Saeima 2026. gada 4. jūnija sēdē neatbalstīja divus būtiskus frakcijas Progresīvie virzītos priekšlikumus, kuri bija vērsti uz valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanu.

Tāpat Saeima 4. jūnija sēdē lēma par grozījumiem kapitālsabiedrību pārvaldībā. Iecerētā reforma, kurai bija jāuzlabo valsts uzņēmumu pārvaldību, faktiski zaudējusi elementus, kuri bija vērsti uz kapitālsabiedrību pārvaldības centralizāciju. Deputāti noraidīja frakcijas Progresīvie priekšsēdētāja Andra Šuvajeva priekšlikumu noteikt valdībai pienākumu, nevis tikai tiesības sagatavot piedāvājumu valsts kapitālsabiedrību centralizētai pārvaldībai.

Patlaban nebanku kreditētājus jeb ātros kredītus licencē un uzrauga trīs iestādes — Latvijas Banka, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Valsts ieņēmumu dienests. Līdz šim politiskie spēki uzskatīja, ka tā ir nevajadzīga sadrumstalotība nozares kontrolē un virzīja izmaiņas, kas nodotu šīs jomas pārraudzību Latvijas Bankai. Šāds modelis jau veiksmīgi darbojas Lietuvā.

Pirmdien, 2026. gada 1. jūnijā, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš paziņoja par došanos politikā, ieņemot "Nacionālās apvienības" (NA) vadītās Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāra amatu.

"Citos gadījumos tik strauja pāriešana no neatkarīga mediju uzrauga amata uz politisku amatu noteikti radītu jautājumus, taču Āboliņa gadījumā tas nevienam nav pārsteigums — viņa saistība ar NA ir bijusi acīmredzama. Tas, ko no Āboliņa kunga astoņu gadu laikā esam redzējuši, ir sistemātiska mediju brīvības ierobežošana, uz ko vairākkārt norādījušas mediju nevalstiskās organizācijas un žurnālisti," norāda Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima.

2026. gada 28. maijā Saeimas balsojumā par uzticības izteikšanu partijas Progresīvie Saeimas frakcija lēma neatbalstīt jaunizveidoto Andra Kulberga konservatīvo valdību.

Progresīvie frakcijas lēmums neatbalstīt jauno valdību ir balstīts trīs pamatapsvērumos.

2026. gada 21. maijā publiskotā Valsts kontroles (VK) revīzija atklājusi iznīcinošus faktus jautājumā par valsts kapitālsabiedrības "Latvijas Valsts meži" pārvaldību un kokrūpnieku afēru.

Revīzija konstatējusi problēmas un pārkāpumus plašā jautājumu spektrā, sākot no mežu nozares politikas jautājumiem un valsts budžetā iemaksājamo dividenžu apmēru, beidzot ar kapitālsabiedrības stratēģiju un lēmumu pamatotību cenu samazinājumam zāģbaļķiem ilgtermiņa līgumos jeb kokrūpnieku afērā.

Šodien beigusi pastāvēt pēc 2025. gada pašvaldību vēlēšanām izveidotā Ropažu novada Pārmaiņu koalīcija. Par tās vadītāju 2025. gada 27. jūnijā tika ievēlēta Signe Grūbe ("Jaunā Vienotība"/"Progresīvie").

Ropažu novada domes 2026. gada 20. maija sēdē 13 no klātesošajiem 18 deputātiem balsojot par, bet 5 balsojot pret, atbalstīja Grūbes atbrīvošanu no priekšsēdētājas pienākumiem. Ropažu novada domē pavisam strādā 19 deputāti.

No amata tika atbrīvota arī viņas vietniece drošības, civilās aizsardzības, labklājības un sociālās politikas jautājumos Renāte Gremze.

Šodien, 2026. gada 15. maijā, Progresīvie pirmie devās uz konsultācijām pie Valsts prezidenta par jaunas valdības izveidi pēc tam, kad Evika Siliņa paziņoja par savu lēmumu atkāpties no amata.

