Saeimas vairākuma šodien pieņemtais lēmums parlamentā atgriezto likumprojektu par Eiropas Padomes konvencijas denonsēšanu pēc būtības nodot nākamā sasaukuma pārziņā ir nozīmīga sabiedrības uzvara, kas novērš tūlītēja kaitējuma nodarīšanu tās interesēm. Šī uzvara arī atstāj iespēju šādu risku novēršanai pilnībā, turpinot Latvijas dalību konvencijā.

Pēdējās dienas pēc Saeimas 30. oktobra lēmuma par izstāšanos no t. s. Stambulas konvencijas apliecina, ka Latvijas sabiedrība ir pret vardarbību un vēlas drošību, kā arī nav gatava riskēt ar Latvijas kā Rietumiem piederošas Eiropas Savienības valsts ģeopolitisko orientāciju.

30. oktobrī Saeimas vairākums, ignorējot Latvijas sabiedrības protestus, kā arī stratēģisko partneru brīdinājumus, atbalstīja lēmumu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb t. s. Stambulas konvenciju. Tādējādi Latvija kļuvusi par pirmo Eiropas Savienības valsti, kas spērusi šādu soli.

2023. gada beigās zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) un ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs valdībā iesniedza informatīvo ziņojumu par kokrūpniecības nozares “konkurētspējas apdraudējumu”. Ar to valdībai tika netieši pateikts, ka nozarē gaidāms bankrotu vilnis un apdraudētas darbavietas reģionos.

Progresīvie neatbalstīs Nacionālās apvienības virzīto deklarāciju par vardarbības novēršanu, jo tā samazina iedzīvotāju aizsardzību pret vardarbību un attālina Latviju no Eiropas vērtību telpas.

Deklarācija ir cieši saistīta ar ieceri denonsēt Stambulas konvenciju, un abu dokumentu kopums nozīmētu iedzīvotāju, īpaši vardarbībā cietušo, tiesību sašaurināšanu. Nacionālais likums nevar aizstāt konvencijā noteikto uzraudzības un aizsardzības mehānismu, ko nodrošina sadarbība ar citām Eiropas Padomes valstīm.

ZM šī gada 11. septembrī izsludināja iepirkuma konkursu ar termiņu līdz 26. septembrim, kas beidzās bez rezultāta. 2. oktobrī tika izsludināts jauns iepirkums, jau atkal ar ļoti īsu piedāvājumu iesniegšanas termiņu — līdz 17. oktobrim, turklāt ar rupju paviršību nosaukumā (saskaņā ar to iepirkts tiek nevis SIVN, bet pašas pamatnostādnes).

Progresīvie lūgs Zemkopības ministrijai sniegt informāciju par atsevišķu programmu konkursu rezultātiem, pieteikumu skaitu, plānotajām aktivitātēm un sasniegtajiem rezultātiem. 

Lai apspriestu ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) plānus pārtikas cenu samazināšanai, kā arī iecerētās samazinātās PVN likmes atsevišķiem pārtikas produktiem, partijas Progresīvie Saeimas frakcija ministru 8. oktobrī uzaicinājusi uz sarunu. Tāpat šajā sanāksmē iecerēts noskaidrot ministra redzējumu par iespējām noteikt kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos jeb karteli.

Partijas Progresīvie Saeimas frakcija ir nosūtījusi Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim vēstuli ar pieprasījumu “sniegt detalizētu informāciju par Pjotra Avena Latvijas pilsonības iegūšanas apstākļiem, kā arī, vai un kādā veidā un procesā ir izvērtēts Pilsonības likuma 24.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktais pamats Latvijas pilsonības atņemšanai Pjotram Avenam.”

