mākslā būtu katram bērnam.
- Izstrādāsim vienotus vecāku līdzfinansējuma principus profesionālajai ievirzei un interešu izglītībai visās Latvijas pašvaldībās
- Izveidosim speciālās izglītības ietvaru pedagogu darbam profesionālajā izglītībā mūzikā, dejā, mākslā un dizainā
- Palielināsim finansējumu atjaunota profesionālās izglītības satura un metodisko materiālu izstrādei
- Novērsīsim profesionālās izglītības pedagogu nevienlīdzību, salīdzinot ar citām pedagogu grupām
Katra devītā Latvijas cilvēka dzīvība vai veselība ir bijusi apdraudēta klimata krīzes dēļ. Tomēr tikai trešdaļa jauniešu izprot klimata krīzes nozīmīgākos iemeslus. Ir svarīgi uzlabot sabiedrības izpratni par klimata un vides jomām. Katrai skolai jāveicina atbildību pret apkārtējo vidi.
- Integrēsim rīcību klimata katastrofu gadījumā un gatavību krīzēm Valsts aizsardzības mācības saturā
- Nodrošināsim skolām līdzekļus sadarboties ar NVO un iekļauties tādās iniciatīvās kā Ekoskola
- Ieguldīsim pedagogu zināšanās un prasmēs iekļaut klimata izglītības tēmas ikvienā mācību priekšmetā
- Ieguldīsim mācību materiālu izstrādē, kas ietver klimata izglītības tēmas
- Stiprināsim mācību satura saikni ar dabu un mācību procesu ārpus izglītības iestādes
- Veicināsim vispārējo sabiedrības izpratni par klimata krīzes iemesliem un pozitīvas rīcības iespējām
Mākslīgā intelekta (MI) spējas paver jaunas iespējas mācīšanās procesā jebkurā vecumā gan skolā, gan mūžizglītībā. Ja izglītības sistēma šīs iespējas neizmanto, tā ne tikai zaudē konkurētspēju, bet arī atstāj cilvēkus bez kritiskām prasmēm. Vienlaikus ierastās mājasdarbu pieejas vairs nestrādā, jo to var izpildīt MI. Atbilde riskiem ir atbalsts pedagogam, kurš spēj nodot skolēniem jaunākās mācīšanās iespējas, kas audzēkni motivē mācīties. Šobrīd šo atbalstu nodrošina NVO un privātais sektors.
- Atbalstīsim vienlīdzīgas iespējas MI prasmēm un izmantošanai katram Latvijas pedagogam
- Noteiksim individuāla mācīšanās atbalsta veidošanu kā prioritāti, ieguldot MI izmantošanai izglītībā.
Pirmajai augstākai izglītībai jābūt pieejamai katram jaunietim neatkarīgi to tā, vai ģimene var segt dzīvesvietas, transporta un ikdienas izmaksas. Savukārt kompetencēm, kas ir iegūtas koncentrēti īsākā laikā, jābūt skaidri atzītām diplomā, darba tirgū un tālākās studijās, veicinot arī mūžizglītību un pārkvalifikācijas iespējas. Tāpat jāpalīdz jauniešiem iegūt pasaules līmeņa izglītību tajās specializācijās, kuras Latvijā nav iespējams apgūt, un atvest šīs kompetences atpakaļ mājās.
- Ieviesīsim izvēles stipendiju pamatvajadzībām pilna laika studējošajiem, ko absolvents pēc studijām pakāpeniski atmaksā caur sociālajām iemaksām. Dubultosim gan mācību, gan sociālās stipendijas.
- Atjaunosim studiju kredīta atmaksu prioritārajās nozarēs, piemēram, pedagoģijā un veselības aprūpē
- Sekmēsim lielākai iespējai veidot savu studiju ceļu, kombinējot kursus, moduļus un prasmes atbilstoši darba tirgus vajadzībām un jaunām specializācijas nišām
- Atgriezīsim ārvalstu studiju finansēšanu kā mērķētu programmu: studiju maksa, uzturēšanās ar valsts garantētu aizdevumu un stipendijas komponente. Īpaši svarīgi, lai programma mazinātu nevienlīdzību un būtu pieejama arī tiem, kam nav privāti resursi šādu studiju apmaksai.
Spēcīga zinātne ir pamats kvalitatīvai augstākajai izglītībai, inovācijām, valsts drošībai un ekonomiskajam izrāvienam. Tomēr kritiski zemie kopējie ieguldījumi un novecojusi vērtēšanas sistēma ir šķērslis šī potenciāla izmantošanai un cieņpilnam pētnieku atalgojumam. Akadēmiskās karjeras ceļam jābalstās skaidros nosacījumos, nevis īslaicīgos projektos vai veiksmē.
- Palielināsim valsts un privātā sektora ieguldījumus zinātnē un augstākajā izglītībā, pakāpeniski sasniedzot OECD un ES vidējo līmeni (šobrīd 2,2% no IKP).
- Reformēsim zinātnes vērtēšanu, lai tā atalgotu kvalitāti, starptautisku izcilību, sadarbību ar industriju un ietekmi uz sabiedrību, nevis tikai publikāciju skaitu.
- Ieviesīsim nacionālo pēcdoktorantūras programmu.
- Stiprināsim atlīdzības principus un nodrošināsim prasmju attīstību pētniecībā, pedagoģijā, projektu vadībā un starptautiskā sadarbībā.
Bērnu un jauniešu labākajās interesēs ir būtiski, lai pieaugušie cieņpilni sadarbotos un justu atbalstu kā ikdienā, tā problēmsituācijās. Mūsu mērķis ir panākt mazāk vainošanas un savlaicīgu palīdzību bērnam, ģimenei, pedagogam un skolai.
- Izveidosim ģimeņu atbalsta centrus katrā plānošanas reģionā, kuros vecāki var savlaicīgi saņemt psihologa, sociālā pedagoga, speciālā pedagoga un citu speciālistu palīdzību - gan ikdienas jautājumos, gan krīzes situācijās. Savukārt mobilām speciālistu komandām krīzes gadījumā ir jāsniedz atbalsts klātienē, nevis uz papīra.
- Stiprināsim vecāku līdzatbildību bērna interešu nodrošināšanai izglītības procesā: savlaicīga saziņa ar skolu, informēšana par bērna veselības vai atbalsta vajadzībām, iesaiste problēmu risināšanā un atbildība par sistemātiskiem neattaisnotiem kavējumiem un neinformēšanu par veselības stāvokli, nostiprinot bērna tiesību aizsardzības mehānismus pašvaldību un valsts līmenī.
Aktīvs dzīvesveids sabiedrībā ir pamats veselīgai tautai un līdzsvarotai bērnu un jauniešu attīstībai. Brīvi pieejama sporta infrastruktūra, droša treniņu vide un pašvaldību sporta programmas ir veselības pamats visām paaudzēm. Plaša līdzdalība tautas sportā veido arī pamatu izcilībai sportā pasaules mērogā, kas iedvesmo un vieno sabiedrību.
- Atjaunosim daļēju nodokļu atlaidi uzņēmumu ziedojumiem sportam.
- Valsts sporta fondam no 2027. gada novirzīsim vismaz 3% no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no alkohola, tabakas, izložu un azartspēļu nodokļiem.
- Iestāsimies pret azartspēļu un “ātro kredītu” reklāmas sasaisti ar sportu.
- Atbalstīsim augsta līmeņa sporta izcilības centrus Rīgā un reģionos.
- Profesionālajā sporta izglītībā - kā valsts, tā privātajā - prioritāri izvirzīsim drošas un cieņpilnas vides veidošanu, treneru, bērnu un jauniešu, vecāku izglītošanu, mazinot jebkādas vardarbības riskus.
- Izveidosim atbalsta pieeju profesionālajā ievirzes un profesionālajā vidējā izglītībā jauno sportistu atbiruma samazināšanai jauniešu vecumposmā.

