Āboliņa saikne ar NA ir bijusi acīmredzama
Pirmdien, 2026. gada 1. jūnijā, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš paziņoja par došanos politikā, ieņemot "Nacionālās apvienības" (NA) vadītās Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra amatu.
"Citos gadījumos tik strauja pāriešana no neatkarīga mediju uzrauga amata uz politisku amatu noteikti radītu jautājumus, taču Āboliņa gadījumā tas nevienam nav pārsteigums — viņa saistība ar NA ir bijusi acīmredzama. Tas, ko no Āboliņa kunga astoņu gadu laikā esam redzējuši, ir sistemātiska mediju brīvības ierobežošana, uz ko vairākkārt norādījušas mediju nevalstiskās organizācijas un žurnālisti," norāda Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima.
2023. gada vasarā septiņas ar mediju nozari saistītas nevalstiskās organizācijas kopīgā iesniegumā izteica neuzticību NEPLP pašreizējam sastāvam un pieprasīja Saeimai atsaukt padomi no amata pienākumiem, uzsverot, ka tā sistemātiski pārkāpj savas pilnvaras un ierobežo neatkarīgu mediju darbu Latvijā. Organizācijas uzskatīja, ka NEPLP īstenotā prakse ir pretēja sabiedrības, tajā skaitā, mediju interesēm, proti, NEPLP nepamatoti iejaucas mediju radītajā saturā, rada nesamērīgus ierobežojumus mediju darbībai, graujot mediju neatkarību.
Arī pēdējos trīs gados Āboliņš ir aktīvi pretdarbojies mediju neatkarībai, aicinot arī drukāto presi pakļaut NEPLP regulācijai un bez konsultācijām ar mediju nozari vienpersoniski virzot dažādas preses brīvību ierobežojošas iniciatīvas. Eiropas Mediju brīvības akta kontekstā NEPLP virzīja ieceri kontrolēt preses izdevumus un to, kādu naudu tie saņem valsts reklāmai, lai gan šādu kontroli Eiropas Mediju brīvības akts neparedz un visu informāciju nodrošina publiskās iestādes un kapitālsabiedrības.
Tāpat NEPLP ir rosinājis mīkstināt reklāmas ierobežojumus un atļaut netiešu reklāmu sponsorētos raidījumos. Tas nozīmētu redakcionāla satura saplūšanu ar reklāmu un ievērojami palielinātu pieļaujamos reklāmas apjomus televīzijās, pret ko Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumu darba grupā asi iebilda Latvijas Žurnālistu asociācija.
Āboliņa kļūšana par KM parlamentāro sekretāru ir sliktas ziņas preses brīvībai Latvijā.
Progresīvie gan Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, gan Kultūras ministrijā strādāja mediju neatkarības un žurnālistu drošības stiprināšanai, tostarp nepieļaujot politisku iejaukšanos mediju darbā. Un Progresīvie turpinās stingri iestāties pret jebkuriem mēģinājumiem vājināt mediju neatkarību un pilsonisko sabiedrību.