Redzam sevi nākamās valdības kodolā, lai nodrošinātu eiropeisku, demokrātisku un tiesisku koalīciju
Sestdien, 2026. gada 25. aprīlī, VEF kamerzālē "Spīdola" Rīgā notika politiskās partijas Progresīvie ārkārtas kongress, kurā pulcējās aptuveni 150 cilvēku: partijas biedri un viesi, lai kopīgi iezīmētu partijas ceļu uz 15. Saeimas vēlēšanām šī gada rudenī.
Kongresa pirmajā daļā izskanēja viesu un partijas līderu uzrunas.
Uzrunā kongresa delegātiem partijas līdzpriekšsēdētājs un premjera amata kandidāts Andris Šuvajevs pauda pārliecību, ka pēdējo trīs gadu laikā Progresīvie no mazpazīstama politiska spēka ir kļuvuši par partiju, kurā daudzi iedzīvotāji saskata cerību uz pārmaiņām Latvijas politikā.
"Uzņemoties partijas premjera amata kandidāta lomu, mans pienākums ir piedāvāt ne tikai vīziju Latvijas nākotnei, bet arī skaidri pateikt, kādas ir vēlēšanu likmes. Vēlēšanu rezultātos kompromisu nebūs. Ir tikai divas iespējas. Koalīcija, kuras kodolā ir Progresīvie. Vai koalīcija, kuras premjers ir Ainārs Šlesers. Mūsu koalīcija būs eiropeiska, demokrātiska un tiesiska. Savukārt, Šlesera koalīcija graus demokrātiju, izsaimniekos sabiedriskos resursus, vērsīsies pret sabiedriskajiem medijiem un pilsonisko sabiedrību, un atkārtoti centīsies denonsēt Stambulas konvenciju," sacīja Šuvajevs.
Viņš pauda, ka Progresīvie ir apņēmušies nesadarboties ar Šleseru un aicināja arī citus politiskos spēkus skaidri definēt savu pozīciju.
Runājot par partijas piedāvājumu 15. Saeimas vēlēšanām, Šuvajevs kā vienu no centrālajām prioritātēm izcēla dzīves dārdzības mazināšanu.
Viņš norādīja, ka esošā nodokļu atvieglojumu sistēma nepietiekami atbalsta ģimenes ar zemiem un vidējiem ienākumiem, tāpēc Progresīvie piedāvā to aizstāt ar lielākiem ģimenes valsts pabalstiem. Tāpat partija iestājas par minimālās algas piesaisti vidējās algas līmenim un neapliekamā minimuma paaugstināšanu. Īstermiņa pasākumu vidū Šuvajevs minēja nepieciešamību reaģēt uz enerģētikas cenu kāpumu, tostarp samazinot sabiedriskā transporta izmaksas un savlaicīgi risinot apkures tarifu jautājumu. Viņš uzsvēra, ka Latvijai jāuzņemas iniciatīva Baltijas līmeņa sadarbībā dabasgāzes iepirkumos, lai mazinātu izmaksas iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Ekonomikas attīstības kontekstā Šuvajevs uzskata, ka Latvijai trūkst skaidri definētu prioritāšu, kurās valsts vēlas konkurēt starptautiski. Progresīvie piedāvā koncentrēt valsts atbalstu augstas pievienotās vērtības nozarēm, eksportspējīgiem uzņēmumiem un inovācijām, tostarp ieviešot īpašu atbalsta programmu jaunuzņēmumiem. Kā perspektīvas nozares viņš minēja atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas un militāro industriju.
Partijas līdzpriekšsēdētāja, kultūras ministre Agnese Lāce kongresā aicināja uztvert kultūru kā valsts drošības, noturības un nākotnes pamatu, tajā skaitā kā būtisku nacionālās drošības elementu. Viņa uzsvēra, ka "kultūra nav tikai skaisti koncerti un pasākumi. Tieši kultūra uztur piederības sajūtu, orientierus un spēju turēties kopā."
Kā piemēru kultūras nozīmei Lāce minēja pieredzi Ukrainā, norādot, ka karā tiek aizsargāta ne vien valsts teritorija, bet arī identitāte, kultūra un vērtības. Arī Latvijai aizvien skaidrāk jāapzinās kultūras loma nacionālajā drošībā, sekojot tādu valstu kā Somija un Ukraina piemēram, kur kultūra jau iekļauta nacionālās drošības stratēģijā.
Lāce izcēla neatkarīgu, profesionālu un atbildīgu mediju nozīmi demokrātijas aizsardzībā, norādot, ka kvalitatīva informācija un medijpratība palīdz sabiedrībai atšķirt patiesību no manipulācijām un padara valsti mazāk ievainojamu pret ārēju ietekmi. Tāpat viņa pasvītroja arī pilsoniskās sabiedrības, nevalstisko organizāciju un kopienu iniciatīvu lomu vērtību stiprināšanā, norādot, ka aktīva līdzdalība veido dzīvu un iekļaujošu sabiedrību.
Kongresa otrajā daļā notika diskusija "Enerģētikas krīze un Latvijas ekonomikas noturība: kādi lēmumi Latvijai jāpieņem tagad", kā arī atjaunoto partijas Pamatprincipu izskatīšana un apstiprināšana.