Progresīvie skatījumā galvenais patlaban ir nodrošināt godīgu izmeklēšanu t. s. kokrūpnieku lietā. Izvērtēt visu iesaistīto, tajā skaitā Ministru prezidenta pienākumu izpildītājas Evikas Siliņas atbildību.

Mēs pateicamies Evikai Siliņai par vienīgo pareizo lēmumu — atkāpties no valdības vadītājas amata. Latvijai ir vajadzīga rīcībspējīga valdība, un esošā valdība tāda vairs nebija. Tāpat pateicamies arī visiem tiem valdības locekļiem, kuri godprātīgi strādāja Latvijas labklājības un drošības labā.

Ziņas par KNAB šodien veiktajām procesuālajām darbībām, kuru laikā aizturēts zemkopības ministrs Armands Krauze un Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, ir bezprecedenta gadījums. Progresīvie jau ilgstoši ir cēluši trauksmi par t. s. “kokrūpnieku lietu”.

Šodien, 2026. gada 28. aprīlī, Ministru kabinets krīzes vadības sēdē atbalstīja VARAM virzīto priekšlikumu nodot vēlēšanu sistēmu izstrādi valstij daļēji vai pilnībā piederošajiem uzņēmumiem "Latvijas Mobilais Telefons", "Tet" un "Latvijas valsts meži".

Līdz ar būvniecības sezonas sākšanos Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja Marta Kotello Rīgā arvien lielāku uzsvaru liek uz gājēju un velobraucēju ērtību un drošību. 
Īpaša uzmanība tiek pievērsta lielajiem infrastrūktūras projektiem – Vanšu un Gaisa tiltam, kā arī Altonavas pārvadam – kurus ikdienā šķērso tūkstošiem cilvēku. Diemžēl statistika par mazaizsargāto satiksmes dalībnieku drošību joprojām ir satraucoša – pēdējos piecos gados uz Rīgas ielām dzīvību ir zaudējuši 86 cilvēki. Katru gadu Rīgas ielās dzīvību zaudē ap 20 cilvēku, un salīdzinājumā ar citām Eiropas pilsētām tas ir nepieņemami augsts rādītājs. Tas skaidri parāda, ka Rīga vēl nav pietiekami droša gājējiem un velobraucējiem, un mums šis ir jāmaina.

Partija Progresīvie uzskata, ka ZZS pēdējo nedēļu nostāja airBaltic jautājumā liecina par mēģinājumiem sabotēt valdības rīcību nacionālās lidsabiedrības stabilizēšanā.

Apvienības satraukums par zemajiem reitingiem un risku neiekļūt nākamajā Saeimā jau kopš rudens destabilizē valdības darbu, it īpaši politiski jūtīgos jautājumos. Arī jautājums par nacionālo lidsabiedrību patlaban padarīts par ZZS iekšējo problēmu ķīlnieku.

Pirmdien, 2026. gada 13. aprīlī, Progresīvie iepazīstināja ar partijas līderi 15. Saeimas vēlēšanām, premjerministra amata kandidātu Andri Šuvajevu.

Partijas Saeimas frakcijas vadītāja un partijas līdzpriekšsēdētāja Šuvajeva virzīšanu šai lomai 10. aprīlī vienbalsīgi atbalstīja Progresīvie valde.

Andris Šuvajevs ir ekonomists–antropologs ar Oksfordas universitātē iegūtu maģistra grādu, sociālekonomisku problēmu pētnieks un augstskolas pasniedzējs, 14. Saeimas deputāts.

Piektdien, 2026. gada 10. aprīlī, Ropažos notika desmitā tikšanās formātā Uzņēmēju forums, kurā piedalījās satiksmes ministrs Atis Švinka un Ropažu novada domes priekšsēdētāja Signe Grūbe.

Sarunā piedalījās Ropažu novadā bāzētie uzņēmēji, kuri pārstāvēja pārtikas ražošanas, enerģētikas, nekustamā īpašuma un citas nozares. Forumā tika skarti Ropažu un pierīgas uzņēmējiem svarīgie jautājumi kā, piemēram, enerģijas pieejamība, atbalsts eksportētājiem un iespējas mazināt birokrātiju.

