Premjera amata kandidāta Andra Šuvajeva runa Progresīvie kongresā

Mīļie biedri un draugi,

Es jūtos tā, ka varu atļauties izmantot šīs minūtes, lai jūs uzrunātu personiski un tieši. Esmu vadījis partiju pēdējos trīs gadus un redzējis, kā kļūstam par politisku spēku, kurš pretendē uz uzvaru 15. Saeimas vēlēšanās. No mazpazīstamas partijas esam kļuvuši par vienīgo cerību daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Kopš partija lēma mani virzīt kā premjera amata kandidātu, cilvēki man nāk uz ielas klāt, lai izteiktu atbalstu; ir tādi, kas man saka, ka, ja Progresīvie neuzvarēs vēlēšanas, viņi brauks prom; ir tādi, kas saka, ka atbalsta mūs, jo esam jauni un pārliecinoši; ir vēl citi, kas vienkārši norāda, ka Progresīvie ir kļuvuši par patiesi pievilcīgu partiju, kuru ir vēlme atbalstīt.

Šādas ikdienišķas sastapšanās ar vēlētājiem man kļūst aizvien ierastākas. Mums, protams, ir pamats lepoties ar tīri politiskiem sasniegumiem faktiski visos vēlēšanu ciklos. Šie sasniegumi ir redzami no Rīgas līdz Ropažiem un Smiltenei, un arī Briselei. Tomēr patiesie un paliekošie sasniegumi ir izjūta, ko sniedzam cilvēkiem – izjūta, ka Latvijā viss tomēr būs kārtībā; izjūta, ka kāds par viņiem cīnās un neatdos mūsu valsti populistiem un autokrātiem; būtiskākais sasniegums ir politiskā kultūra, ko Progresīvie ir ieviesuši Latvijā – bezbailība, principialitāte, ideālisms, kas iet roku rokā ar cilvēcību un gatavību vienoties par kompromisiem, ja tie galu galā ir sabiedrības interesēs.

Uzņemoties partijas premjera amata kandidāta lomu, mans pienākums ir piedāvāt ne tikai vīziju Latvijas nākotnei, bet arī skaidri pateikt, kādas ir vēlēšanu likmes. Vēlēšanu rezultātos kompromisu nebūs.

Ir tikai divas iespējas.

Koalīcija, kuras kodolā ir Progresīvie. Vai koalīcija, kuras premjers ir Ainārs Šlesers. Mūsu koalīcija būs eiropeiska, demokrātiska un tiesiska. Savukārt, Šlesera koalīcija graus demokrātiju, izsaimniekos sabiedriskos resursus, vērsīsies pret sabiedriskajiem medijiem un pilsonisko sabiedrību, un atkārtoti centīsies denonsēt Stambulas konvenciju.

Progresīvie ir vienīgie, kas ir lēmuši nekādā gadījumā nesadarboties ar Aināru Šleseru. Tāds pats lēmums šobrīd ir jāizdara arī citiem – īpaši Apvienotajam Sarakstam un Nacionālajai Apvienībai.

Populisma sekas ir labi redzamas. Tur, kur valda autokrāti, samazinās atbalsts NATO, samazinās atbalsts vienotai un stiprai Eiropai, savukārt saites ar Kremli nostiprinās.

Latvija nav pasargāta no autokrātiem. Mēs neesam pasargāti no politiķiem, kuri izmanto ekonomisko spriedzi, lai grautu ticību Latvijas valstij.

Tāpēc Progresīvie piedāvājumam ir jāsniedz skaidras un konkrētas atbildes gan par dzīves dārdzības mazināšanu, gan par ekonomikas attīstību. Tikai tāda politika, kas saprot izaicinājumus, ar kuriem saskaras Latvijas ģimenes, un kas redz perspektīvu Latvijas uzņēmējdarbības attīstībai, spēs uzvarēt populismu, spēs uzvarēt Latvijas orbānistus un Putina fanus.

Mūsu dzīves dārdzības mazināšanas programmu vadīs konkrēti ierosinājumi. Esošā atvieglojumu sistēma par apgādībā esošām personām nesniedz atbalstu ģimenēm ar maziem un vidējiem ienākumiem. Atvieglojumi jāmaina uz lielākiem ģimenes valsts pabalstiem, kā to jau sen iesaka Latvijas Banka. Tas īpaši palīdzētu tieši viena vecāka ģimenēm, kurām ir būtisks nabadzības risks.

Jau pirms diviem gadiem nodokļu reformas sarunās rosinājām, ka minimālajai algai ir jāaug automātiski, vadoties no vidējās algas valstī. Ja ekonomika aug, tad jānodrošina, ka ieguvumi sadalās vienmērīgi. Minimālā alga ir jāpiesaista vidējās algas līmenim 50% apmērā; savukārt neapliekamajam minimumam jābūt vismaz 80% apmērā no minimālās algas.

Šie ir sistēmiski, ilgtermiņa risinājumi, kas ir visas sabiedrības interesēs.

Savukārt, īstermiņā mums ir nekavējoties jārisina Irānas kara izraisītā energokrīze. Progresīvie jau ir piedāvājuši īslaicīgi samazināt vilcienu mēnešbiļešu cenas un šobrīd arī vērtējam līdzīgu risinājumu reģionālu autobusu pārvadājumiem. Valdība nespēs palīdzēt visiem, tomēr mums ir jāspēj piedāvāt skaidri un mērķtiecīgi risinājumi, kas mazina dzīves dārdzību.

