REZOLŪCIJAS
Partijas Progresīvie biedru apstiprinātās rezolūcijas:
Rezolūcija par ASV Prezidenta Trampa miera plānu Ukrainai
Dokuments izskatīts un apstiprināts politiskās partijas Progresīvie 2025. gada 22. novembra biedru sapulcē
1. Progresīvie konsekventi iestājas par taisnīgu, ilgtspējīgu un starptautiskajās tiesībās balstītu mieru Ukrainā. Miera procesam jābūt tādam, kas respektē Ukrainas suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti starptautiski atzītajās robežās.
2. Progresīvie atbalsta jebkuras iniciatīvas, kas patiesi ved uz taisnīgu un ilgtspējīgu mieru Ukrainā. Neviens jautājums par Ukrainu nedrīkst tikt izlemts bez Ukrainas, un neviens jautājums par Eiropas drošību nedrīkst tikt izlemts bez Eiropas Savienības.
3. Piekrītam Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska viedoklim, ka ASV piedāvātais miera plāns nostāda Ukrainu nepieņemamas izvēles priekšā – zaudēt cieņu vai zaudēt stratēģisko partneri. Tāpat ir nepieņemama steiga nosakot nesamērīgi īsu termiņu atbildes sniegšanai. Plāns ir pretrunā starptautiskajām tiesībām un, tā īstenošanas gadījumā, radītu bīstamu precedentu, kas ierobežotu Ukrainas un NATO valstu suverenitāti, kā arī apdraudētu likumos balstītu starptautisko kārtību. Nav pieņemams miera plāns, kas atgādina Krievijas interesēs diktētu piedāvājumu. Šāds miera plāns, kurā tiek piedāvāts sodīt nevis varmāku, bet upuri, būtu kā rokas grāmata citiem diktatoriem, ka arī tie var rīkoties nesodīti.
4. Latvija ir un paliek kopā ar Ukrainu. Progresīvie uzstāj uz nepieciešamību panākt taisnīgu mieru un turpināt sniegt Ukrainai militāro, humanitāro, ekonomisko un diplomātisko palīdzību.
5. Ukrainai šobrīd nepieciešams pastiprināts starptautiskais atbalsts, nevis ultimāti un spiediens, turklāt no sabiedroto puses. Eiropas valstīm jāsniedz Ukrainai visa iespējamā palīdzība. Tas ietver arī tālās darbības ieroču un cita nepieciešamā aprīkojuma nodošanu Ukrainas aizsardzībai.
6. Eiropas valstīm vienlaikus ir daudz aktīvāk jāiegulda savā drošībā, noturot un stiprinot Eiropas kolektīvo aizsardzību kā arī Eiropas kopējās vērtības.
7. Progresīvie uzsver, ka Krievijai jāmaksā tāda cena, kas slēdz durvis jebkādām turpmākām impēriskām ambīcijām. Un nav pieļaujami imperiālistiski mēģinājumi normalizēt agresiju, maskēt okupāciju kā “kompromisu” un pasniegt netaisnību kā politisku pragmatismu.
8. Latvijai jāturpina aktīva diplomātiskā darbība. Progresīvie aicina palielināt Latvijas diplomātiskās aktivitātes gan Eiropas Savienībā, gan sarunās ar ASV politikas veidotājiem visos līmeņos, gan NATO sabiedrotajiem, skaidri aizstāvot Ukrainas un Eiropas drošības intereses.
Rezolūcija par demokrātisku, eiropeisku un tiesisku Latviju
Dokuments izskatīts un apstiprināts politiskās partijas Progresīvie 2025. gada 22. novembra biedru sapulcē
1. Latvijas demokrātija ir stipra tik lielā mērā, cik spēcīga ir mūsu uzticība tiesiskumam, starptautiskajām saistībām un piederībai Eiropai. Politiskais kurss, ko Latvija izvēlas šodien, noteiks tās drošību un pozīciju nākotnē. Tāpēc 2025. gada 30. oktobra Saeimas vairākuma lēmums sākt Latvijas izstāšanās procesu no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (tālāk – Konvencija) nav tikai strīds par vienu dokumentu – tas izgaismo gatavību vājināt starptautiskos cilvēktiesību mehānismus, mazināt uzticību tiesiskumam un apdraudēt pamatprincipu, uz kura balstās Latvijas drošība: starptautisko tiesību spēku.