Satiksmes ministrs Atis Švinka nācis klajā ar priekšlikumu uz trim mēnešiem par 50% samazināt vilciena mēnešbiļešu cenas.

Ar šādu priekšlikumu iecerēts samazināt degvielas cenu kāpuma izraisīto ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem un motivēt cilvēkus vairāk izvēlēties vilcienu kā ikdienas pārvietošanās līdzekli.

Partija Progresīvie atbalsta īstermiņa aizdevumu nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic, lai stabilizētu uzņēmumu pēc būtiskā aviācijas degvielas cenu kāpuma, kas strauji palielina uzņēmuma izmaksas un ietekmē rentabilitāti.

Gan valdības locekļi, gan Saeimas budžeta komisijas deputāti tika detalizēti iepazīstināti ar situāciju uzņēmumā. Operatīvai lēmuma pieņemšanai lidsabiedrība nodrošināja visu nepieciešamo informāciju.

Šī gada 9. martā Saeima otrajā lasījumā pieņēma izmaiņas likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un samazināja t. s. atdzišanas periodu no diviem gadiem uz vienu gadu. Progresīvie bija vienīgā frakcija, kura šīs izmaiņas neatbalstīja.

“Atdzišanas periods” ir viens no būtiskiem instrumentiem, lai novērstu interešu konfliktu vai lēmumu pieņemšanu šaurās interesēs, amatpersonai ar būtisku varu pārejot strādāt uz privāto sektoru. Šāds regulējums ir nepieciešams, jo agrākais publiskais amats paver iespēju bijušajai amatpersonai gūt labumu sev vai citai privātpersonai.

Piektdien, 2026. gada 27. martā, Jūrmalā notika devītā tikšanās formātā Uzņēmēju forums, kurā piedalījās satiksmes ministrs Atis Švinka un Saeimas deputāte, partijas valdes locekle Jana Simanovska.

Sarunā piedalījās Jūrmalas uzņēmēji, kuri pārstāvēja viesmīlības, būvniecības, kokapstrādes, finanšu un grāmatvedības konsultēšanas sfēras. Forumā tika apskatīti Jūrmalas uzņēmējiem aktuālie jautājumi. Uzņēmēji aktualizēja vairākus nozīmīgus jautājumus, kā valsts sadarbību ar uzņēmējiem, inovāciju iepirkumus, reemigrāciju un birokrātiju. Jūrmalas uzņēmējus nodarbina jautājumi par pievienotās vērtības celšanu un LIAA atbalsts jaunu tirgu iekarošanai.

Partija Progresīvie uzskata, ka Eiropas Prokuratūras ierosinātā krimināllieta un publiski izskanējusī informācija par organizēta grupējuma darbību informācijas tehnoloģiju (IT) jomā ir ārkārtīgi nopietns brīdinājuma signāls par valsts digitālo sistēmu uzticamību un kvalitāti.

Piektdien, 2026. gada 20. martā, notika astotā tikšanās Progresīvie izveidotajā formātā Uzņēmēju forums, kurā piedalījās satiksmes ministrs Atis Švinka un partijas Progresīvie līdzpriekšsēdētājs, Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs.

Sarunā piedalījās Mārupes uzņēmēji, kuri pārstāvēja būvniecību, mēbeļu ražošanu, biznesa un finanšu konsultēšanu, veselības aprūpi un uztura bagātinātāju ražošanu, kā arī dronu ražošanu. Sarunā tika izgaismoti Mārupes un kopumā pierīgas uzņēmējiem aktuālie jautājumi.

Neatbalstām izmaiņas mežu politikā, kamēr spēkā nav Mežu politikas pamatnostādnes ar izvērtētu ietekmi uz vidi.

Zemkopības ministrija apstiprināšanai valdībā mēģina virzīt grozījumus MK noteikumos par koku ciršanu mežā, kuri paredz iespējas legāli palielināt kailciršu platības un cirst jaunākus mežus.