Šobrīd nebanku kreditētājus — piemēram, “ātros” kredītus un patēriņa kredītus — licencē, uzrauga un kontrolē trīs nacionāla līmeņa uzraudzības iestādes — Latvijas Banka, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Valsts ieņēmumu dienests. Tas rada uzraudzības sadrumstalotību un neērtības šo pakalpojumu lietotājiem — īpaši sūdzību gadījumos.

Progresīvie atbalsta piedāvāto modeli, ka šādu pakalpojumu sniedzēju licencēšana un uzraudzība tiktu pilnībā nodota Latvijas Bankas rīcībā. Šāds modelis jau veiksmīgi darbojas Lietuvā.

Kopš vasaras Kultūras ministrija kopā ar plašu mediju pārstāvju loku strādāja pie izmaiņām Mediju atbalsta fonda konkursos. Pēc spraigām diskusijām kopīgā darbā izstrādātais gala variants ir tieši vērsts uz mediju vides stiprināšanu, kvalitātes nodrošināšanu un augstvērtīga satura pieejamību sabiedrībai.

Tādēļ partiju Progresīvie nepatīkami pārsteidz centieni novilcināt pabeigto un daudzkārt izdiskutēto uzlabojumu apstiprināšanu plānotajā laikā — Sabiedrības integrācijas fonda 5. decembra Padomes sēdē.

Kopš vasaras Kultūras ministrija kopā ar plašu mediju pārstāvju loku ir strādājusi pie izmaiņām Mediju atbalsta fonda (MAF) konkursos. Lai gan dažādos posmos diskusijas par iespējamām izmaiņām bijušas spraigas, tomēr kopdarbā izstrādātais gala variants ir tieši vērsts uz mediju vides stiprināšanu, kvalitātes nodrošināšanu un augstvērtīga satura pieejamību sabiedrībai.

Rīt, 5. decembrī, Sabiedrības integrācijas fonda Padomes sēdē plānota jauno konkursa nolikumu apstiprināšana, taču indikācijas, ka tas varētu arī nenotikt, rada jautājumus par politisku ieinteresētību uzturēt esošā risinājuma trūkumus. Izmaiņu neieviešana nozīmētu, ka turpināsies situācija, kur daļa mediju saņem finansējumu gandrīz automātiski, kamēr citi konkurē par nepietiekamiem resursiem. Tas kavētu inovācijas, multiplatformu satura attīstību un sabiedrībai nozīmīgu projektu īstenošanu.

2025. gada 27. novembrī Saeimā tika skatīts Nacionālās apvienības deputātu pieprasījums satiksmes ministram Atim Švinkam “Par sabiedrisko pasažieru pārvadājumiem uz agresorvalstīm krieviju un Baltkrieviju”. Satiksmes ministrija sadarbībā ar VSIA “Autotransporta direkcija” ir izskatījusi pieprasījumu un satiksmes ministrs Atis Švinka (Progresīvie) sniedz šādu komentāru.

2025. gada 27. novembrī Saeima izveidoja Parlamentārās izmeklēšanas komisiju “Par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā [..]”. Progresīvie uzskata, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveide ir acīmredzams “Nacionālās apvienības” un “Latvija pirmajā vietā” mēģinājums izveidot nodokļu maksātāju finansētu priekšvēlēšanu platformu un apzināti uzkurināt nepatiku pret Latvijā esošajiem ārvalstniekiem. Par to it īpaši liecina komisijas nosaukumā ietvertais un realitātei neatbilstošais formulējums “masveidīga trešo valstu pilsoņu ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikā”.

Trešdien, 26. novembrī, partijas Progresīvie Saeimas frakcija nosūtījusi vēstuli premjerministrei Evikai Siliņai (JV) un finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV), aicinot ierosināt disciplinārlietu par pieļautiem disciplinārpārkāpumiem Zemkopības ministrijā (ZM) jautājumā par atbalstu kokrūpniekiem. Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 18. panta “Tiesības ierosināt disciplinārlietu” pirmās daļas 1. un 6. punkts nosaka, ka “Ierosināt lietu ir tiesīgi ministru prezidents, kā arī finanšu ministrs par tiesību aktiem neatbilstošu rīcību ar budžeta līdzekļiem.”

Piektdien, 21. novembrī, partijas Progresīvie Saeimas frakcija nosūtījusi vēstuli Ģenerālprokuratūrai “Par iespējamu prettiesisku rīcību ar valsts mantu, valsts mantas nelikumīgu atsavināšanu, nodarot zaudējumus lielos apmēros, saistībā ar a/s “Latvijas Valsts meži” komersantiem piegādātās koksnes cenas samazināšanu.” Vēstules kopija nosūtīta arī Konkurences padomei un Valsts kontrolei.

Progresīvie uzskata, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveide neattaisnos tās organizēšanai nepieciešamās papildu izmaksas, jo pēc būtības dublēs darbu, kas var tikt veikts jau esošajās Saeimas komisijās un apakškomisijās bez papildu tēriņiem. Šīs komisijas izveide būtībā ir acīmredzams atsevišķu opozīcijas politiķu mēģinājums iegūt nodokļu maksātāju apmaksātu priekšvēlēšanu platformu.