2. Konvencijas spēkā stāšanās 2024. gada 1. maijā ieviesa Latvijā būtiskas, taustāmas izmaiņas, kas uzlaboja cietušo aizsardzību: ieviesa elektronisko uzraudzību varmākām un risinājumus digitālās vajāšanas novēršanai, noteica sodu par seksuālu uzmākšanos, pastiprināja sodus par emocionālo vardarbību, uzlaboja krīzes dzīvokļu pieejamību. Denonsēšana nozīmētu atteikšanos no vienota Eiropas drošības standarta, kas palīdz valstij rīkoties efektīvi, atbildīgi un mūsdienīgi.
3. Sabiedrības reakcija uz denonsēšanas uzsākšanu bija nepārprotama: tūkstošiem cilvēku izgāja ielās, lai aizstāvētu demokrātiju, cilvēktiesības un Latvijas piederību Eiropas vērtību telpai. Tie bija miermīlīgi, skaidri un cieņpilni protesti, kas parādīja, ka Latvijas iedzīvotāji nevēlas valsts attālināšanos no mūsu sabiedrotajiem un nepieņems mēģinājumus politiski manipulēt ar cilvēku drošību. Šī sabiedrības mobilizācija ir kļuvusi par būtisku demokrātijas noturības apliecinājumu.
4. Turklāt Konvencijas denonsēšanas retorika atkārto agresorvalsts Krievijas hibrīdkara naratīvus, kuri vērsti pret demokrātiju, starptautiskajiem cilvēktiesību mehānismiem un Eiropas vienotību. Šādas kampaņas mērķis ir mazināt uzticēšanos Latvijas institūcijām, polarizēt sabiedrību un vājināt valsts spēju aizsargāt savus iedzīvotājus un savu drošības arhitektūru.
5. Progresīvie 2022. gada Saeimas vēlēšanās apņēmās stiprināt demokrātiju un nodrošināt cilvēktiesību aizsardzību, tostarp ratificējot Konvenciju, un šī apņemšanās tika izpildīta. Denonsēšanas procesa apturēšana bija skaidrs sabiedrības un valstiski domājošu spēku kopīgs panākums. Taču politiskā cīņa nebūt nav beigusies: galīgais lēmums par Latvijas palikšanu vai izstāšanos no konvencijas būs jāpieņem nākamajai Saeimai. Tas nozīmē, ka turpmākajā gadā un tuvojošajās Saeimas vēlēšanās šis jautājums paliks dienaskārtībā kā izšķirošs valsts attīstības virziena tests.
6. Ar šo rezolūciju Progresīvie apliecina stingru, nepārprotamu un nelokāmu apņemšanos aizstāvēt Latvijas vietu Konvencijā un Eiropas valstu saimē. Mēs turpināsim konsekventu eiropeisko attīstības kursu, stiprinot cilvēktiesību aizsardzību, tiesiskumu un demokrātiju, skaidrojot sabiedrībai dezinformācijas riskus un stājoties pretim hibrīdkara naratīviem, kā arī strādājot pie tā, lai vardarbības novēršana un cilvēka cieņa paliktu politikas centrā. Progresīvie turpinās aizstāvēt Latvijas nākotni Eiropas vērtību, drošības un brīvības telpā.
Rezolūcija par Eiropas Savienības tālāko paplašināšanu un demokrātijas stiprināšanu Ukrainas, Serbijas un Gruzijas (Sakartvelo) jautājumā
Dokuments izskatīts un apstiprināts politiskās partijas Progresīvie 2025. gada 22. novembra biedru sapulcē
1. Progresīvie pauž atbalstu Eiropas Savienības (ES) tālākai paplašināšanai. Ikvienai Eiropas valstij, kura atbilst dalībvalsts prasībām un kuras tauta atbalsta pievienošanos, ir vieta savienībā. ES paplašināšanās procesam ir jānotiek saskaņā ar savienības noteiktajiem kopīgajiem kritērijiem un tas nedrīkst būt atkarīgs no atsevišķu esošo dalībvalstu vienpusējiem lēmumiem, kas pamatoti ar specifiskiem nacionālajiem apsvērumiem.
2. Progresīvie augstu novērtē kandidātvalstu līdz šim panākto progresu un uzskata, ka ģeopolitisku apsvērumu dēļ tādām kandidātvalstīm kā Ukrainai un Moldovai ir nekavējoties jāsniedz skaidrs vēstījums par to uzņemšanas laika ietvaru.
3. Progresīvie priecājas par Moldovas sabiedrības pārliecinošo atbalstu ES integrācijas kursam šī gada septembrī notikušajās parlamenta vēlēšanās un apsveic Ukrainu ar tās pretkorupcijas iestāžu panākumiem cīņā pret korupciju valsts varas augstākajos ešelonos.
