Jaunā koalīcija pakļaujas ātro kredītu lobijam

Saeimas 2026. gada 4. jūnija sēdē jaunizveidotā konservatīvā četru partiju koalīcija apturēja likumprojektu kopumu, kas paredzēja reformēt ātro kredītu jomas uzraudzību, tādējādi pakļaujoties ātro kredītu lobija spiedienam.

Patlaban nebanku kreditētājus jeb ātros kredītus licencē un uzrauga trīs iestādes — Latvijas Banka, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Valsts ieņēmumu dienests. Līdz šim politiskie spēki uzskatīja, ka tā ir nevajadzīga sadrumstalotība nozares kontrolē un virzīja izmaiņas, kas nodotu šīs jomas pārraudzību Latvijas Bankai. Šāds modelis jau veiksmīgi darbojas Lietuvā.

Reforma stiprinātu patērētāju aizsardzību finanšu pakalpojumu jomā, veicinātu atbildīgu un pārredzamu kreditēšanu, kā arī ļautu efektīvāk identificēt un novērst negodīgu komercpraksi. Vienlaikus tas uzlabotu uzraudzības kvalitāti strauji augošajā nebanku kreditēšanas sektorā un nodrošinātu vienlīdzīgāki konkurences apstākļi tirgus dalībniekiem.

"Šodien koalīcija atteicās virzīt uz priekšu lēmumu par nebanku uzraudzības funkcijas nodošanu Latvijas Bankai, tā pakļaujoties ātro kredītu lobijam, kas mēģina panākt, lai šīs sociāli atbildīgās un sabiedrībai nozīmīgās izmaiņas netiktu skatītas šajā Saeimas sesijā, kurā atlikušas pāris plenārsēdes. Mani īpaši pārsteidz "Jaunās Vienotības" un "Nacionālās apvienības" rīcība, jo tās līdz šim atbalstīja šo reformu," norāda partijas Progresīvie Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs.

Reformas mērķis bija mazināt bezatbildīgas kreditēšanas riskus un birokrātiju valsts pārvaldē. Šīs reformas novilcināšana nav Latvijas sabiedrības interesēs.