9. Reģioni, kas attīstās

Reģionu attīstība ir nacionālās drošības, demogrāfiskās stabilitātes un sociālās taisnīguma pamats. Mēs investēsim reģionos ar taisnīgu nodokļu sadali, pieejamiem mājokļiem, kvalitatīvu izglītību un veselības aprūpi, kā arī pieejamu kultūru un augstas veikstspējas digitālo infrastruktūru. Izmantojot ES fondu potenciālu, radīsim iespējas ikvienam Latvijas iedzīvotājam neatkarīgi no dzīvesvietas.

Mēs redzam reģionus kā valsts potenciālos izaugsmes motorus – ar saviem dabas resursiem, talantiem, kultūras mantojumu un uzņēmējdarbības iespējām. Tikai stipri, pašpietiekami un lepni reģioni nodrošina stipru, saliedētu un ilgtspējīgu Latviju.

Nepieciešams taisnīgāks un prognozējamāks finansējuma modelis, lai pašvaldības būtu autonomas un motivētas attīstīt ekonomikas izaugsmi reģionos.
- Ieviesīsim pakāpenisku IIN sadali līdz 20% pēc darbavietas, garantēsim, ka nevienai pašvaldībai nav neto ieņēmumu krituma modeļa ieviešanas gadījumā, tādam rodoties valsts radīs trūkstošo finansējumu un piedalīsies modeļa finansēšanā.
- Novirzīsim 30% no uzņēmumu ienākuma nodokļa pašvaldībai pēc uzņēmuma juridiskās adreses vai galvenās darbības vietas.
- Ieviesīsim celma nodokli meža izstrādei, kura ieņēmumi pilnībā nonāks to pašvaldību budžetā, kurās mežs atrodas un tiks izmantoti tikai vietējo ceļu uzturēšanai un remontam.
- Paaugstināsim nekustamā īpašuma nodokli degradētiem īpašumiem līdz 10%, motivējot to sakopšanu vai nojaukšanu.
Daudzās pašvaldībās iedzīvotājiem trūkst pamata pakalpojumu, kas veicina nevienlīdzību un depopulāciju. Nepieciešams izlīdzināt pakalpojumu kvalitāti visā valstī.
- Nodrošināsim vienotus minimālos kvalitātes standartus pamatpakalpojumiem kā piemēram, izglītība, veselība, sociālie pakalpojumi. Tiks sagatavoti skaidri kritēriji un finansēšanas modelis, lai saņemtu cilvēkcienīgu pakalpojumu savā reģionā.
- Centralizēsim izglītības finansēšanu bez starpnovadu norēķiniem, ļaujot skolām konkurēt ar saturu un kvalitāti.
- Ieviesīsim vienotus digitālos standartus interneta pieejamībai, ātrumam, drošībai un vienotiem (centralizētiem) risinājumiem skolās, bibliotēkās un pašvaldību iestādēs. Tas nodrošina vienlīdzīgu piekļuvi digitālajiem pakalpojumiem, stiprina kiberdrošību, atvieglo attālināto darbu un izglītību, padarot reģionus pievilcīgākus iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
- Stiprināsim sabiedriskā transporta pieejamību reģionu centros un lauku teritorijās realizējot transportu pēc pieprasījuma un ieviešot citus mobilitātes risinājumus.
Esošie ES fondi ir sadrumstaloti un nespēj radīt būtisku reģionālu izrāvienu. Nepieciešamas vērienīgas investīcijas, kas rada reālu ekonomisko un infrastruktūras izaugsmi.
- Jaunajā daudzgadu budžetā izcīnīsim speciālu ES fondu programmu 600-800 milj. euro apmērā lieliem stratēģiskiem projektiem pašvaldībās (>5 milj. euro vienam projektam), kas ir vērsti uz ieguldījuimiem infrastruktūrā, biznesa parkos, izglītības, kultūras un veselības jomā.
- Īstenosim mājokļu pieejamības programmu reģionos, palielinot atbalsta limitus hipotekārās kreditēšanas vajadzībām vismaz līdz 150 000 euro ārpus Rīgas un Pierīgas, vērtējumā paļaujoties ne vien uz nodrošinājuma vērtību, bet uz ilgtermiņa maksātspēju, vecumu, ģimenes stāvokli u. tml. kritēriju kopumu.
- Veicināsim lielus infrastruktūras projektus, tostarp ar obligātu ietekmes uz vidi un sabiedrību novērtējumu, piemēram, vēju parku projektos, kur IVN aptver vien ekoloģijas apsvērumus, bet ignorē dzīves kvalitāti, ainavu un kopienas intereses. Agrīna iedzīvotāju iesaiste samazina konfliktus un tiesvedības, palielina sabiedrības atbalstu, saīsina projektu ciklu un nodrošina taisnīgu zaļo pāreju ar vietējo kopienu ieguvumiem.
Reģionos trūkst speciālistu, kas apdraud pakalpojumu pieejamību un attīstību. Nepieciešama mērķēta programma talantu noturēšanai un piesaistei reģionos.
- Izveidosim reģionālo talantu piesaistes un mobilitātes programmu ar mobilitātes pabalstiem līdz 10 000 euro mājokļa subsīdijām, nodokļu atvieglojumiem 3 gadu periodā un mentoringu.
- Paplašināsim mobilitātes atbalstu Austrumu pierobežā visiem darbiniekiem ar ienākumiem līdz 12 000 euro gadā.
- Stiprināsim LIAA personalizēto atbalstu reģionu uzņēmumiem jaunu darbavietu radīšanā un eksporta attīstībā.
- Ieviesīsim transporta kompensācijas pierobežas ģimenēm ar bērniem, kur abi vai viens vecāks ir nodarbināts un ikdienas pārvietošanās rada papildu slogu (garas distances, ierobežots sabiedriskais transports, augstas izmaksas), tiem piešķirot 100 euro mēnesī uz vienu ģimeni. Finansējums tiks nodrošināts no speciālās ES jaunā daudzgadu budžeta aploksnes pierobežas reģionu attīstībai un drošībai.
Lēmumi bieži tiek pieņemti bez iedzīvotāju balss, īpaši bez jauniešiem, kas mazina uzticību un atbalstu pieņemtajiem lēmumiem. Nepieciešams stiprināt kopienu līdzdalību un jauniešu iesaisti politikas procesos.
- Ieviesīsim balsstiesības pašvaldību vēlēšanās no 16 gadu vecuma un stiprināsim pilsonisko izglītību skolās, lai nodrošinātu jauniešu aktivitātes pieaugumu un iesaistītu ikdienas lēmumu pieņemšanā
- Stiprināsim kopienu un nevalstisko organizāciju lomu reģionālajā plānošanā.
- Atbalstīsim vietējo kopienu iniciatīvas, piešķirot lielāku finansiālu atbalstu pilsoniskajām iniciatīvām valsts un pašvaldību līmenī.

10. Transports, savienojamība un droša mobilitāte

Latvijas transporta sistēmai jānodrošina cilvēkiem ērta un droša pārvietošanās, reģionu sasniedzamība un Latvijas savienojums ar Eiropu. Transporta infrastruktūra vienlaikus ir būtiska valsts ekonomikas, konkurētspējas un drošības daļa. Attīstīsim sabiedrisko transportu, dzelzceļu, ceļus, ostas un aviāciju kā vienotu sistēmu, vienlaikus nodrošinot modernu digitālo savienojamību visā Latvijas teritorijā.