4. Progresīvie arī pauž nelokāmu atbalstu brīvai un demokrātiskai Serbijai un Gruzijai (Sakartvelo). Vienlaikus Progresīvie solidarizējas ar Serbijas un Gruzijas (Sakartvelo) pilsonisko sabiedrību cīņā pret korupciju un politisko apspiešanu. Progresīvie pievienojas protestējošo prasībai pēc valdības, kas ir atvērta, caurskatāma un strādā tautas labā. Diemžēl Serbijas un Gruzijas (Sakartvelo) varas iestāžu rīcība neatbilst šo valstu starptautiskajām saistībām un nav saderīga ar integrācijas centieniem ES.
5. Progresīvie kategoriski nosoda Gruzijas (Sakartvelo) varas iestāžu īstenoto demokrātisko institūciju graušanu, vēlēšanu viltošanu un tiesu sistēmas izmantošanu opozīcijas, neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu un pilsoniskās sabiedrības aktīvistu vajāšanai. Starptautiskajai sabiedrībai ir jāstrādā pie tā, lai nekavējoties tiktu atbrīvota žurnāliste Mziu Amaglobeli un visi pārējie politieslodzītie, kā arī tiktu atsauktas tiem izvirzītās nepamatotās apsūdzības un ikvienam nodrošinātas tiesības uz taisnīgu tiesu. Gruzijā un nepieciešamas atkārtotas, starptautiskajiem demokrātiskajiem standartiem atbilstošas – godīgas parlamenta un pašvaldību vēlēšanas.
6. Progresīvie nosoda Serbijas varas iestāžu veikto protestējošo cilvēku un neatkarīgo mediju nomelnošanu un vajāšanu. Progresīvie nosoda vardarbības uzkurināšanas centienus, korupcijas piesegšanu un autoritārisma atbalstīšanu no šo iestāžu puses.
7. Progresīvie aicina Latvijas atbildīgās iestādes vērst sankcijas pret tām Serbijas un Gruzijas (Sakartvelo) amatpersonām, kuras ir atbildīgas par vēlēšanu viltošanu un politiskajām represijām. Progresīvie aicina pārskatīt ekonomisko sadarbību ar abām valstīm, lai šāda sadarbība nekalpotu oligarhu interesēm.
Rezolūcija par Izraēlas-Palestīnas konfliktu
Dokuments izskatīts un apstiprināts politiskās partijas Progresīvie 2025. gada 22. novembra biedru sapulcē
1. Progresīvie atbalsta Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas 2024. gada 18. septembra ANO balsojumu, pieprasot Izraēlai pārtraukt Palestīnas okupāciju divpadsmit mēnešu laikā. Diemžēl gada laikā kopš šī balsojuma vardarbība pret palestīniešiem turpinās un eskalējas. Izraēlas parlamenta nesenie lēmumi anektēt Rietumkrastu un piemērot nāvessodu palestīniešu ieslodzītajiem ir klajā pretrunā ar Izraēlas starptautiskajām saistībām.
2. Ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes un Amnesty International un Izraēlas cilvēktiesību organizācijas B'Tselem novērojumus, kā arī Eiropas Zaļās partijas pozīciju, Progresīvie stingri nosoda Izraēlas okupētajās teritorijās veiktos cilvēktiesību pārkāpumus. Saskaņā ar Konvenciju par genocīda nepieļaujamību jebkāds atbalsts genocīda īstenošanai – tā fakta noliegums, attaisnošana vai sadarbība ar tā īstenotājiem – ir traktējams kā līdzdalība šajā smagajā noziegumā pret cilvēci. Pastāvot genocīda pazīmēm, valstīm ir pienākums rīkoties, lai to apturētu. Starptautiskās organizācijas ilgstoši vērš uzmanību uz aparteīdu, genocīdu un sistemātisko nevienlīdzīgo attieksmi pret palestīniešiem no Izraēlas valdības puses, piemēram, cilvēktiesību pārkāpumiem, nepamatotiem arestiem un vardarbību pret ieslodzītajiem, pārvietošanās ierobežojumiem, īpašumu konfiskāciju un sistemātisku diskrimināciju izglītībā un nodarbinātībā.
3. Progresīvie nosoda nesamērīgo Izraēlas militāro kampaņu Gazā, nevainīgu civiliedzīvotāju – galvenokārt sieviešu un bērnu – masveida nogalināšanu, gandrīz divu miljonu cilvēku piespiedu pārvietošanu, civilās infrastruktūras sistemātisku iznīcināšanu un bada izmantošanu kā kara metodi, kas palestīniešus ir novedusi katastrofas priekšā. Progresīvie uzskata, ka nav pieļaujama palestīniešu civiliedzīvotāju kolektīvā sodīšana pēc 2023. gada 7. oktobra “Hamās” veiktā teroristiskā uzbrukuma Izraēlai.
