PROGRESĪVIE SAEIMĀ

Partijas Progresīvie Saeimas frakcija iesniegusi izskatīšanai lēmumprojektu "par Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas graudu ievešanas Latvijā, tai skaitā tranzītā caur Latviju, nekavējošu pārtraukšanu un turpmāku nepieļaušanu".

Ar to Saeimas deputāti aicina Ministru kabinetu nodrošināt pilnīgu agresorvalstu graudu ievešanas un tranzīta aizliegumu Latvijā, kā arī rosināt līdzīgus ierobežojumus Eiropas Savienības un Baltijas valstu līmenī. Tas nepieciešams, lai stiprinātu valsts drošību, novērstu godīgas konkurences kropļošanu un pārtrauktu iespējamu Ukrainā nolaupīto graudu transportēšanu, izmantojot Latvijas infrastruktūru.

Lai pastiprinātu tiesisko aizsardzību pret smagākajām vardarbības formām pret sievietēm un mazinātu augstos vardarbības rādītājus valstī, partijas Progresīvie Saeimas frakcija iesniegusi grozījumus Krimināllikumā, lai tajā ietvertu un skaidri definētu femicīdu kā slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos.

Iesniegtais likumprojekts paredz papildināt Krimināllikuma 118. pantu ar jaunu punktu, nosakot, ka par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos atzīstama rīcība, “kas atzīstama par femicīdu, tas ir, tīša sievietes noslepkavošana viņas dzimuma dēļ vai ar viņas dzimumu saistītu motīvu dēļ.”

Partijas Progresīvie Saeimas frakcija ir nosūtījusi iekšlietu ministram Jānim Dombravam un Ministru prezidentam vēstuli ar pieprasījumu sniegt informāciju jautājumā par Pjotra Avena pilsonības iegūšanas tiesiskumu, kā arī aicina sākt pārbaudi saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par mēģinājumiem ietekmēt Latvijas valdības lēmumus sankciju jautājumos.

Saeima 2026. gada 4. jūnija sēdē neatbalstīja divus būtiskus frakcijas Progresīvie virzītos priekšlikumus, kuri bija vērsti uz valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanu.

Saeimas komisijas vadītājs Kaspars Melnis publiski paudis, ka izvēlējies izcelt trīs FLPP programmas projektus, kuru nosaukumus nav sapratis. Šāda subjektīvi pamatota atsevišķu zinātnieku aicināšana uz Saeimu ar mērķi iztaujāt tos par trim no pavisam 56 neatkarīgas institūcijas 2025. gadā apstiprinātiem zinātniskajiem projektiem signalizē par tendenciozu likumdevēja attieksmi un raisa mūsu neizpratni. Ir acīmredzams, ka konservatīvie un populistiskie politiskie spēki priekšvēlēšanu gaisotnē vēlas turpināt jau 2025. gada septembrī izdarīto spiedienu uz LZP paspārnē esošajiem projektiem.

Partijai “Progresīvie” konsolidējot eiropeiski demokrātiskos spēkus un piesaistot reģionālos partnerus, 15. Saeimas vēlēšanās no “Progresīvie” vēlēšanu sarakstiem startēs arī pārstāvji no partijas “Kustība “Par!””, reģionālā politiskā spēka “Mēs – Talsiem un novadam” un jaundibināmās partijas “Kopā Liepājai”.

Partijas Progresīvie Saeimas frakcija nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, aicinot neizsludināt 2026. gada 18. jūnijā steidzamības kārtā pieņemtos grozījumus Valsts civildienesta likumā, kuri turpmāk ļaus personu valsts ierēdņa amatā iecelt arī bez konkursa rīkošanas.

Partijas Progresīvie Saeimas frakcija aicinās Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču neizsludināt Saeimas 2026. gada 11. jūnijā galīgajā lasījumā pieņemto Imigrācijas likumu.

Plenārsēdē, trešajā lasījumā izskatot 158 priekšlikumus, atbalstu ieguva arī grozījumi (Nr. 61 un Nr. 62), kuri paredz iespēju ārzemniekiem pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju (TUA) uz laiku līdz pieciem gadiem, ja viņi veikuši 150 000 eiro pārskaitījumu valsts izveidotā ieguldījumu fondā un iemaksājuši valsts budžetā 10 000 eiro. Tas faktiski atjauno Latvijā agrāk pastāvējušo tirgošanos ar uzturēšanās atļaujām.

Saeima 2026. gada 4. jūnija sēdē neatbalstīja divus būtiskus frakcijas Progresīvie virzītos priekšlikumus, kuri bija vērsti uz valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanu.

Tāpat Saeima 4. jūnija sēdē lēma par grozījumiem kapitālsabiedrību pārvaldībā. Iecerētā reforma, kurai bija jāuzlabo valsts uzņēmumu pārvaldību, faktiski zaudējusi elementus, kuri bija vērsti uz kapitālsabiedrību pārvaldības centralizāciju. Deputāti noraidīja frakcijas Progresīvie priekšsēdētāja Andra Šuvajeva priekšlikumu noteikt valdībai pienākumu, nevis tikai tiesības sagatavot piedāvājumu valsts kapitālsabiedrību centralizētai pārvaldībai.

Saeimas 2026. gada 4. jūnija sēdē koalīcija neatbalstīja sabiedriskā medija uzrauga – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) – sagatavotos un frakcijas Progresīvie iesniegtos grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā.

Tie nepieciešami, lai izpildītu Satversmes tiesas (ST) 30. marta spriedumu.

Pirmdien, 2026. gada 1. jūnijā, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš paziņoja par došanos politikā, ieņemot "Nacionālās apvienības" (NA) vadītās Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra amatu.

"Citos gadījumos tik strauja pāriešana no neatkarīga mediju uzrauga amata uz politisku amatu noteikti radītu jautājumus, taču Āboliņa gadījumā tas nevienam nav pārsteigums — viņa saistība ar NA ir bijusi acīmredzama. Tas, ko no Āboliņa kunga astoņu gadu laikā esam redzējuši, ir sistemātiska mediju brīvības ierobežošana, uz ko vairākkārt norādījušas mediju nevalstiskās organizācijas un žurnālisti," norāda Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima.