Partijas Progresīvie Saeimas frakcijas deputāti sagatavojuši grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā ar mērķi pilnveidot nepilngadīgu jauniešu likumisko aizsardzību no seksuālas izmantošanas.

Piektdien, 2026. gada 27. februārī, notika piektā un sestā tikšanās Progresīvie izveidotajā formātā Uzņēmēju forums, kurā partijas Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs, satiksmes ministrs Atis Švinka, Saeimas deputāte Leila Rasima un partijas domes vadītājs Edgars Labsvīrs tikās ar Daugavpils un Krāslavas uzņēmējiem.

Sarunā piedalījās pārtikas rūpniecības, pakalpojumu nozares, ražošanas uzņēmumu un biznesa aktivitāti veicinošo institūciju pārstāvji. Forumā apsprieda Daugavpils un Krāslavas apkārtnes uzņēmējiem svarīgos jautājumus. Pamatā tie bija saistīti ar Latgales tēlu drošības apdraudējuma apstākļos, finansējuma pieejamību un mobilitāti starp pilsētām un Rīgu.

Partijas Progresīvie Saeimas frakcija koalīcijas partiju 2. marta sadarbības sanāksmes dienaskārtībā lūgusi Ekonomikas ministriju ziņot par paveikto jautājumā par tirdzniecības mazināšanu un izbeigšanu ar agresorvalstīm.

Piektdien, 2026. gada 20. februārī, notika ceturtā tikšanās Progresīvie izveidotajā formātā Uzņēmēju forums, kurā partijas Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs, satiksmes ministrs Atis Švinka un Saeimas deputāte Leila Rasima tikās ar Rēzeknē bāzētiem uzņēmējiem. 

Sarunā piedalījās pārtikas rūpniecības, tūrisma un ražošanas uzņēmumu pārstāvji. Forumā apsprieda Latgales uzņēmējiem svarīgos jautājumus. Pamatā tie bija saistīti ar cilvēkresursu un finanšu pieejamību, nodokļiem, kā arī drošību un valsts robežas izbūvi, kurā trūcis iespēju vietējo uzņēmēju līdzdalībai.

2026. gada 10. februāra Ministru kabineta sēdē tika skatīts dienesta pārbaudes komisijas ziņojums t. s. kokrūpnieku lietā, kurā apstiprinājās partijas Progresīvie agrāk izteiktās aizdomas par valdības maldināšanu un pirmšķietami prettiesiskiem lēmumiem divu ilgtermiņa līgumu kontekstā. 

Par spīti tam, Ministru kabinets Evikas Siliņas vadībā ir lēmis disciplinārlietas nerosināt, un aizbildinās ar nevēlēšanos jautājumu “politizēt”.

Piektdien, 2026. gada 30. janvārī, notika trešā tikšanās Progresīvie izveidotajā formātā Uzņēmēju forums, kurā partijas Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs, satiksmes ministrs Atis Švinka un kultūras ministre Agnese Lāce tikās ar Talsos bāzētiem uzņēmējiem. Sarunā piedalījās bioloģiskās lauksaimniecības, mežistrādes, tūrisma, transporta, būvniecības un nekustamā īpašuma nozaru uzņēmēji.

Pēc frakcijas Progresīvie spiediena valdības izveidotās dienesta pārbaudes komisijas secinājumi, kuri kļuva zināmi 30. janvārī, pārliecinoši apstiprina iepriekš izteiktās aizdomas par valdības maldināšanu “kokrūpnieku lietā”. Progresīvie uzskata, ka dienesta pārbaudes komisijas ziņojums dod pamatu vismaz trīs disciplinārlietu ierosināšanai pret atbildīgajām amatpersonām: esošo Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu, esošo Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāru Ģirtu Krūmiņu, kā arī Valsts kancelejas direktora vietnieku Pēteri Vilku.

Ikgadējās Ārlietu debatēs Saeimā Progresīvo Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs aicināja Latviju skaidri definēt savu vietu mainīgajā pasaules kārtībā, runāt ar pašcieņu un drosmi, kā arī uzņemties lielāku politisko atbildību Eiropas līmenī. Viņš uzsvēra, ka Latvijas drošība un ietekme ir tieši saistīta ar spēju domāt un rīkoties eiropeiski.

Trešdien, 2026. gada 28. janvārī, notika otrā tikšanās Progresīvie izveidotajā formātā Uzņēmēju forums, kurā partijas Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs, satiksmes ministrs Atis Švinka, kultūras ministre Agnese Lāce un Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs tikās ar Rīgā bāzētiem uzņēmējiem.

Diskusijā piedalījās elektronikas, dizaina, dronu tehnoloģiju, veselības pakalpojumu sniedzēji, tostarp arī pilnībā eksportējoši uzņēmumi.

Neatbalstām lēmumus, kuri apzināti ved Latviju uz ES pārkāpuma procedūrām un paildzina neskaidrības.

ES valstis ir vienojušās par vienkāršiem principiem par biomasas ieguvi, kas nosaka — meža biomasai, kuru izmanto enerģētikā, nevajadzētu nākt no veciem, aizsargājamiem mežiem, kuri saglabā vislielākās dabas vērtības.

