Švinka: Jādomā, kā audzēt ekonomiku, iedrošināt uzņēmējus un piesaistīt investīcijas
Tā vietā, lai koncentrētos uz tēriņu samazināšanu un taupīšanu, jādomā par izaugsmi, uzņēmēju iedrošināšanu un investīciju piesaisti, lai valsts pamatbudžeta ieņēmumi no 16,1 miljarda eiro pieaugtu līdz 20 miljardiem eiro, partijas Progresīvie kongresā 22. novembrī pauda partijas Progresīvie valdes loceklis, satiksmes ministrs Atis Švinka.
Viņa skatījumā publiskie līdzekļi jāiegulda tur, kur tie rada vislielāko atdevi sabiedrībai, jo investīcijas rada darba vietas un drošību par nākotni.
“Ekonomikas izaugsme nav tikai IKP rādītāji valdības prezentācijās. Tai ir jābūt sajūtamai katrā ģimenē, katrā mājā, katrā novadā. Kad cilvēkam ir iespēja nodarboties ar biznesu, kas viņu aizrauj, un gūt no tā cienīgu atalgojumu, Latvija kļūst par vietu, kur gribas dzīvot. Kad jaunietis var atrast izaicinošu un aizraujošu darbu savā valstī, viņš izvēlas palikt. Un tas ir būtiski: cilvēki Latvijā ir mūsu lielākā vērtība,” pauda ministrs.
Švinka savā uzrunā uzsvēra, ka Latvijas ekonomika pārāk ilgi balstījusies uz Krievijas finanšu plūsmu un Krievijas tranzīta apkalpošanu. Tā vietā jāfokusējas uz partnerību ar Rietumiem, kā arī eksportspējīgu, augstas pievienotās vērtības nozaru attīstību, tostarp inovāciju un militārās ražošanas industriju attīstību.
"Ir jāapzinās, ka "ekonomiskā sadraudzība" ar Austrumiem ir neatgriezeniski pagājusi – dzelzceļa kravas neatsāksies, tirgi neatgriezīsies," uzsvēra politiķis.
Atis Švinka izcēla arī laika nozīmi. Valsts atbalsta instrumentiem un lēmumu pieņemšanai jābūt ātrai, efektīvai un prognozējamai – jāieklausās uzņēmējos, kā arī jāīsteno politika, kas veicina iespēju izmantošanu. Politiķis uzsvēra arī investīciju nozīmi zinātnei un izglītībai: “Tāpat mēs nedrīkstam aizmirst, ka zinātne un izglītība ir pamats Latvijas ilgtspējīgai izaugsmei. Tieši ieguldījumi pētniecībā un izglītībā dod cilvēkiem iespējas iesaistīties inovāciju, attīstības un modernu tehnoloģiju projektos, un tas veido mūsu nākotnes ekonomiku.”
Līdztekus tam Švinka aicināja pārtraukt "savējo lietu kārtošanu", norādot, ka tas nav pieļaujams ne "Latvijas valsts mežu" un kokrūpnieku attiecībās, ne Ventspils ostas neskaidrajos attīstības pieprasījumos, ne sankcionēto personu uzņēmējdarbības atdzīvināšanā "caur sētas durvīm".