Sabiedriskajam transportam jābūt ērtai un konkurētspējīgai alternatīvai privātajam auto gan pilsētās, gan reģionos. Dzelzceļu veidosim par sabiedriskā transporta mugurkaulu, tam pieskaņojot pārējo transporta tīklu.
- Ieviesīsim vienotu biļešu un tarifu sistēmu vilcieniem, reģionālajiem autobusiem un pilsētu sabiedriskajam transportam.
- Modernizēsim dzelzceļa infrastruktūru, palielinot vilcienu kustības ātrumu un reisu biežumu, un turpināsim jaunu elektrovilcienu, bateriju un citu bezemisiju vilcienu iegādi.
- Digitalizēsim braucienu plānošanu un apmaksu, lai visu braucienu varētu ērti plānot un apmaksāt vienuviet.
- Mazāk apdzīvotās teritorijās attīstīsim transportu pēc pieprasījuma un citus elastīgus mobilitātes risinājumus.
Rail Baltica ir Latvijas stratēģiskais savienojums ar Eiropas dzelzceļa tīklu un vienlaikus nozīmīga valsts un reģiona drošības infrastruktūra. Projektam jānodrošina gan pasažieru un kravu pārvadājumi, gan Latvijas militārā mobilitāte un savienojamība ar sabiedrotajiem.
- Prioritāri nodrošināsim Rail Baltica pamattrases izbūvi un Latvijas savienojumu ar Igauniju, Lietuvu un pārējo Eiropu.
- Nodrošināsim Rīgas un lidostas savienojamību ar dzelzceļu un jaunās infrastruktūras integrāciju esošajā transporta tīklā.
- Attīstīsim Rail Baltica kā stratēģisku militārās mobilitātes koridoru, kas ļauj krīzes situācijās ātri pārvietot cilvēkus, tehniku un kravas.
- Nodrošināsim skaidru ilgtermiņa projekta finansēšanas modeli, maksimāli piesaistot Eiropas Savienības finansējumu.
Latvijas starptautiskā sasniedzamība ir būtisks priekšnoteikums ekonomikas izaugsmei, eksportam un investīciju piesaistei. Stiprināsim Rīgas pozīcijas kā vienam no nozīmīgākajiem Baltijas reģiona aviācijas centriem.
- Attīstīsim lidostas infrastruktūru un tās savienojamību ar Rīgu un pārējo Latviju.
- Veicināsim jaunu galamērķu un savienojumu attīstību, stiprinot Rīgu kā nozīmīgu Baltijas reģiona pārsēšanās punktu.
- Veidot vienotu lidostu pārvaldības modeli, Lidostai Rīga pārņemot Liepājas, Ventspils un Daugavpils lidostas.
- Attīstīsim kravu pārvadājumus, e-komercijas loģistiku un citus augstas pievienotās vērtības aviācijas pakalpojumus.
- Stiprināsim Latvijas kompetenci aviācijas tehnoloģijās, gaisa satiksmes vadībā un uzraudzībā.
Latvijas ostu nākotnei jābalstās nevis tikai tradicionālajā tranzītā, bet ražošanā, enerģētikā un augstas pievienotās vērtības pakalpojumos. Ostu teritorijas izmantosim jaunu investīciju un eksportspējīgu nozaru attīstībai.
- Piesaistīsim ostām investīcijas eksportspējīgai ražošanai, apstrādes rūpniecībai un modernai loģistikai.
- Attīstīsim ostas kā atjaunīgās enerģijas un jūras vēja parku būvniecības un apkalpošanas centrus.
- Stiprināsim ostu savienojumus ar dzelzceļa un autoceļu infrastruktūru.
- Veidosim ostas par nozīmīgiem reģionālās ekonomikas, jaunu darba vietu un Latvijas eksporta attīstības centriem.
Droša un kvalitatīva ceļu infrastruktūra ir priekšnoteikums reģionu attīstībai un cilvēku mobilitātei. Ceļu uzturēšanai un attīstībai nepieciešams stabils ilgtermiņa finansējums, vienlaikus satiksmes drošību izvirzot par vienu no galvenajām valsts transporta politikas prioritātēm.
- Izveidosim stabilu un prognozējamu autoceļu finansēšanas modeli, pakāpeniski atjaunojot Autoceļu fonda principu.
- Attīstīsim valsts galvenos autoceļus, tostarp drošus un mūsdienīgus lielas satiksmes intensitātes koridorus, vienlaikus saglabājot kvalitatīvu reģionālo un vietējo ceļu tīklu.
- Ieviesīsim Vision Zero principus, konsekventi virzoties uz nulli bojāgājušo un smagi ievainoto ceļu satiksmē.
- Attīstīsim drošu gājēju, velo un mikromobilitātes infrastruktūru un veidosim mobilitātes punktus ērtai dažādu transporta veidu savienošanai.
Kvalitatīvi mobilie sakari un ātrgaitas internets ir kritiskā infrastruktūra, kas nepieciešama ekonomikai, reģionu attīstībai, transporta digitalizācijai un valsts drošībai. Neviena Latvijas teritorija nedrīkst palikt bez kvalitatīvas digitālās savienojamības.
- Likvidēsim atlikušās elektronisko sakaru "baltās zonas", nodrošinot kvalitatīvu mobilo sakaru un interneta pārklājumu visā Latvijā.
- Attīstīsim optiskos un nākamās paaudzes mobilo sakaru tīklus reģionos, īpaši teritorijās, kur komerciāla tīklu izbūve nav pietiekama.
- Nodrošināsim stabilu sakaru pārklājumu gar galvenajiem autoceļiem un dzelzceļa līnijām.
- Stiprināsim elektronisko sakaru tīklu noturību un darbības nepārtrauktību krīzes un militāra apdraudējuma situācijās, nodrošinot savienojamību iedzīvotājiem, operatīvajiem dienestiem, valsts institūcijām un aizsardzības vajadzībām.

11. Stipra pilsoniskā sabiedrība, neatkarīgi un kvalitatīvi mediji, spēcīga tiesu vara – demokrātijas stūrakmens

Kamēr fragmentētā mediju telpā arvien spilgtāk izskan polarizējoši un populistiski viedokļi, kam seko centieni ierobežot demokrātiju, arvien būtiskāka kļūst neatkarīgu, kvalitatīvu un spēcīgu mediju un aktīvas pilsoniskās sabiedrības loma. Progresīvie nodrošinās sistēmisku atbalstu sabiedrisko un komerciālo mediju attīstībai un pētniecības žurnālistikai, stiprinās žurnālistu aizsardzību un veidos jaunus atbalsta instrumentus pilsoniskās sabiedrības darbam.