4. Progresīvie atkārtoti nosoda brutālos teroraktus, ko 2023. gada 7. oktobrī īstenoja teroristiskais grupējums “Hamās”, un kuru rezultātā tika nogalināti 1195 Izraēlas iedzīvotāji un nolaupītas 251 persona. Progresīvie nosoda arī necilvēcīgos apstākļus, kuros ķīlnieki tika turēti, kā arī viņiem nodarīto fizisko un psiholoģisko vardarbību.
5. Progresīvie ieskatā Latvijas valsts drošības interesēs ir starptautiskajos likumos un tautu pašnoteikšanās tiesībās balstīts Izraēlas un palestīniešu konflikta risinājums.
6. Progresīvie atbalsta pilnīgu militāro darbību un vardarbības pārtraukšanu, un nekavējošu Palestīnas valstiskuma atzīšanu kā izšķirošu soli vēsturiskā konflikta atrisināšanai un tiesiskuma atjaunošanai palestīniešu teritorijās.
7. Progresīvie atbalsta līdz šim Izraēlai noteiktās Eiropas Savienības sankcijas, kā arī aicina Latviju iestāties par turpmāku ekonomisku un diplomātisku iedarbīgu sankciju noteikšanu pret Izraēlas amatpersonām un uzņēmumiem, kas ir atbildīgas par kara noziegumiem un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem Gazā un Rietumkrastā, kā arī aicina izbeigt Eiropas Savienības–Izraēlas asociācijas nolīgumu. Progresīvie nav pieņemama Latvijas amatpersonu tikšanās ar Izraēlas amatpersonām, kas ir pakļautas sankcijām vai pret kurām ir izvirzītas apsūdzības.
8. Progresīvie aicina sniegt atbalstu palestīniešiem humānās katastrofas novēršanai, palestīniešu sabiedrības demokratizācijai un konstitucionālās kārtības nodibināšanai. Progresīvie uzsver nepieciešamību pēc “Hamās” atbruņošanās, kas ir būtisks priekšnoteikums reālai Palestīnas valstiskuma īstenošanai.
Rezolūcija par taisnīgu klimatrīcību – Latvijas ceļš uz ilgtspējīgu nākotni
Dokuments izskatīts un apstiprināts politiskās partijas Progresīvie 2025. gada 22. novembra biedru sapulcē
1. Klimata krīze ir viens no nopietnākajiem draudiem cilvēces turpmākai eksistencei; tās sekas ir acīmredzamas – Latvija jau tagad saskaras ar ekstrēmiem laikapstākļiem, piemēram, biežākiem plūdiem un karstuma viļņiem, kuri negatīvi ietekmē cilvēku veselību, dzīves kvalitāti, iespēju turpināt Latvijai tradicionālas saimniekošanas formas, kā arī valsts ekosistēmu kopumā. Latvijai kā valstij, kas pēdējās trīs desmitgadēs ir strauji augusi un kļuvusi par vienu no pasaules attīstītākajām valstīm, ir jāuzņemas lielāka atbildība globālo emisiju samazināšanā.
2. Latvijas patēriņa emisijas uz iedzīvotāju ir ievērojami augstākas nekā vidēji pasaulē un tās ir augstākas nekā vairākās bagātākās Rietumeiropas valstīs, to skaitā Francijā, Apvienotajā Karalistē, Spānijā, Itālijā, Zviedrijā un Norvēģijā [1]. Vienlaikus, Latvijā ir milzīga ekonomiskā nevienlīdzība un nabadzība. Nabadzības riskam ir pakļauti vairāk nekā 20% Latvijas iedzīvotāju [2].
3. Politiskā ekoloģija kā zinātnes virziens un Zaļā kustība radās kā pretestība politiskajai un ekonomiskai sistēmai, kas prioritizē mūžīgu izaugsmi, kura balstās uz attīstības valstu resursu un mazāk aizsargāto cilvēku ekspluatāciju. Proti, risinājumiem klimata krīzes mazināšanā ir jābūt sociāli atbildīgiem, neuzliekot atbildību uz visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem, sevišķi tādēļ, ka tieši viņi cieš no klimata krīzes sekām vissmagāk, lai gan rada vismazāko daudzumu emisiju. Tāpat taisnīga klimatrīcība ir balstīta sistemātiskos risinājumos, nevis individuālās rīcībās. Tagadējā Latvijas klimata politika nav sociāli atbildīga, jo daudzas no pašreizējām rīcībām, piemēram, elektroauto un hibrīdauto subsīdijas, neproporcionāli palīdz turīgākajiem valsts iedzīvotājiem.
