Partija Progresīvie uzskata, ka Eiropas Prokuratūras ierosinātā krimināllieta un publiski izskanējusī informācija par organizēta grupējuma darbību informācijas tehnoloģiju (IT) jomā ir ārkārtīgi nopietns brīdinājuma signāls par valsts digitālo sistēmu uzticamību un kvalitāti.

Partijas Progresīvie Saeimas frakcijas deputāti tikās ar NEPLP, lai pārrunātu radio apraides attīstību un Latvijas informatīvās telpas stiprināšanu. Sarunā partija pauda atbalstu NEPLP rosinājumam nepieļaut sankcijām pakļautu mūziķu atskaņošanu Latvijas radiostacijās.

Partijas Progresīvie Saeimas frakcijas deputāti sagatavojuši grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā ar mērķi pilnveidot nepilngadīgu jauniešu likumisko aizsardzību no seksuālas izmantošanas.

Partijas Progresīvie Saeimas frakcija koalīcijas partiju 2. marta sadarbības sanāksmes dienaskārtībā lūgusi Ekonomikas ministriju ziņot par paveikto jautājumā par tirdzniecības mazināšanu un izbeigšanu ar agresorvalstīm.

2026. gada 10. februāra Ministru kabineta sēdē tika skatīts dienesta pārbaudes komisijas ziņojums t. s. kokrūpnieku lietā, kurā apstiprinājās partijas Progresīvie agrāk izteiktās aizdomas par valdības maldināšanu un pirmšķietami prettiesiskiem lēmumiem divu ilgtermiņa līgumu kontekstā. 

Par spīti tam, Ministru kabinets Evikas Siliņas vadībā ir lēmis disciplinārlietas nerosināt, un aizbildinās ar nevēlēšanos jautājumu “politizēt”.

Pēc frakcijas Progresīvie spiediena valdības izveidotās dienesta pārbaudes komisijas secinājumi, kuri kļuva zināmi 30. janvārī, pārliecinoši apstiprina iepriekš izteiktās aizdomas par valdības maldināšanu “kokrūpnieku lietā”. Progresīvie uzskata, ka dienesta pārbaudes komisijas ziņojums dod pamatu vismaz trīs disciplinārlietu ierosināšanai pret atbildīgajām amatpersonām: esošo Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu, esošo Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāru Ģirtu Krūmiņu, kā arī Valsts kancelejas direktora vietnieku Pēteri Vilku.

Ikgadējās Ārlietu debatēs Saeimā Progresīvo Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs aicināja Latviju skaidri definēt savu vietu mainīgajā pasaules kārtībā, runāt ar pašcieņu un drosmi, kā arī uzņemties lielāku politisko atbildību Eiropas līmenī. Viņš uzsvēra, ka Latvijas drošība un ietekme ir tieši saistīta ar spēju domāt un rīkoties eiropeiski.

Šī gada 15. janvārī Saeimas deputāta mandāts apstiprināts partijas Progresīvie biedrei, Aizsardzības ministrijas parlamentārajai sekretārei Lienei Gāterei.

Liene Gātere vairāk nekā 10 gadus darbojusies nevalstiskajā sektorā, specializējoties noziedzības novēršanas jomā. Viņa bijusi biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” direktore, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sabiedriski konsultatīvās padomes vadītāja, starptautisko organizāciju konsultante, kā arī partijas Progresīvie ģenerālsekretāre. Ieguvusi maģistra grādu politikas zinātnē.

2026. gada 13. janvārī partijas Progresīvie Saeimas frakcija tikās ar Valsts prezidentu, lai apspriestu frakcijas un prezidenta darba prioritātes 2026. gadā, kā arī pārrunātu iepriekš paveikto.

Progresīvie sarunā uzsvēra nepieciešamību uzlabot militāro sadarbību Eiropā un reģionā, izaicinājumus ekonomikas attīstībā, lai paaugstinātu iedzīvotāju dzīves līmeni, kā arī nepieciešamību būtiski samazināt rindas veselības aprūpē.

Aizdomas par karteļiem būvniecībā un apbedīšanas nozarē, kā arī karteļu atklāšanai nelabvēlīgais Augstākās tiesas Senāta spriedums aktualizējis jautājumus par nepieciešamību likumiski ierobežot iespējas veidot aizliegtas vienošanās jeb karteļus. Tādējādi dienaskārtībā atgriežas arī jautājums par iespēju kriminalizēt aizliegtas vienošanās iepirkumos, kā pirms gada aicināja arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Ceturtdien, 18. decembrī, partijas Progresīvie Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs nosūtījis vēstuli Ģenerālprokuratūrai ar lūgumu izvērtēt jaunatklājušos apstākļus t. s. kokrūpnieku lietā. Runa ir par 17. decembra Latvijas Televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā?” izskanējušo informāciju, ka Zemkopības ministrijas izstrādātā un uz Ministru kabineta sēdi izskatīšanai virzītā 2024. gada 25. jūnija Informatīvā ziņojuma datnes autors ir Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas izpilddirektors, proti, ministrijas pārraugāmās nozares pārstāvis, Kristaps Klauss.