Valdībai jau šobrīd ir jārisina nākamo apkures sezonu tarifi. Tieši siltumtarifi bieži vien ir noteicošais inflācijas cēlonis Latvijā. Un no šī cieš ne tikai ģimenes, bet arī uzņēmumi, kam pieaug ražošanas izmaksas un attiecīgi samazinās konkurētspēja. Dabasgāzes cena augs un Latvijai ir jāstrādā kopā ar Igauniju un Lietuvu, lai iepirktu šo resursu kopīgi. Ja katra valsts darbosies individuāli, tad iedzīvotāji maksās vairāk. Latvijai šeit ir jāuzņemas Baltijas līmeņa iniciatīva un jārāda līderība.

Tomēr nākamā Saeima un valdība no sabiedrības puses primāri tiks vērtēta ekonomikas attīstības jautājumā. Latvija turpina atpalikt divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, valsts līdz šim nav spējusi nosaukt jomas, kurās vēlamies būt izcili. Viss ir atstāts pašu uzņēmēju rokās. Tomēr laikmetā, kad katra valsts aizvien rūpīgāk apsver savu lomu globālajā ekonomikā, arī Latvijai jāspēj skaidri pateikt, kas būs mūsu specialiāte.

Progresīvo vadībā visi instrumenti, ko valsts izmanto, lai atbalstītu uzņēmējus, būs mērķtiecīgi, nevis izkliedēti. Atbalsts jāvirza tiem, kas spēj apliecināt augstu pievienoto vērtību uz vienu darbinieku; tiem, kas demonstrē būtisku eksporta intensitāti; tiem, kas iegulda zinātnē un pētniecībā.

Progresīvie ir gatavi ieviest īpašu atbalsta programmu jaunuzņēmumiem – grantus agrīnas stadijas tehnoloģiju komandām. Valstij ir jāspēj riskēt; mums jābūt gataviem tam, ka ne visi projekti izdosies. Tomēr mērķis nav “visi projekti”. Pietiek ar dažiem, kas kļūst izcili un ietekmē visu ekonomikas struktūru.

Otrkārt, Latvijas atpalicību nosaka nespēja skaidri noteikt mūsu enerģētikas politikas mērķus. Nepietiek pateikt, ka ražosim enerģiju no saules un vēja. Ir jāspēj arī pateikt – kādiem nolūkiem? Mums jāattīsta sektori, kas izmantos šo enerģiju un tādējādi veicinās arī visas ekonomikas attīstību.

Manā ieskatā ir vismaz divi sektori, kuru attīstība Latvijā ir likumsakarīga: atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas un militārā industrija. Eiropas čempioni var dzimt Latvijā. Tomēr valstij jāsāk izdarīt izvēles, citādi mūsu vietā izvēlēsies citi un mēs neizbēgami turpināsim atpalikt.

Es zinu, ka viens no nopietnākajiem izaicinājumiem Progresīvajiem būs pārliecināt sabiedrību par kreisas un sociāldemokrātiskas ekonomikas vērtību. Pretinieki mums pārmetīs, ka mākam tikai tērēt un pārdalīt. Mums savukārt ir jāparāda, ka tieši labēja ekonomika padara sabiedrību nabadzīgu. Tieši labēja ekonomika veicina populismu un stagnāciju, neefektīvi pārdalot resursus par labu dažiem, – pretēji sabiedrības interesēm.

Visbeidzot, Latvijas drošību nosaka ne tikai finansējums, ko piešķiram aizsardzības spēju stiprināšanai. Galu galā Latvijas drošība ir cieši atkarīga no mūsu sabiedrotajiem. Ne velti Progresīvie vienmēr ir iestājušies par vairāk Eiropas. Šobrīd mēs piedāvāsim arī vairāk Baltijas, vairāk Ziemeļeiropas, vairāk NATO, vairāk sadarbības un integrācijas ar mūsu tuvākajiem kaimiņiem ap Baltijas jūru. Kamēr citi vēlas norobežoties no apkārtējās starptautiskās sabiedrības, mēs vēlamies redzēt Latviju ne tikai kā daļu no tās, bet gan kā līderi drošības un aizsardzības jomā.

Ja pirms četriem gadiem bijām vēl tikai iesācēji, kuriem neviens īsti neticēja, tad šobrīd jau varam droši teikt, ka esam otrā populārākā partija valstī par spīti tam, ka strādājam nepopulārā valdībā. Vēlētāji izvēlas Progresīvos, jo redz, ka mēs strādājam atklāti, profesionāli, ar rūpēm par sabiedrību un Latviju.

Mēs neizmantojam deklaratīvus saukļus un varam pierādīt savus sasniegumus – ne tikai Stambulas konvenciju un partnerattiecību regulējumu, bet arī pozitīvi novērtētas nodokļu izmaiņas, virspeļņas nodokli bankām, atbalstu cilvēkiem, kas slīkst parādu saistībās, 5% finansējumu aizsardzībai bez nodokļu palielināšanas, vienotu sabiedrisko mediju, “Rail Baltica” izmaksu samazināšanu, kokrūpnieku skandāla izgaismošanu. Un mēs turpināsim.

Tāpēc nākamajā Saeimā Progresīvie plāno dubultot savu mandātu skaitu un uzvarēt vēlēšanās. Mēs darīsim visu, lai nepieļautu Šlesera valdību un apliecināsim, ka patiess komandas darbs un ticība modernai Latvijai ir mūsu panākumu pamats.