Progresīvie vadītā Rīgas dome jau nākamnedēļ pieņems 2026. gada budžetu, kas veidots uz vairāku reformu pamata ar skaidri definētām prioritātēm, lai Rīga kļūtu cilvēcīgāka, drošāka un ērtāka tās iedzīvotājiem. Galvenās uzmanības jomas ir drošība, infrastruktūras attīstība, kvalitatīva izglītība, sociālā stabilitāte un ģimeņu atbalsts. Šogad budžetā plānoti 1 miljarda 508 miljonu eiro ieņēmumi, kas ir par 37,6 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā gada plānā, ļaujot paplašināt gan esošo pakalpojumu pieejamību, gan investēt nākotnes vajadzībās.

Šī gada 15. janvārī Saeimas deputāta mandāts apstiprināts partijas Progresīvie biedrei, Aizsardzības ministrijas parlamentārajai sekretārei Lienei Gāterei.

Liene Gātere vairāk nekā 10 gadus darbojusies nevalstiskajā sektorā, specializējoties noziedzības novēršanas jomā. Viņa bijusi biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” direktore, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sabiedriski konsultatīvās padomes vadītāja, starptautisko organizāciju konsultante, kā arī partijas Progresīvie ģenerālsekretāre. Ieguvusi maģistra grādu politikas zinātnē.

2026. gada 13. janvārī partijas Progresīvie Saeimas frakcija tikās ar Valsts prezidentu, lai apspriestu frakcijas un prezidenta darba prioritātes 2026. gadā, kā arī pārrunātu iepriekš paveikto.

Progresīvie sarunā uzsvēra nepieciešamību uzlabot militāro sadarbību Eiropā un reģionā, izaicinājumus ekonomikas attīstībā, lai paaugstinātu iedzīvotāju dzīves līmeni, kā arī nepieciešamību būtiski samazināt rindas veselības aprūpē.

Aizdomas par karteļiem būvniecībā un apbedīšanas nozarē, kā arī karteļu atklāšanai nelabvēlīgais Augstākās tiesas Senāta spriedums aktualizējis jautājumus par nepieciešamību likumiski ierobežot iespējas veidot aizliegtas vienošanās jeb karteļus. Tādējādi dienaskārtībā atgriežas arī jautājums par iespēju kriminalizēt aizliegtas vienošanās iepirkumos, kā pirms gada aicināja arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Otrdien, 2026. gada 6. janvārī, notika pirmā tikšanās Progresīvie izveidotajā formātā Uzņēmēju forums, kurā partijas Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs un satiksmes ministrs Atis Švinka tikās ar Smiltenes novadā bāzētajiem uzņēmējiem.

Ceturtdien, 18. decembrī, partijas Progresīvie Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs nosūtījis vēstuli Ģenerālprokuratūrai ar lūgumu izvērtēt jaunatklājušos apstākļus t. s. kokrūpnieku lietā. Runa ir par 17. decembra Latvijas Televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā?” izskanējušo informāciju, ka Zemkopības ministrijas izstrādātā un uz Ministru kabineta sēdi izskatīšanai virzītā 2024. gada 25. jūnija Informatīvā ziņojuma datnes autors ir Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas izpilddirektors, proti, ministrijas pārraugāmās nozares pārstāvis, Kristaps Klauss.

Valdība 16. decembra sēdē lēmusi ierosināt dienesta pārbaudi t. s. kokrūpnieku lietā, vērtējot 2023. gada 19. decembra un 2024. gada 25. jūnija Ministru kabineta sēdēs apspriestajos informatīvajos ziņojumos “ietvertās informācijas un Ministru kabineta atbalstītā risinājuma pamatotību, tiesiskumu un lietderību”, tostarp ietekmi uz valsts budžetu un tautsaimniecību, kā arī atbalstītā risinājuma faktisko izpildi. Tāpat tiks vērtēta ziņojumu “izstrādē, virzībā un izpildē iesaistīto amatpersonu iespējamā atbildība”.

Sestdien, 13. decembrī, partijas Progresīvie domes sedē par priekšsēdētāju vienbalsīgi iebalsots Edgars Labsvīrs – veselības politikas un veselības sistēmas finansēšanas un pārvaldības profesionālis ar vairāk nekā desmit gadu pieredzi publiskajā sektorā un veselības aprūpes organizācijās.

Šobrīd nebanku kreditētājus — piemēram, “ātros” kredītus un patēriņa kredītus — licencē, uzrauga un kontrolē trīs nacionāla līmeņa uzraudzības iestādes — Latvijas Banka, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Valsts ieņēmumu dienests. Tas rada uzraudzības sadrumstalotību un neērtības šo pakalpojumu lietotājiem — īpaši sūdzību gadījumos.

Progresīvie atbalsta piedāvāto modeli, ka šādu pakalpojumu sniedzēju licencēšana un uzraudzība tiktu pilnībā nodota Latvijas Bankas rīcībā. Šāds modelis jau veiksmīgi darbojas Lietuvā.

Kopš vasaras Kultūras ministrija kopā ar plašu mediju pārstāvju loku strādāja pie izmaiņām Mediju atbalsta fonda konkursos. Pēc spraigām diskusijām kopīgā darbā izstrādātais gala variants ir tieši vērsts uz mediju vides stiprināšanu, kvalitātes nodrošināšanu un augstvērtīga satura pieejamību sabiedrībai.

Tādēļ partiju Progresīvie nepatīkami pārsteidz centieni novilcināt pabeigto un daudzkārt izdiskutēto uzlabojumu apstiprināšanu plānotajā laikā — Sabiedrības integrācijas fonda 5. decembra Padomes sēdē.