4. Klimatrīcība ir neatņemama daļa no drošības. Laikā, kad Eiropa un Latvija saskaras ar tiešu militāru apdraudējumu, dzirdam labējo partiju vēlmes mazināt klimata politikas mērķus, lai fokusētos uz drošību. Arī Latvijā “Apvienotais saraksts” virzīja šādu lēmuma projektu Saeimā. Eiropas Savienības zaudējumi no klimata krīzes radītājām sekām no 1980. gada līdz 2024. gadam sasniedza 822 miljardus, no kuriem 208 miljardi bija pēdējos 5 gados. Kopš 1980. gada, Latvija klimata krīzes seku risināšanā ir zaudējusi 1,3 miljardus eiro [3]. Katrs eiro, ko mēs ieguldām klimatrīcībā šobrīd, palīdz mazināt nākotnes sekas, kuras paliek arvien katastrofālākas un dārgākas. Proti, investīciju aizvirzīšana prom no klimatrīcības mums izmaksās dārgāk jau tuvākajā laikā, zaudējot resursus, ko varam investēt aizsardzības spējās.
5. Politiskā partija “PROGRESĪVIE” (turpmāk – Progresīvie) ir Zaļās kustības pārstāvji Latvijā. Latvija kopā ar Eiropas Savienību ir uzņēmusies sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam [4]. Arī Rīga Mārtiņa Staķa vadībā uzņēmās sasniegt klimatneitralitāti līdz 2030. gadam [5]. Eiropas Parlamenta vēlēšanās Progresīvie kandidēja ar solījumu virzīt Eiropu uz klimatneitralitātes sasniegšanu jau 2040. gadā. Tādi pati pozīcija ir arī Eiropas Zaļajai partijai, mūsu Eiropas partneriem. Progresīvie ne vien strādā koalīcijā nacionālajā līmenī, bet arī vada Rīgas domi un vairākas pašvaldības, tādēļ ar šīs rezolūcijas pieņemšanu biedri uzdod:
5.1. Valdei, sadarbojoties ar Rīgas domes un Saeimas frakciju, reģionālajiem pārstāvjiem un mēriem, izstrādāt plānu ar konkrētām rīcībpolitikām, lai virzītu Latvijas un Rīgas klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu šajā Saeimas un pašvaldību mandātā, kā arī valdei noteikt termiņu plāna īstenošanai, kas nedrīkst būt ilgāks par atlikušo Saeimas mandāta termiņu.
5.2. Ņemot vērā, ka valsts partiju finansējums paredz finansējumu pētniecības darbiem, 2026. gadā partijai pasūtīt pētījumu par taisnīgām klimatneitralitātes rīcībpolitikām, atrodot risinājumus, kuri ne tikai palīdzēs mazināt iedzīvotāju tēriņus, bet arī paātrinās Latvijas klimatneitralitātes sasniegšanu. Pētījuma secinājumiem jābūt daļai no Progresīvie Saeimas vēlēšanu programmas (īsās vai garās programmas).
5.3. Partijai valdības līmenī izvirzīt mērķi neatbalstīt tādu nacionālo pozīciju ES vides ministru padomei un Eiropadomei, kurā netiek noteikts zinātnē balstītais 2040. gada klimata mērķis vismaz 90% apmērā un kurā tiek apdraudēts 2050. gada ES klimatneitralitātes mērķis. Jebkādas atkāpes no šī mērķa sasniegšanas ir skaidri un proaktīvi jāskaidro biedriem.
1 https://ourworldindata.org/grapher/consumption-co2-per-capita?globe=1&globeRotation=60.45%2C14.15%20&globeZoom=2.95
2 https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/monetara-nabadziba-nevienlidziba-un-sociala-atstumtiba-23?themeCode=NN
3 https://www.eea.europa.eu/en/analysis/indicators/economic-losses-from-climate-related
4 https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1730
5 https://www.riga.lv/lv/jaunums/riga-lidz-2030-gadam-klus-par-klimatneitralu-viedpilsetu-sanems-ieverojamu-es-finansejumu
Aktuālākais partijā
Nepalaid garām svarīgāko līdztiesības jautājumos!
Vai zināji, ka “Progresīvie” ir vienīgā Saeimā pārstāvētā partija, kas regulāri informē savus sekotājus par politikas aktualitātēm e-pastā? Pievienojies vairāk nekā 5000 atbalstītāju lielajam pulkam šodien: