Progresīvie vadītā Rīgas dome jau nākamnedēļ pieņems 2026. gada budžetu, kas veidots uz vairāku reformu pamata ar skaidri definētām prioritātēm, lai Rīga kļūtu cilvēcīgāka, drošāka un ērtāka tās iedzīvotājiem. Galvenās uzmanības jomas ir drošība, infrastruktūras attīstība, kvalitatīva izglītība, sociālā stabilitāte un ģimeņu atbalsts. Šogad budžetā plānoti 1 miljarda 508 miljonu eiro ieņēmumi, kas ir par 37,6 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā gada plānā, ļaujot paplašināt gan esošo pakalpojumu pieejamību, gan investēt nākotnes vajadzībās.

Šī gada 15. janvārī Saeimas deputāta mandāts apstiprināts partijas Progresīvie biedrei, Aizsardzības ministrijas parlamentārajai sekretārei Lienei Gāterei.

Liene Gātere vairāk nekā 10 gadus darbojusies nevalstiskajā sektorā, specializējoties noziedzības novēršanas jomā. Viņa bijusi biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” direktore, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sabiedriski konsultatīvās padomes vadītāja, starptautisko organizāciju konsultante, kā arī partijas Progresīvie ģenerālsekretāre. Ieguvusi maģistra grādu politikas zinātnē.

2026. gada 13. janvārī partijas Progresīvie Saeimas frakcija tikās ar Valsts prezidentu, lai apspriestu frakcijas un prezidenta darba prioritātes 2026. gadā, kā arī pārrunātu iepriekš paveikto.

Progresīvie sarunā uzsvēra nepieciešamību uzlabot militāro sadarbību Eiropā un reģionā, izaicinājumus ekonomikas attīstībā, lai paaugstinātu iedzīvotāju dzīves līmeni, kā arī nepieciešamību būtiski samazināt rindas veselības aprūpē.

Aizdomas par karteļiem būvniecībā un apbedīšanas nozarē, kā arī karteļu atklāšanai nelabvēlīgais Augstākās tiesas Senāta spriedums aktualizējis jautājumus par nepieciešamību likumiski ierobežot iespējas veidot aizliegtas vienošanās jeb karteļus. Tādējādi dienaskārtībā atgriežas arī jautājums par iespēju kriminalizēt aizliegtas vienošanās iepirkumos, kā pirms gada aicināja arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Otrdien, 2026. gada 6. janvārī, notika pirmā tikšanās Progresīvie izveidotajā formātā Uzņēmēju forums, kurā partijas Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs un satiksmes ministrs Atis Švinka tikās ar Smiltenes novadā bāzētajiem uzņēmējiem.

Ceturtdien, 18. decembrī, partijas Progresīvie Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs nosūtījis vēstuli Ģenerālprokuratūrai ar lūgumu izvērtēt jaunatklājušos apstākļus t. s. kokrūpnieku lietā. Runa ir par 17. decembra Latvijas Televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā?” izskanējušo informāciju, ka Zemkopības ministrijas izstrādātā un uz Ministru kabineta sēdi izskatīšanai virzītā 2024. gada 25. jūnija Informatīvā ziņojuma datnes autors ir Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas izpilddirektors, proti, ministrijas pārraugāmās nozares pārstāvis, Kristaps Klauss.

Valdība 16. decembra sēdē lēmusi ierosināt dienesta pārbaudi t. s. kokrūpnieku lietā, vērtējot 2023. gada 19. decembra un 2024. gada 25. jūnija Ministru kabineta sēdēs apspriestajos informatīvajos ziņojumos “ietvertās informācijas un Ministru kabineta atbalstītā risinājuma pamatotību, tiesiskumu un lietderību”, tostarp ietekmi uz valsts budžetu un tautsaimniecību, kā arī atbalstītā risinājuma faktisko izpildi. Tāpat tiks vērtēta ziņojumu “izstrādē, virzībā un izpildē iesaistīto amatpersonu iespējamā atbildība”.

Sestdien, 13. decembrī, partijas Progresīvie domes sedē par priekšsēdētāju vienbalsīgi iebalsots Edgars Labsvīrs – veselības politikas un veselības sistēmas finansēšanas un pārvaldības profesionālis ar vairāk nekā desmit gadu pieredzi publiskajā sektorā un veselības aprūpes organizācijās.

Šobrīd nebanku kreditētājus — piemēram, “ātros” kredītus un patēriņa kredītus — licencē, uzrauga un kontrolē trīs nacionāla līmeņa uzraudzības iestādes — Latvijas Banka, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Valsts ieņēmumu dienests. Tas rada uzraudzības sadrumstalotību un neērtības šo pakalpojumu lietotājiem — īpaši sūdzību gadījumos.

Progresīvie atbalsta piedāvāto modeli, ka šādu pakalpojumu sniedzēju licencēšana un uzraudzība tiktu pilnībā nodota Latvijas Bankas rīcībā. Šāds modelis jau veiksmīgi darbojas Lietuvā.

Kopš vasaras Kultūras ministrija kopā ar plašu mediju pārstāvju loku strādāja pie izmaiņām Mediju atbalsta fonda konkursos. Pēc spraigām diskusijām kopīgā darbā izstrādātais gala variants ir tieši vērsts uz mediju vides stiprināšanu, kvalitātes nodrošināšanu un augstvērtīga satura pieejamību sabiedrībai.