Progresīvie vērsušies pie Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča sagatavot un aicināt visas Saeimā pārstāvētās frakcijas parakstīt vienošanos jeb memorandu, kas paredzētu, ka, neatkarīgi no valdību veidojošo koalīcijas partneru sastāva, nākamā gada valsts budžeta izdevumi aizsardzības mērķim veido vismaz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Šobrīd valdības un koalīcijas uzdevums ir pieņemt budžetu ar būtisku finansējuma palielinājumu valsts aizsardzībai, nevis piespēlēt opozīcijas frakciju priekšvēlēšanu kampaņai. Partijas Progresīvie Saeimas frakcija vienprātīgi uzskata, ka nākamās nedēļas sākumā jāseko izlēmīgai premjeres Evikas Siliņas rīcībai, kas apliecinās, ka JV joprojām vada valdību un koalīciju, citādi ZZS turpinās sabotēt koalīcijas darbu un valsts budžeta pieņemšanu.

Partijas Progresīvie prioritātes 2026. gada budžetā līdzās aizsardzības finansēšanai bija nodrošināt ieguldījumus Latvijas iedzīvotāju veselībā, kā arī sociālo un ekonomisko drošību apstākļos, kad strauji jākāpina investīcijas valsts drošībā. Būtiska loma mūsu pozīcijās bija arī valsts ekonomiskās izaugsmes veicināšanai.

Grozījumus atbalstīja opozīcijas frakciju “Latvija pirmajā vietā”, “Nacionālā apvienība”, “Stabilitātei!”, “Apvienotais saraksts” un arī koalīcijā ietilpstošās ZZS deputāti, kas raisa mūsu neizpratni. 

Progresīvie no Palkovas sagaida aktīvu darbu cilvēktiesību stāvokļa uzlabošanā, jaunas enerģijas impulsu Tiesībsarga birojam, kā arī skaidru redzējumu cilvēktiesību stiprināšanai Latvijā. Plašais parlamenta atbalsts ir ne tikai simbolisks atbalsts pirmajai sievietei tiesībsarga amatā, bet arī apliecinājums, ka Saeima vēlas redzēt biroja reputācijas un darba uzlabošanos.

Aizvadītās nedēļas beigās, 12. septembrī, partija Progresīvie saņēma Zemkopības ministra Armanda Krauzes (ZZS) aicinājumu frakcijas deputātiem un mūsu ministriem doties Krauzes organizētā braucienā uz “tikšanos valsts mežiem Siguldas pusē”. Ceram, ka līdzīgu uzaicinājumu saņēmusi arī premjere Evika Siliņa (JV), un nevaldības organizācijas, kuras izteikušas kritiku par Meža likuma grozījumiem gan pēc būtības, gan par veidu, kādā tie tiek virzīti.

Laikā, kad budžeta sarunām būtu jātuvojas nobeigumam, joprojām top aizvien jauni piedāvājumi. Daļēji tie izriet no ZZS augusta nogalē izvirzīto prasību apspriešanas, bet daļēji tādēļ, ka koalīciju veidojošās partijas patlaban nav apmierinātas ar Finanšu ministrijas paveikto darbu izdevumu samazināšanā un alternatīvu finansējuma avotu piedāvāšanā.

Deputāte Skaidrīte Ābrama turpmāk vairs nestrādās "Progresīvie" Saeimas frakcijā. Frakcija pateicas par līdzšinējo ieguldījumu kopīgajā parlamentārajā darbā.

Šī gada 9. jūnijā Rīgas domē ievēlētā “Progresīvie” Saeimas deputāte Mairita Lūse noliks deputātes mandātu. Viņas vietu Saeimā ieņems Selma Teodora Levrence, kura pēc deputātes zvēresta nodošanas 12. jūnijā pievienosies “Progresīvie” Saeimas frakcijai.

Latvijas ekonomika ir stagnācijas režīmā. Mūsu motors ir noslāpis. Pēdējos divos gados neesam redzējuši ne izaugsmi, ne attīstību. Latvijas saražotais iekšzemes kopprodukts faktiski nav mainījies kopš 2023. gada, un arī šobrīd nekas īsti neliecina par kādu pagrieziena punktu šajā bēdīgajā tendencē.

ASV administrācijas paziņojums par būtisku tarifu paaugstināšanu ir bezprecedenta solis pēc kara laikmetā un krasi palielina nenoteiktību globālajā ekonomikā. Progresīvie norāda – šim solim var būt tieša ietekme arī uz Eiropas un Latvijas ekonomisko vidi, palielinot recesijas risku.