Valdība 16. decembra sēdē lēmusi ierosināt dienesta pārbaudi t. s. kokrūpnieku lietā, vērtējot 2023. gada 19. decembra un 2024. gada 25. jūnija Ministru kabineta sēdēs apspriestajos informatīvajos ziņojumos “ietvertās informācijas un Ministru kabineta atbalstītā risinājuma pamatotību, tiesiskumu un lietderību”, tostarp ietekmi uz valsts budžetu un tautsaimniecību, kā arī atbalstītā risinājuma faktisko izpildi. Tāpat tiks vērtēta ziņojumu “izstrādē, virzībā un izpildē iesaistīto amatpersonu iespējamā atbildība”.

2025. gada 27. novembrī Saeimā tika skatīts Nacionālās apvienības deputātu pieprasījums satiksmes ministram Atim Švinkam “Par sabiedrisko pasažieru pārvadājumiem uz agresorvalstīm krieviju un Baltkrieviju”. Satiksmes ministrija sadarbībā ar VSIA “Autotransporta direkcija” ir izskatījusi pieprasījumu un satiksmes ministrs Atis Švinka (Progresīvie) sniedz šādu komentāru.

2025. gada 27. novembrī Saeima izveidoja Parlamentārās izmeklēšanas komisiju “Par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā [..]”. Progresīvie uzskata, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveide ir acīmredzams “Nacionālās apvienības” un “Latvija pirmajā vietā” mēģinājums izveidot nodokļu maksātāju finansētu priekšvēlēšanu platformu un apzināti uzkurināt nepatiku pret Latvijā esošajiem ārvalstniekiem. Par to it īpaši liecina komisijas nosaukumā ietvertais un realitātei neatbilstošais formulējums “masveidīga trešo valstu pilsoņu ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikā”.

Trešdien, 26. novembrī, partijas Progresīvie Saeimas frakcija nosūtījusi vēstuli premjerministrei Evikai Siliņai (JV) un finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV), aicinot ierosināt disciplinārlietu par pieļautiem disciplinārpārkāpumiem Zemkopības ministrijā (ZM) jautājumā par atbalstu kokrūpniekiem. Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 18. panta “Tiesības ierosināt disciplinārlietu” pirmās daļas 1. un 6. punkts nosaka, ka “Ierosināt lietu ir tiesīgi ministru prezidents, kā arī finanšu ministrs par tiesību aktiem neatbilstošu rīcību ar budžeta līdzekļiem.”

Piektdien, 21. novembrī, partijas Progresīvie Saeimas frakcija nosūtījusi vēstuli Ģenerālprokuratūrai “Par iespējamu prettiesisku rīcību ar valsts mantu, valsts mantas nelikumīgu atsavināšanu, nodarot zaudējumus lielos apmēros, saistībā ar a/s “Latvijas Valsts meži” komersantiem piegādātās koksnes cenas samazināšanu.” Vēstules kopija nosūtīta arī Konkurences padomei un Valsts kontrolei.

Progresīvie uzskata, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveide neattaisnos tās organizēšanai nepieciešamās papildu izmaksas, jo pēc būtības dublēs darbu, kas var tikt veikts jau esošajās Saeimas komisijās un apakškomisijās bez papildu tēriņiem. Šīs komisijas izveide būtībā ir acīmredzams atsevišķu opozīcijas politiķu mēģinājums iegūt nodokļu maksātāju apmaksātu priekšvēlēšanu platformu.

Partijas Progresīvie Saeimas frakcija nosūtījusi vēstuli Zemkopības ministrijai, pieprasot sniegt detalizētu informāciju un ekonomiskos aprēķinus par valstij nodarītajiem zaudējumiem, ko izraisījusi ministrijas patvaļīgi īstenotā labvēlība pret atsevišķiem kokrūpniekiem.

Saeimas vairākuma šodien pieņemtais lēmums parlamentā atgriezto likumprojektu par Eiropas Padomes konvencijas denonsēšanu pēc būtības nodot nākamā sasaukuma pārziņā ir nozīmīga sabiedrības uzvara, kas novērš tūlītēja kaitējuma nodarīšanu tās interesēm. Šī uzvara arī atstāj iespēju šādu risku novēršanai pilnībā, turpinot Latvijas dalību konvencijā.

Pēdējās dienas pēc Saeimas 30. oktobra lēmuma par izstāšanos no t. s. Stambulas konvencijas apliecina, ka Latvijas sabiedrība ir pret vardarbību un vēlas drošību, kā arī nav gatava riskēt ar Latvijas kā Rietumiem piederošas Eiropas Savienības valsts ģeopolitisko orientāciju.