Progresīvie vadībā jau tikušas izstrādātas un apstiprinātas Mediju politikas pamatnostādnes 2024. – 2027. gadam, kuru mērķis ir noturīga, daudzveidīga, droša, kvalitatīva, stabila, ilgtspējīga, neatkarīga, brīva mediju vide, kurā nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī top kvalitatīvs, Latvijas sabiedrības interesēm un kopējam labumam atbilstošs saturs, ir līdzsvarotas nozares pārstāvju intereses, auditorijai ir piekļuve neatkarīgai žurnālistikai un uzticamai informācijai un zināšanas to lietot. Latvija ir atbalstoša arī demokrātijas un vārda brīvības pamatos balstītu ārvalstu mediju darbībai mūsu valstī. Piedāvātās rīcības tiecas uz to pilnvērtīgu ieviešanu laikā, kad populisti vēlas kontrolēt medijus un to saturu un kad žurnālisti tiek pakļauti stratēģiskām tiesvedībām pret publiskiem aktīvistiem (SLAPP).
- Izstrādāsim un pieņemsim jaunu mediju likumu, lai adekvāti reaģētu uz mūsdienu mediju vides tehnoloģiskajiem izaicinājumiem – dezinformāciju, mākslīgā intelekta radīto saturu, kā arī ietekmētāju (influenceru) lomu. Mūsdienīgam un līdzsvarotam regulējumam vairāk jābalstās pašregulācijā, nevis represīvos instrumentos.
- Pilnveidosim Mediju atbalsta fondu, īpaši stiprinot kapacitātes atbalstu reģionālajiem medijiem, lai veicinātu profesionālu izaugsmi un mazinātu atkarību no vietvaru finansējuma. Vienlaikus palielināsim un dažādosim atbalstu nacionālajiem medijiem satura veidošanā, veicinot arī neatkarīgo producentu un influenceru profesionalizāciju.
- Palielināsim Latvijā radītas jaunās mūzikas un mūzikas latviešu valodā īpatsvaru vietējās radiostacijās, stiprinot vietējo mūziķu konkurētspēju un Latvijas kultūras identitāti, tai skaitā mazākumtautību vidē.
- Stiprināsim žurnālistu tiesisko aizsardzību, efektīvāk vēršoties pret naida runu un uzbrukumiem digitālajā vidē, kā arī ierobežojot SLAPP – stratēģiskās tiesvedības pret žurnālistiem un medijiem. Tiesībsargājošajām iestādēm žurnālistu un mediju identifikācijā jābalstās uz pašregulējošo organizāciju ekspertīzi.
- Stiprināsim Latvijas sabiedrisko mediju, depolitizējot tā pārvaldības modeli un nodrošinot plašāku sabiedrības pārstāvniecību. Ieviesīsim finansēšanas modeļa maiņu, lai nodrošinātu neatkarību no politiskām spēlēm. Piesaistīsim finansējumu jaunai sabiedrisko mediju ēkai jaunajā ES fondu plānošanas periodā.
- Ieguldīsim mediju satura piekļūstamības uzlabošanā, pakāpeniski palielinot saturu, kas pieejams cilvēkiem ar redzes un dzirdes traucējumiem vai citu veidu invaliditāti. Vienlaikus jāveicina iekļaujošas valodas lietojums visā mediju telpā.
- Veicināsim medijpratības attīstību, iesaistot iedzīvotāju izglītošanā profesionālus žurnālistus un satura veidotājus un veidojot mediju muzeja institūciju un krājumu. Valsts līmenī organizēsim skolu mediju un skolēnu žurnālistikas konkursus, veicinot jauniešu kompetences un kritisko domāšanu.
- Sniegsim atbalstu žurnālistiem un medijiem, kas emigrējuši no represīviem režīmiem, nodrošinot viņiem iespēju turpināt profesionālo darbību Latvijā un integrēties sabiedrībā.
- Stiprināsim mediju noturību un gatavību krīzem, pilnvērtīgi iekļaujot medijus sabiedrības noturības ekosistēmā.
Stipra un aktīva pilsoniskā sabiedrība ir demokrātijas pamatā, veicinot līdzdalību un iekļaujošas debates un uzraugot varas lēmumus, tādējādi sekmējot pārredzamību, atbildību un lēmumu pieņemšanu sabiedrības interesēs. Pilsoniskā līdzdalība politikas veidošanā un īstenošanā veicina labākus lēmumus. NVO sniedz sociālo atbalstu, veicina izpratni par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem un pārstāv dažādas sabiedrības grupas, īpaši mazaizsargātās. Tādēļ jāsniedz sistēmisks atbalsts NVO pamatdarbībai, jānovērš stratēģiskas tiesvedības pret pilsoniskajiem aktīvistiem un jāveicina dažādas līdzdalības formas katrā pārvaldības līmenī. Jāstiprina pilsoniskā izglītība un brīvprātīgā darba prestižs.
- Nodrošināsim NVO fonda pakāpenisku pieaugumu, kā arī stiprināsim priekšfinansējuma un līdzfinansējuma pieejamību tām NVO, kas saņēmušas finansējumu starptautiskos konkursos.
- Lai mudinātu ziedojumu un mecenātisma kultūras attīstību, pilnveidosim pakalpojumu ziedojumu regulējumu un noteiksim nodokļu atlaides A kategorijas uzņēmumiem.
- Sniegsim atbalstu kopienām un organizācijām vietējā, reģionālā un nacionālā līmenī, lai stiprinātu iedzīvotāju līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos.
- Stiprināsim NVO tiesisko aizsardzību, lai novērstu stratēģiskās tiesvedības pret pilsoniskajiem aktīvistiem un pašcenzūru.
- Konsultēsimies ar sabiedrību lēmumu pieņemšanas laikā, lai sabiedriskā apspriešana un iedzīvotāju padomes tiktu jēgpilni izmantotas labāku lēmumu pieņemšanai.
- Noteiksim brīvprātīgo darbu kā vienu no vērtējamiem kritērijiem pretendentiem uz valsts un pašvaldību darba vietām.
- Ieviesīsim sabiedriskās līdzdalības pieredzi izglītības procesā, lai ikviens jaunietis piedzīvo līdzdalību, nevis tikai par to lasa.
- Nostiprināsim katrā skolā funkcionējošu pašpārvaldi ar garantētu finansējuma daļu un atbalstu līdzdalībai, lai veicinātu līdzdalības prasmes.
Autokratizācijas un neiecietības draudu pieauguma apstākļos tiesām būs arvien lielāka nozīme, jo tās ir pēdējā barjera demokrātijas aizsardzībā. Ceļš uz patiesi iekļaujošu demokrātiju nav iespējams bez tiesām, kurām jāpārliecinās par ikvienam dotā cilvēktiesību solījuma izpildi. Arī brīdī, kad valsts politika kļūdās, tiesām jāspēj aizsargāt visu cilvēku tiesības.
- Stiprināsim neatkarīgu tiesnešu atlases un iecelšanas procesu, tai skaitā ņemot vērā tiesu varas un starptautisko institūciju aicinājumus.
- Nodrošināsim tiesu varas institucionālu un finansiālu neatkarību no izpildvaras budžeta veidošanā un tiesu atbalsta funkciju veikšanā.
- Samazināsim politiskās ietekmes riskus visos tiesu sistēmas līmeņos, tostarp tiesu administrēšanā un lēmumos par tiesnešu iecelšanu amatos.

12. Kultūra, kas saliedē un stiprina demokrātiju

Kultūra ir sabiedrības mugurkauls un brīvības pamats – no kultūras mantojuma saglabāšanas līdz laikmetīgās kultūras attīstībai. Progresīvie redz kultūru kā valsts drošības pamatu. Tā ir radošs process, kurā nostiprinās piederība Latvijai un Eiropai, tajā sastopas radoša brīvība, solidaritāte un demokrātiska daudzveidība. Latvijas kultūras procesi un vertības ir visu Latvijas iedzīvotāju psiholoģiskās noturības pamats un pilnvērtīgas dzīves daļa.

Tādēļ Progresīvie sekmēs kultūras pieejamību, īpaši pierobežā, aizstāvēs katra kultūras nozarē strādājošā tiesības būt sociāli aizsargātam un radoši brīvam, investēs kultūras mantojuma saglabāšanā un attīstīšanā, nodrošinās jaunas un atjaunotas kultūras infrastruktūras veidošanu, atbalstīs kultūras un radošo industriju izaugsmi un eksportspēju.

Lai īstenotu šos uzdevumus, nodrošināsim kultūras nozarei paredzamu finansējumu, t.sk. likumā noteikto Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējuma pieaugumu.