Partijas Progresīvie Saeimas frakcija nosūtījusi vēstuli Zemkopības ministrijai, pieprasot sniegt detalizētu informāciju un ekonomiskos aprēķinus par valstij nodarītajiem zaudējumiem, ko izraisījusi ministrijas patvaļīgi īstenotā labvēlība pret atsevišķiem kokrūpniekiem.

Saeimas vairākuma šodien pieņemtais lēmums parlamentā atgriezto likumprojektu par Eiropas Padomes konvencijas denonsēšanu pēc būtības nodot nākamā sasaukuma pārziņā ir nozīmīga sabiedrības uzvara, kas novērš tūlītēja kaitējuma nodarīšanu tās interesēm. Šī uzvara arī atstāj iespēju šādu risku novēršanai pilnībā, turpinot Latvijas dalību konvencijā.

Pēdējās dienas pēc Saeimas 30. oktobra lēmuma par izstāšanos no t. s. Stambulas konvencijas apliecina, ka Latvijas sabiedrība ir pret vardarbību un vēlas drošību, kā arī nav gatava riskēt ar Latvijas kā Rietumiem piederošas Eiropas Savienības valsts ģeopolitisko orientāciju.

30. oktobrī Saeimas vairākums, ignorējot Latvijas sabiedrības protestus, kā arī stratēģisko partneru brīdinājumus, atbalstīja lēmumu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb t. s. Stambulas konvenciju. Tādējādi Latvija kļuvusi par pirmo Eiropas Savienības valsti, kas spērusi šādu soli.

2023. gada beigās zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) un ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs valdībā iesniedza informatīvo ziņojumu par kokrūpniecības nozares “konkurētspējas apdraudējumu”. Ar to valdībai tika netieši pateikts, ka nozarē gaidāms bankrotu vilnis un apdraudētas darbavietas reģionos.

Progresīvie neatbalstīs Nacionālās apvienības virzīto deklarāciju par vardarbības novēršanu, jo tā samazina iedzīvotāju aizsardzību pret vardarbību un attālina Latviju no Eiropas vērtību telpas.

Deklarācija ir cieši saistīta ar ieceri denonsēt Stambulas konvenciju, un abu dokumentu kopums nozīmētu iedzīvotāju, īpaši vardarbībā cietušo, tiesību sašaurināšanu. Nacionālais likums nevar aizstāt konvencijā noteikto uzraudzības un aizsardzības mehānismu, ko nodrošina sadarbība ar citām Eiropas Padomes valstīm.

ZM šī gada 11. septembrī izsludināja iepirkuma konkursu ar termiņu līdz 26. septembrim, kas beidzās bez rezultāta. 2. oktobrī tika izsludināts jauns iepirkums, jau atkal ar ļoti īsu piedāvājumu iesniegšanas termiņu — līdz 17. oktobrim, turklāt ar rupju paviršību nosaukumā (saskaņā ar to iepirkts tiek nevis SIVN, bet pašas pamatnostādnes).

Progresīvie ir saņēmuši Elīnas Pinto iesniegumu par izstāšanos no partijas. Progresīvie ar cieņu pieņem šo lēmumu un izsaka pateicību Elīnai par viņas nozīmīgo ieguldījumu partijas izaugsmē un pārstāvniecībā gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā.

Progresīvie lūgs Zemkopības ministrijai sniegt informāciju par atsevišķu programmu konkursu rezultātiem, pieteikumu skaitu, plānotajām aktivitātēm un sasniegtajiem rezultātiem. 

Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs uzdevis Rīgas domes izpilddirektoram Jānim Langem sākt dienesta pārbaudi Pilsētas attīstības departamentā par iespējamiem nepietiekamiem un novēloti veiktajiem zemes sanācijas darbiem attīstības projekta ietvaros Skanstē. Dienesta pārbaude nav vērsta pret konkrētām amatpersonām, bet tajā tiks vērtēta projekta vadība un uzraudzība kopumā. 

Pagājušas pirmās 100 darba dienas kopš “Progresīvie” uzņēmās vadību Rīgas domē - paldies visiem, kuri šajās Rīgas domes velēšanās aizgāja nobalsot, atbalstīja Progresīvie sarakstu un izvēlējās iestāties pret populismu. Šajā laikā ielikti pamati būtiskām pārmaiņām pilsētas pārvaldībā, infrastruktūrā un ekonomikā.

Lai apspriestu ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) plānus pārtikas cenu samazināšanai, kā arī iecerētās samazinātās PVN likmes atsevišķiem pārtikas produktiem, partijas Progresīvie Saeimas frakcija ministru 8. oktobrī uzaicinājusi uz sarunu. Tāpat šajā sanāksmē iecerēts noskaidrot ministra redzējumu par iespējām noteikt kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos jeb karteli.