Tādēļ partiju Progresīvie nepatīkami pārsteidz centieni novilcināt pabeigto un daudzkārt izdiskutēto uzlabojumu apstiprināšanu plānotajā laikā — Sabiedrības integrācijas fonda 5. decembra Padomes sēdē.

Kopš vasaras Kultūras ministrija kopā ar plašu mediju pārstāvju loku ir strādājusi pie izmaiņām Mediju atbalsta fonda (MAF) konkursos. Lai gan dažādos posmos diskusijas par iespējamām izmaiņām bijušas spraigas, tomēr kopdarbā izstrādātais gala variants ir tieši vērsts uz mediju vides stiprināšanu, kvalitātes nodrošināšanu un augstvērtīga satura pieejamību sabiedrībai.

Rīt, 5. decembrī, Sabiedrības integrācijas fonda Padomes sēdē plānota jauno konkursa nolikumu apstiprināšana, taču indikācijas, ka tas varētu arī nenotikt, rada jautājumus par politisku ieinteresētību uzturēt esošā risinājuma trūkumus. Izmaiņu neieviešana nozīmētu, ka turpināsies situācija, kur daļa mediju saņem finansējumu gandrīz automātiski, kamēr citi konkurē par nepietiekamiem resursiem. Tas kavētu inovācijas, multiplatformu satura attīstību un sabiedrībai nozīmīgu projektu īstenošanu.

2025. gada 27. novembrī Saeimā tika skatīts Nacionālās apvienības deputātu pieprasījums satiksmes ministram Atim Švinkam “Par sabiedrisko pasažieru pārvadājumiem uz agresorvalstīm krieviju un Baltkrieviju”. Satiksmes ministrija sadarbībā ar VSIA “Autotransporta direkcija” ir izskatījusi pieprasījumu un satiksmes ministrs Atis Švinka (Progresīvie) sniedz šādu komentāru.

2025. gada 27. novembrī Saeima izveidoja Parlamentārās izmeklēšanas komisiju “Par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā [..]”. Progresīvie uzskata, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveide ir acīmredzams “Nacionālās apvienības” un “Latvija pirmajā vietā” mēģinājums izveidot nodokļu maksātāju finansētu priekšvēlēšanu platformu un apzināti uzkurināt nepatiku pret Latvijā esošajiem ārvalstniekiem. Par to it īpaši liecina komisijas nosaukumā ietvertais un realitātei neatbilstošais formulējums “masveidīga trešo valstu pilsoņu ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikā”.

Trešdien, 26. novembrī, partijas Progresīvie Saeimas frakcija nosūtījusi vēstuli premjerministrei Evikai Siliņai (JV) un finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV), aicinot ierosināt disciplinārlietu par pieļautiem disciplinārpārkāpumiem Zemkopības ministrijā (ZM) jautājumā par atbalstu kokrūpniekiem. Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 18. panta “Tiesības ierosināt disciplinārlietu” pirmās daļas 1. un 6. punkts nosaka, ka “Ierosināt lietu ir tiesīgi ministru prezidents, kā arī finanšu ministrs par tiesību aktiem neatbilstošu rīcību ar budžeta līdzekļiem.”

Piektdien, 21. novembrī, partijas Progresīvie Saeimas frakcija nosūtījusi vēstuli Ģenerālprokuratūrai “Par iespējamu prettiesisku rīcību ar valsts mantu, valsts mantas nelikumīgu atsavināšanu, nodarot zaudējumus lielos apmēros, saistībā ar a/s “Latvijas Valsts meži” komersantiem piegādātās koksnes cenas samazināšanu.” Vēstules kopija nosūtīta arī Konkurences padomei un Valsts kontrolei.

Progresīvie uzskata, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveide neattaisnos tās organizēšanai nepieciešamās papildu izmaksas, jo pēc būtības dublēs darbu, kas var tikt veikts jau esošajās Saeimas komisijās un apakškomisijās bez papildu tēriņiem. Šīs komisijas izveide būtībā ir acīmredzams atsevišķu opozīcijas politiķu mēģinājums iegūt nodokļu maksātāju apmaksātu priekšvēlēšanu platformu.

Partijas Progresīvie Saeimas frakcija nosūtījusi vēstuli Zemkopības ministrijai, pieprasot sniegt detalizētu informāciju un ekonomiskos aprēķinus par valstij nodarītajiem zaudējumiem, ko izraisījusi ministrijas patvaļīgi īstenotā labvēlība pret atsevišķiem kokrūpniekiem.

Saeimas vairākuma šodien pieņemtais lēmums parlamentā atgriezto likumprojektu par Eiropas Padomes konvencijas denonsēšanu pēc būtības nodot nākamā sasaukuma pārziņā ir nozīmīga sabiedrības uzvara, kas novērš tūlītēja kaitējuma nodarīšanu tās interesēm. Šī uzvara arī atstāj iespēju šādu risku novēršanai pilnībā, turpinot Latvijas dalību konvencijā.

Pēdējās dienas pēc Saeimas 30. oktobra lēmuma par izstāšanos no t. s. Stambulas konvencijas apliecina, ka Latvijas sabiedrība ir pret vardarbību un vēlas drošību, kā arī nav gatava riskēt ar Latvijas kā Rietumiem piederošas Eiropas Savienības valsts ģeopolitisko orientāciju.

30. oktobrī Saeimas vairākums, ignorējot Latvijas sabiedrības protestus, kā arī stratēģisko partneru brīdinājumus, atbalstīja lēmumu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb t. s. Stambulas konvenciju. Tādējādi Latvija kļuvusi par pirmo Eiropas Savienības valsti, kas spērusi šādu soli.