Latvijā pēdējos gados aktualizējušies strīdi par mākslas darbu saturu, politisku spiedienu uz kultūras institūcijām un pašvaldību mēģinājumiem ietekmēt mākslinieciskos lēmumus un kultūras institūciju darbību. Priekšlikums paredz skaidru valsts politiku mākslinieciskās brīvības aizsardzībai, nostiprinot to normatīvajā regulējumā, valsts finansējuma principos un institucionālajā praksē.
- Izveidosim neatkarīgu Mākslinieciskās brīvības ombuda funkciju Tiesībsarga birojā.
- Ieviesīsim finansējuma "roku nost no satura" principu, vērtējot finansējuma piešķīrumu tām pašvaldībām, iestādēm un citiem, kas iejaucas mākslinieciskajā brīvībā.
- Nodrošināsim juridisko atbalstu māksliniekiem un kultūras institūcijām cenzūras gadījumos, sadarbojoties ar nozares organizācijām (piemēram, Radošo savienību padomi).
Kultūras nozares ilgtspēja nav iespējama bez kompetentiem, motivētiem un sociāli aizsargātiem cilvēkiem. Salīdzinoši zemais atalgojums, nedrošās nodarbinātības formas un novecojušas darba organizācijas struktūras rada apburto loku: institūcijas nespēj pietiekami efektīvi darboties, lai sevi stiprinātu ar jaunām kompetencēm un laikmetam atbilstošiem cilvēkresursiem. Mēs iestājamies par sistēmisku pārmaiņu – no kultūrā strādājošā kā entuziasta, kas kompensē atalgojuma trūkumu ar misijas sajūtu, uz profesionāli, kura ieguldījums sabiedrības noturībā un kultūras ekonomikā tiek atzīts un godīgi atalgots, tai skaitā ņemot vērā daudzveidīgus nodarbinātības veidus.
- Reformēsim kultūras nozares publiskajā sektorā strādājošo atlīdzības sistēmu, nosakot taisnīgu atalgojuma likmi, kas aug līdz ar vidējo atalgojumu sabiedriskajā sektorā.
- Izstrādāsim vadlīnijas atalgojuma noteikšanai VKKF un citos no valsts budžeta un ES fondiem atbalstītajos projektos, līdztekus monitoringa sistēmai, kas ļaus izsekot atalgojuma tendencēm nozarē kopumā.
- Nostiprināsim autoratlīdzības kā leģitīmu nodokļu nomaksas režīmu.
- Nodrošināsim, lai radošo savienību biedru statuss tiktu iekļauts kā darba stāžs sociālo atbalsta instrumentu aprēķinā.
- Sadarbojoties ar LIAA un nozares organizācijām, ieviesīsim mērķētas izglītības programmas kultūras un radošā sektora profesionāļiem – mārketingā, projektu vadībā, eksporta kompetencēs, MI lietojumā, datu analītikā u.c.
- Veiksim radošā darba nodokļu piemērošanas auditu un izstrādāsim saprotamas aprēķinu vadlīnijas pašnodarbinātajiem un mazajiem uzņēmumiem.
Līdzīgi kā gar valsts austrumu robežu tiek veidota īpaša militārās aizsardzības josla, mēs rosinām veikt mērķtiecīgus ieguldījumus kultūras un mediju stiprināšanā pierobežas novados, jo kultūras institūcijas nodrošina pieredžu apmaiņu un satikšanos, kas stiprina piederību un saliedē kopienas.
- Veidosim vai paplašināsim mērķprogrammas Latgales kultūras sektora un mediju atbalstam (t. sk. apraides stiprināšanai), kā arī oriģinālsaturu un atbalstu latgaliešu valodas stiprināšanai.
- Atbalstīsim sadarbības projektus ar Latgales NVO un kopienām.
- Piešķirsim valsts finansējumu profesionālās kultūras pieejamībai pierobežā – kolektīvu viesizrādēm, koncertiem un programmai "Latvijas skolas soma".
- Pētnieciskais atbalsts pierobežas novadu tradicionālo kopienu vērtību apzināšanai un izcelšanai.
Kultūras infrastruktūra ir publisks resurss – tā jāveido kopā ar kopienām, kurām tā kalpo, rodot līdzsvaru starp laikmeta dinamiku, materiālā un nemateriālā kultūras mantojuma ilgtspējas potenciālu. Dārgu jaunceltņu vietā mēs dodam priekšroku esošo būvju atjaunošanai un ieguldījumiem kultūras un atmiņas institūciju modernizācijā. Tas stiprinās Latvijas konkurētspēju Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Vienlaikus mēs iestājamies par visas Latvijas kultūras organizāciju infrastruktūras uzlabošanu līdztekus ar pārvaldības modeļu atjaunošanu atbilstoši mūsdienu kultūras praksēm.
- Turpināsim cīnīties par finansējumu kultūras infrastruktūras un atmiņas institūciju atjaunošanai, tostarp Nacionālajai akustiskajai koncertzālei “Rīgas filharmonija” un Latvijas Nacionālajam arhīvam, radot cieņpilnus darba apstākļus kultūras nozarē un jaunas iespējas visai Latvijas sabiedrībai.
- Apstiprināsim jaunu Arhitektūras likumu, kas balstīts Jaunā Eiropas Bauhaus principos (ilgtspējība, iekļaušana, estētika).
- Ieviesīsim ALTUM grantu vēsturisku ēku atjaunošanai, līdztekus paredzot pašvaldību atbildību ilgtermiņa attīstības programmas izstrādē.
- Ieguldīsim atmiņas institūciju ēku renovācijā, energoefektivitātes uzlabošanā un infrastruktūrā un noturībā pret krīzēm, tostarp digitālajā infrastruktūrā un jaunu pakalpojumu attīstībā.
- Attīstīsim grantu projektus reģionālo kultūras institūciju lomas stiprināšanai kopienu veidošanā un piekļūstamības risinājumu ieviešanai.
- Stiprināsim nemateriālā kultūras mantojuma pētniecību, attīstību un ilgtspēju, tajā skaitā Latvijas pirmiedzīvotāju, lībiešu, kultūras un valodas saglabāšanu un attīstīšanu.
Mūsu mērķis trīs gadu laikā ir izveidot skaidru, datos balstītu kultūras un radošā sektora eksporta sistēmu, kas palielina starptautiskos ieņēmumus vismaz par 40% un padara radošo sektoru par redzamu un integrētu valsts ekonomikas daļu, izceļot to kā augstas pievienotās vērtības sektoru. Radošā sektora pienesumu noteiksim kā mērķtiecīgu daļu no Latvijas ārpolitikas mērķiem, to padarīsim uzskatāmi izmērāmu, aktualizēsim kultūras un radošo industriju tvērumu nacionālā līmenī.
- Lai attīstītu radošās industrijas kā augstas pievienotās vērtības nozares, noteiksim modeli ar skaidriem KPI, sasaistot valsts atbalstu ar konkrētiem eksporta rezultātiem. Būtiska ir starpministriju sadarbība, kā ar LIAA un EM. Precizēsim NACE (statistikas kodu) piemērošanu.
- Izveidosim strukturētu Latvijas kultūras un radošo industriju katalogu, apkopojot eksportspējīgu produktu un pakalpojumu piedāvājumu.
- Izveidosim kultūras atašeju tīklu stratēģiski nozīmīgākajās diplomātiskajās pārstāvniecībās, palīdzot kultūras un radošajai nozarei sasniegt jaunas auditorijas, paplašināt eksporta iespējas un piesaistīt investīcijas Latvijā.
- Iniciēsim jauna līmeņa sadarbību Baltijas un Ziemeļvalstu līmenī (NB8) kultūras diplomātijas jomā, lai palielinātu kopīgo kultūras tirgu gan mākslas notikumu, gan radošo industriju uzņēmumu apgrozījumā un spēcinātu Ziemeļeiropas reģiona noturību pret Krievijas maigo varu.
- Lai palielinātu Latvijas nacionālā kino finansējumu, parūpēsimies, ka nodokļi no starptautiskajām straumēšanas platformām nonāktu tieši Latvijas nacionālā kino jaunradei.
- Lai stiprinātu starptautisko atpazīstamību, tostarp laikmetīgajai kultūrai un mākslai, apvienosim valsts deleģējumus vienotā mehānismā, lai koordinēti finansētu pieteikumus starptautiskām balvām, izstādēm un tirgiem, kā arī lai nodrošinātu atbalstu profesionālās reputācijas veidošanai un komunikācijai.
- Noteiksim skaidru profesionālo kolektīvu un laikmetīgās kultūras organizāciju, kā arī diasporas kopienu lomu starptautiskās atpazīstamības veicināšanā.
Dziesmu un deju svētki ir novērtēti ar augstāko atzinību – iekļaušanu UNESCO Reprezentatīvajā cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. To pamatā esošā amatiermākslas kustība nodrošina iedzīvotāju līdzdalību kultūras procesos, līdzveido nacionālo identitāti un stiprina piederības sajūtu un vietējās kopienas. Lai padarītu svētku norisi iekļaujošāku un videi draudzīgāku, nepieciešams pilveidot un padarīt ilgtspējīgāku svētku organizatorisko modeli.
- Izveidosim vienotu Dziesmu un deju svētku biroju, lai mazinātu birokrātiskos šķēršļus, noteiktu skaidras atbildības un saimnieciski izlietotu svētku rīkošanai pieejamos valsts budžeta līdzekļus.
- Noteiksim skaidrus atalgojuma principus māksliniecisko kolektīvu vadītājiem, līdzsvarojot valsts un pašvaldības ieguldījumus.
- Noteiksim pamatprincipus atkārtotai scenogrāfiskā un tehnoloģiskā aprīkojuma izmantošanai svētku norisē un starpsvētku pasākumos.
- Pilnveidosim konkursu un skašu grafiku, kas ļaus savlaicīgi plānot nepieciešamos resursus.
- Ēdināšanas un izmitināšanas risinājumos ieviesīsim videi draudzīgus risinājumus, lai novērstu pārprodukciju un pārlieku paļāvību uz pasažieru pārvadātājiem.
Profesionālas kvalitātes kultūras pasākumi nereti ir koncentrēti Rīgā, bet reģionos tos apmeklē tikai 35% iedzīvotāju. Tāpēc veidosim mērķprogrammas kultūras norišu – tostarp profesionālās un laikmetīgās mākslas – atbalstam pašvaldībās.
- Ieviesīsim speciālus grantus visām pašvaldībām pēc objektīvas formulas (iedzīvotāji + teritoriālās attīstības indekss + attālums), ar nosacījumu, ka vismaz 75% finansējuma nonāk ārpus Rīgas, projekti notiek vietējā teritorijā, iesaista vietējos māksliniekus un ir ar pieejamu ieejas maksu.
- Iestrādāsim VKKF projektu konkursu nolikumos papildu novērtējumu par reģionālo pārklājumu.
- Palielināsim "Latvijas Skolas soma" finansējumu, lai sniegtu katram bērnam katrā Latvijas reģionā pieredzēt daudzveidīgu kultūras piedāvājumu.

13. Valsts pārvalde, kas sasniedz mērķus

Latvijā ir politiskās atbildības deficīts. Likumdevējs un izpildvara apstiprina mērķus, bet neviens neuzņemas atbildību par to sasniegšanu. Politika nosauc virzienus un pieņem lēmumus, bet neatbild par to iznākumu. Savukārt valsts pārvalde tiek noslogota ar pienākumu uzturēt sistēmu darbībā, bieži nezinot, kāds tieši rezultāts no tās tiek gaidīts.

Mēs piedāvājam pakāpenisku pāreju no deklaratīvas uz sniegumā balstītu politiku, sākot ar skaidriem un izmērāmiem politiskajiem mērķiem, sistemātisku progresa ziņojumu un aktivitāšu prioritizēšanu. Progresīvie iestājas par politiku, kurā valsts pārvaldei ir dots skaidrs un izmērāms pasūtījums, kas tai ļauj strādāt profesionāli, nodrošinot sabiedrībai redzamus rezultātus.

Pašreiz valsts pārvaldei ir noteikti pārāk daudzi mērķi, kuru izpilde netiek pienācīgi uzraudzīta un bieži paliek tikai vēlmju līmenī, nav pietiekami elastīgi, pielāgojoties mainīgiem apstākļiem un ir deklaratīvi. Priekšlikums paredz noteikt konkrētas prioritātes valsts tālākai attīstībai, kas caurvij visas nozares.
- Valdība noteiks ne vairāk kā piecus stratēģiskus mērķus, kas ir skaidri formulēti valdības deklarācijā, caurvij visas nozares un par kuriem atbild Ministru kabinets kopumā un īpaši – Ministru prezidents.
- Katram stratēģiskajam mērķim tiks noteikti uzdevumi ar skaidru termiņu, sasniedzamu rezultātu un nepārprotami nosauktu politiski atbildīgo ministru. Uzdevumi tiks noteikti katram darba gadam un to izpilde tiks izvērtēta atklātā un sabiedrībai pieejamā veidā.
Stratēģisko mērķu īstenošanā ir skaidri jānosaka politiskā atbildība par to izpildi, stiprinot Ministru prezidenta atbildību par valdības darbu un mērķu sasniegšanu kopumā.
- Mērķu īstenošana ir regulāri jāuzrauga un jāizvērtē, lai sekmētu jēgpilnu politisko atbildību. Valsts kanceleja kopā ar Ministru prezidenta biroju uzraudzīs mērķu sasniegšanu ikdienā. Saeima katrā sesijā vērtēs valdības rīcību stratēģisko mērķu kontekstā.
- Izšķiroša loma politiskās atbildības izvērtēšanā ir medijiem un pilsoniskajai sabiedrībai. Nodrošināsim nepieciešamo caurskatāmību pieņemtajiem lēmumiem, lai ikviens var kritiski analizēt sasniegto un nesasniegto.
Nepieciešama jēgpilna Ministru kabineta tematisko komiteju darbība, kas nodrošinās stratēģisko mērķu izpildes koordināciju starpresoru līmenī.
- Izveidot Ministru kabineta tematiskās komitejas atbilstoši valdības definētajiem, stratēģiskajiem mērķiem, nodrošinot starpresoru koordināciju un saskaņotu rīcību dažādos politiskajos līmeņos.
- Komiteju sēdes notiks ne retāk kā reizi mēnesī, lai nodrošinātu regulāru atskaiti par paveikto un vienotos par turpmākajām rīcībām.
Šī brīža sistēma atbalsta ilgstošu amatu ieņemšanu, iestāžu noslēgtību un pretestību pārmaiņām, ar neesošu individuālo atbildību par rezultātiem.
- Ieviest sistemātisku, regulāru amatpersonu rotāciju, lai veicinātu sadarbību, stiprinātu profesionālo neatkarību un attīstītu pārvaldības kompetences.
- Regulāra rotācija prioritāri attiecināma uz valsts sekretāriem un valsts sekretāru vietniekiem.
Lai nodrošinātu nozaru politikas procesu attīstību un inovāciju ieviešanu to pārvaldībā, nepieciešams mainīt pieeju augstāko ierēdņu – ministriju valsts sekretāru pilnvaru termiņiem.
- Noteiksim fiksētus amata termiņus valsts sekretāriem, lai nodrošinātu skaidru atbildību par valdības mērķu īstenošanu, stiprinātu profesionālu neatkarību no politiskā cikla un novērstu ilgstošu varas koncentrāciju valsts pārvaldē.
- Fiksēts termiņš ļautu skaidri definēt konkrētus uzdevumus konkrētam periodam un objektīvi izvērtēt sniegumu termiņa beigās.
Esošā atlīdzības sistēma ir palielinājusi atalgojumu valsts pārvaldē, bet nevienlīdzība ir saglabājusies. Nepieciešamas izmaiņas valsts pārvaldes atlīdzības sistēmā.
- Atalgojuma sistēmas izmaiņām jāsasniedz sekojošie mērķi: jāsamazina nevienlīdzība starp resoriem un iestādēm. jānodrošina līdzīgs atalgojums starp salīdzināmām amata pozīcijām, kā arī jānodrošina caurskatāma un godīga mainīgā atalgojuma daļas sistēma.
Lai pilnveidotu un attīstītu valsts pārvaldē nodarbināto kvalifikāciju, kā arī sniegtu pamatzināšanas cilvēkiem, kuri uzsāk darbu valsts pārvaldē, nepieciešams noteikt vienu institūciju, kas ir par to atbildīga.
- Valsts administrācijas skolai jākļūst par galveno valsts pārvaldes profesionālās sagatavošanas un tālākizglītības institūciju, kas sistemātiski gatavo un attīsta ierēdņus atbilstoši valsts pārvaldes reālajām vajadzībām, valdības prioritātēm un mūsdienīgas pārvaldības standartiem.
- Apmācībām jānotiek atbilstoši aktuālām kompetenču vajadzību analīzēm un tās ir jāplāno mērķtiecīgi. Īstenotās apmācību programmas jāpamato ar konsekventiem ilgtermiņa izvērtējumiem, apliecinot pozitīvo ietekmi uz valsts pārvaldes attīstību.
- Nākotnē Valsts administrācijas skolai jānodrošina bāzes zināšanas ikvienam darbiniekam, kurš uzsāk karjeru valsts civildienestā.
Pašlaik valsts pārvaldē dati tiek vākti un uzturēti katrā resorā atsevišķi, bieži izmantojot atšķirīgus standartus, definīcijas un formātus. Tas apgrūtina datu savietojamību, salīdzināmību un atkārtotu izmantošanu gan politikas plānošanā, gan starpnozaru sadarbībā.
- Atbalstīsim vienotu datu pārvaldības platformu ar skaidriem datu kvalitātes standartiem, kopīgiem metadatiem un savietojamību starp resoriem.
Lai novērstu neskaidrus un nepamatotus izdevumus valsts budžetā, nepieciešams ieviest sniegumā balstītu budžeta veidošanas principus.
- Valsts izdevumi tiks pamatoti ar skaidru funkciju noteikšanu un izmērāmiem mērķrādītājiem, lai nodrošinātu izdevumu pieaugumu kontroli.
- Izdevumu kontrolei jābūt sistemātiskai, nevis balstītai patvaļīgi noteiktās summās. Valsts kancelejai kopā ar Finanšu ministriju četru gadu laikā jāievieš sniegumā balstīta budžeta veidošana (performance-based budgeting), kas novērš neskaidrus un nepamatotus izdevumus un funkciju dublēšanos.
- Finanšu ministrijai jānodrošina caurskatāmi budžeta dokumenti, kas ļauj ikvienam iegūt informāciju par plānotajiem izdevumiem nepieciešamajā detalizācijas pakāpē.
Nepamatota vai pārmērīga birokrātija kavē valsts pārvaldes attīstību un efektīvu pielāgošanos mainīgiem apstākļiem, kas traucē sasniegt stratēģisko mērķus.
- Birokrātijas slogs kontrolēsim, vērtējot administratīvo procedūru skaitu, lēmumu izpildes laiku un iesaistīto institūciju skaitu lēmuma pieņemšanā. Nodrošināsim regulāru publisku pārskatu par sasniegto progresu.
- Saglābāsim attālinātā darba principu valsts pārvaldē, ja tiek sasniegti nospraustie mērķi un rezultāti, tādejādi birokrātiski neleidzot piesaistīt valsts pārvaldei kvalificētus darbiniekus no reģioniem.
Pašreiz katra ministrija pārrauga savas nozares kapitālsabiedrības, kas veicina atbildības mazināšanos pār valsts kapitālsabiedrībām vienotā stratēģiskās pārvaldības līmenī.
- Ieviesīsim centralizētu kapitālsabiedrību pārvaldības modeli, kas paredz vienu institūciju, kura tur kapitāla daļas.
Dažādu sabiedrības grupu redzējums ir nepieciešams kvalitatīvu lēmumu pieņemšanai sabiedrības interesēs. Pilsoniskā sabiedrība ir valsts atbalsts arī krīžu situācijās. Ir nepieciešams stiprināt un formalizēt sabiedrības līdzdalības mehānismus un pilsoniskās sabiedrības dialogu ar valsts pārvaldes institūcijām.
- Apstiprināsim un ieviesīsim Pilsoniskās sabiedrības attīstības stratēģiju saskaņā ilgtspējīgai piloniskās sabiedrības attīstībai, nosakot valsts apņemšanos attiecībā uz finansējumu, pilsoniskās sabiedrības aizsardzību un līdzdalību lēmumu pieņemšanā.
- Nostprināsim pilsonisko dialogu kā līdzvērtīgu sociālajam dialogam.
- Birokrātijas mazināšana netiks veikta, mazinot sabiedriskās apspriešanas un līdzdalības lomu.

14. Taisnīga un atbildīga nodokļu sistēma

Latvijas nodokļu sistēmas ieņēmumi šobrīd nespēj pilnā mērā nodrošināt sabiedrības pamatvajadzības – pieejamu veselības aprūpi, drošas vecumdienas, kvalitatīvu izglītību, ilgtspējīgu infrastruktūru un pašvaldību spēju attīstīt vietējo ekonomiku. Ar nodokļu ieņēmumiem 32,9% no IKP Latvija būtiski atpaliek no Eiropas Savienības vidējā līmeņa (aptuveni 39% no IKP), vienlaikus uzturot augstu nodokļu slogu darbam – tas rada situāciju, kur darba ņēmēji maksā daudz, bet sabiedrība par savāktajiem līdzekļiem nesaņem atbilstošu pretatlīdzību.

Progresīvie piedāvā sociāli taisnīgas un ekonomiski atbildīgas nodokļu izmaiņas, kas palielinās ieņēmumus, samazinās nevienlīdzību un veicinās konkurētspēju. Mūsu pieeja balstās trijos pamatos: nodokļu sloga pārdale no darba uz kapitālu un patēriņu, nodokļu sistēmas vienkāršošana un caurspīdīgums, un ieņēmumu piesaiste konkrētiem sabiedriskiem mērķiem.

Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) sistēma Latvijā nepietiekami atspoguļo reālo maksāšanas spēju. Mazās un vidējās algas tiek apliktas ar pārāk augstu nodokļu slogu, savukārt lieli ienākumi – tostarp no kapitāla un dividendēm - bieži tiek aplikti labvēlīgākos nosacījumos vai palikuši ārpus progresīvās shēmas. Tas veicina nevienlīdzību un iedragā nodokļu sistēmas uzticamību.
Progresīvie ieviesīs plašāku progresivitāti IIN, koriģējot gan ienākumu sliekšņus, gan likmes. Mērķis ir panākt, ka mazās un vidējās algas saņem būtisku nodokļu sloga samazinājumu, bet augstāki ienākumi tiek aplikti atbilstoši to lielumam.
- Paplašināsim ienākumu bāzi, iekļaujot dividendes un ienākumus no kapitāla pieauguma – tādā veidā nodokļu sistēma neizšķir starp dažādu veidu ienākumiem un novērš optimizācijas shēmas.
- Noteiktu neapliekamo minimumu vismaz 80% apmērā no minimālās algas – tas nozīmē, ka zemākos ienākumus saņemošie cilvēki faktiski nemaksās ienākumu nodokli no ievērojamas savas algas daļas.
- Noteiktā minimālā alga vismaz 50% apmērā no valstī vidējās algas – tas nosaka ilgtspējīgu pamatu, lai minimālā alga sekotu ekonomikas attīstībai, nevis paliktu iesaldēta.
Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir nozīmīgākais nodokļu ieņēmumu avots valstij, tomēr tā struktūra rada regresīvu ietekmi – mazāk turīgie cilvēki proporcionāli maksā vairāk no saviem ienākumiem. Ekonomisku satricinājumu apstākļos PVN var kļūt par nopietnu slogu mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem.
Progresīvie iestājas par pārdomātu un mērķtiecīgu PVN politiku.
- Izmaiņas PVN pamatlikmē atbalstīsim tikai kontekstā ar vienlaicīgām izmaiņām iedzīvotāju ienākumu nodoklī – tā nodrošinot, ka kopējais nodokļu slogs uz zemākiem ienākumiem nepalielinās.
- Samazināto PVN likmi atbalstīsim prioritāri tādām precēm un pakalpojumiem, kas palīdz zemo ienākumu saņēmējiem un citām riska grupām, un kas būtu ilgtspējīgi attiecībā uz Latvijas ekonomiku – piemēram, pirmās nepieciešamības precēm, kuras ražo Latvijā, nevis plaša patēriņa precēm, kas nav saistītas ar pamata vajadzībām.
Nekustamā īpašuma nodoklis Latvijā šobrīd nepietiekami veicina to, lai īpašumi tiktu aktīvi izmantoti. Pamesti un nolaisti īpašumi degradē vidi, samazina apkārtējo īpašumu vērtību un kavē vietējo attīstību. Spekulatīvs zemes turēšanas modelis, kurā īpašnieki gaida cenu pieaugumu bez aktīvas saimnieciskas darbības, rada ekonomiski neefektīvu resursu izmantošanu.
- Paplašināsim pašvaldību iespējas piemērot nekustamā īpašuma nodokļa likmi gadā ēkām, kas ilgstoši nav sakoptas vai nojauktas – vadoties pēc vienotas graustu klasifikācijas metodikas. Tas radīs ekonomisku stimulu īpašniekiem rīkoties, nevis atstāt ēkas stāvam.
- Atbalstīsim izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa regulējumā, kas sekmēs teritoriju un uzņēmējdarbības attīstību. Nodoklis jāpalielina īpašumiem, kas tiek turēti spekulatīvos nolūkos, un zemēm, kas atrodas dīkstāvē bez attīstības plāna un saimnieciskas darbības.
Pašnodarbinātie Latvijā saskaras ar sarežģītu un dārgu nodokļu nomaksas procesu. Grāmatvedības kārtošana, deklarāciju sagatavošana un neskaidrais regulējums dažādās nozarēs rada šķērsļus tiem, kas vēlas legāli strādāt patstāvīgi. Tas mudina izvēlēties ēnu ekonomiku vai atteikties no pašnodarbinātības statusa pavisam.
Progresīvie ieviesīs jaunu, vienkāršotu apgrozījuma nodokļa modeli pašnodarbinātajiem:
- Pakalpojumu apgrozījuma nodoklis ar likmi 25%, kur IIN un VSAOI (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) sadalījums noteikts 20/80 attiecībā, atceļot minimālās iemaksas - šis sadalījums nodrošina pietiekamas sociālās garantijas, vienlaikus saglabājot sistēmas vienkāršību.
- Pašnodarbinātajiem, kuri ražo un pārdod preces un kuriem vismaz puse no apgrozījuma ir pierādāmi izdevumi, tiks piemērota samazināta 15% likme.
- Sociālo iemaksu apjoms tiks aprēķināts automātiski gada deklarācijā, likvidējot papildu administratīvo slogu veikt aprēķinus katru mēnesi.
Digitālās platformas (Bolt, Wolt, Airbnb u.c.) ir radikāli mainījušas darba tirgus dabu. Daudzas no tām reģistrē savus darbiniekus kā pašnodarbinātus, tādējādi nododot nodokļu saistības un sociālo risku uz pašiem darbiniekiem. Rezultātā šie darbinieki bieži nemaksā pietiekamas sociālās iemaksas, nebauda darbinieku tiesību aizsardzību, bet platformas gūst peļņu bez atbilstoša nodokļu ieguldījuma sabiedrībā.
- Noteikts, ka nodokļi valstij jāmaksā platformām, nevis darbiniekiem, kuri tiek reģistrēti kā pašnodarbinātie. Tas sekmēs gan pilnvērtīgu nodokļu nomaksu, gan darbinieku sociālo drošību.
- Skaidra juridiskā atbildība platformām par potenciāliem pārkāpumiem pakalpojumu sniegšanas procesā – galalietotājs un darbinieks nevar palikt bez aizsardzības tikai tādēļ, ka starp tiem ir algoritmisks starpnieks.
Pašreizējā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) sistēma Latvijā paredz nodokļa maksāšanu tikai no sadalītās peļņas, nevis no faktiskās peļņas. Rezultātā Latvija ir starp valstīm ar zemākajiem UIN ieņēmumiem Eiropā. Šim modelim bija stimulējoša ietekme uz reinvestīcijām, taču tas rada situāciju, kur uzņēmumi var bezgalīgi atlikt nodokļu nomaksu, kas rada nenoteiktību valsts iekasētajos nodokļos.
- Nosakot saprātīgu un atbilstošu pārejas periodu, ieviesīsimregulējumu, kas motivē mērķtiecīgi reinvestēto peļņu novirzīt reālām investīcijām noteiktā laika periodā vai arī paredz UIN maksāšanu – tas nozīmē lielāku paredzamību valsts budžetam, godīgāku konkurenci starp uzņēmumiem, un ieguldījumus Latvijas ekonomikā.
- Salāgosim UIN saskaņā ar EP direktīvas par globālā minimālā nodokļa līmeņa nodrošināšanu (tā saukto “Pillar Two” regulējumu).
Akcīzes nodokļi uz kaitīgiem produktiem – tabakai, alkoholam, cukurotiem dzērieniem – ir pierādīts instruments sabiedrības veselības uzlabošanai. Tomēr to efektivitāte ir atkarīga no konsekventas, prognozējamas un reģionāli koordinētas politikas. Nesaskaņota paaugstināšana, neņemot vērā kaimiņvalstis, var novest pie pārrobežu iepirkšanās un ēnu ekonomikas pieauguma.
- Pakāpeniski turpināsim palielināt akcīzi tabakai, elektroniskajām cigaretēm, stiprajam alkoholam, cukurotiem dzērieniem un dabasgāzei, kā arī azartspēlēm.
- Jebkādas nodokļu izmaiņas tiks laicīgi komunicētas, būs prognozējamas un ar skaidri noteiktu spēkā stāšanās laiku – uzņēmēji un patērētāji nedrīkst tikt pārsteigti ar pēkšņām izmaiņām.
- Šīs nodokļu izmaiņas koordinēsim ar Igauniju un Lietuvu, lai izvairītos no savstarpējas konkurences uz sabiedrības veselības rēķina – Baltijas valstu vienotā pieeja ir priekšnoteikums efektīvai politikas īstenošanai.
Vides degradācija rada ekonomiskas izmaksas, kas bieži tiek "socializētas" – tās sedz sabiedrība, savukārt piesārņotājs gūst peļņu. Šis netaisnīgums ne tikai kaitē videi, bet arī izkropļo tirgu, ļaujot piesārņojošām darbībām konkurēt uz godīgas uzņēmējdarbības rēķina.
- Atbalstīsim principu "piesārņotājs maksā" – piesārņojošās darbības izmaksas netiek segtas no valsts budžeta, bet gan no tiem, kas rada piesārņojumu.
- Dabas resursu nodokļa (DRN) likmēm jābūt vismaz radīto emisiju un vides zaudējumu apmērā, tās sasaistot ar Eiropas Savienības emisiju kvotu cenu līmeni.
- Visi ieņēmumi no dabas resursu nodokļa tiks novirzīti vides atjaunošanai, piesārņojuma novēršanai, klimatneitralitātes un klimatnoturības sasniegšanai, kā arī taisnīgām kompensācijām privātajiem īpašniekiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem – nevis valsts vispārējam budžetam. Šāda piesaiste nodrošina, ka ieņēmumi kalpo savam mērķim.
Viens no lielākajiem iedzīvotāju uzticēšanās trūkumiem nodokļu sistēmai ir sajūta, ka savāktie līdzekļi "pazūd" vispārējā budžetā bez skaidras saistības ar konkrētiem pakalpojumiem. Progresīvie uzskata, ka daļa no nodokļu ieņēmumiem ir jāpiesaista skaidri definētiem izdevumiem – tas stiprina pārredzamību, plānošanas stabilitāti un sabiedrisko uzticēšanos.
- Likumā jānosaka skaidra formula veselības aprūpes budžetam – iedzīvotājiem jāzina, ka noteikts procents no nodokļu ieņēmumiem tiek novirzīts medicīnai, nevis pakļauts ikgadējām politiskajām svārstībām.
- Jāizveido skaidrs plāns, lai atgrieztos pie likumā jau noteiktā, paredzamā budžeta autoceļu fondam - infrastruktūra prasa ilgtermiņa plānošanu, kas nav savienojama ar ikgadēju politisku pārdali.
- Progresīvie atbalsta precīzi noteiktus nodokļu ieņēmumus, kas veido ieguldījumus sporta fondā – taču tie nedrīkst samazināt Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumu. Kultūra un sports nav konkurenti, bet gan sabiedriskās dzīves papildinātāji.

Nepalaid garām jaunumus

no kampaņas! 📧

Mēs nevaram atstāt demokrātisku sarunu algoritmu ziņā. Piesakies mūsu e-pastu listei, lai svarīgākais Tevi sasniedz tieši!

E-pasts ir veids, kā varam ar Tevi sazināties nepastarpināti, neatkarīgi no tā, ko šodien izlēmis Masks, Cukerbergs vai kāds cits platformu saimnieks.