Šodien, 2026. gada 15. maijā, Progresīvie pirmie devās uz konsultācijām pie Valsts prezidenta par jaunas valdības izveidi pēc tam, kad Evika Siliņa paziņoja par savu lēmumu atkāpties no amata.

Progresīvie skatījumā galvenais patlaban ir nodrošināt godīgu izmeklēšanu t. s. kokrūpnieku lietā. Izvērtēt visu iesaistīto, tajā skaitā Ministru prezidenta pienākumu izpildītājas Evikas Siliņas atbildību.

Mēs pateicamies Evikai Siliņai par vienīgo pareizo lēmumu — atkāpties no valdības vadītājas amata. Latvijai ir vajadzīga rīcībspējīga valdība, un esošā valdība tāda vairs nebija. Tāpat pateicamies arī visiem tiem valdības locekļiem, kuri godprātīgi strādāja Latvijas labklājības un drošības labā.

Ziņas par KNAB šodien veiktajām procesuālajām darbībām, kuru laikā aizturēts zemkopības ministrs Armands Krauze un Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, ir bezprecedenta gadījums. Progresīvie jau ilgstoši ir cēluši trauksmi par t. s. “kokrūpnieku lietu”.

Šodien, 2026. gada 28. aprīlī, Ministru kabinets krīzes vadības sēdē atbalstīja VARAM virzīto priekšlikumu nodot vēlēšanu sistēmu izstrādi valstij daļēji vai pilnībā piederošajiem uzņēmumiem "Latvijas Mobilais Telefons", "Tet" un "Latvijas valsts meži".

Partija Progresīvie uzskata, ka ZZS pēdējo nedēļu nostāja airBaltic jautājumā liecina par mēģinājumiem sabotēt valdības rīcību nacionālās lidsabiedrības stabilizēšanā.

Apvienības satraukums par zemajiem reitingiem un risku neiekļūt nākamajā Saeimā jau kopš rudens destabilizē valdības darbu, it īpaši politiski jūtīgos jautājumos. Arī jautājums par nacionālo lidsabiedrību patlaban padarīts par ZZS iekšējo problēmu ķīlnieku.

Satiksmes ministrs Atis Švinka nācis klajā ar priekšlikumu uz trim mēnešiem par 50% samazināt vilciena mēnešbiļešu cenas.

Ar šādu priekšlikumu iecerēts samazināt degvielas cenu kāpuma izraisīto ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem un motivēt cilvēkus vairāk izvēlēties vilcienu kā ikdienas pārvietošanās līdzekli.

Partija Progresīvie atbalsta īstermiņa aizdevumu nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic, lai stabilizētu uzņēmumu pēc būtiskā aviācijas degvielas cenu kāpuma, kas strauji palielina uzņēmuma izmaksas un ietekmē rentabilitāti.

Gan valdības locekļi, gan Saeimas budžeta komisijas deputāti tika detalizēti iepazīstināti ar situāciju uzņēmumā. Operatīvai lēmuma pieņemšanai lidsabiedrība nodrošināja visu nepieciešamo informāciju.

Šī gada 9. martā Saeima otrajā lasījumā pieņēma izmaiņas likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un samazināja t. s. atdzišanas periodu no diviem gadiem uz vienu gadu. Progresīvie bija vienīgā frakcija, kura šīs izmaiņas neatbalstīja.

“Atdzišanas periods” ir viens no būtiskiem instrumentiem, lai novērstu interešu konfliktu vai lēmumu pieņemšanu šaurās interesēs, amatpersonai ar būtisku varu pārejot strādāt uz privāto sektoru. Šāds regulējums ir nepieciešams, jo agrākais publiskais amats paver iespēju bijušajai amatpersonai gūt labumu sev vai citai privātpersonai.

Partija Progresīvie uzskata, ka Eiropas Prokuratūras ierosinātā krimināllieta un publiski izskanējusī informācija par organizēta grupējuma darbību informācijas tehnoloģiju (IT) jomā ir ārkārtīgi nopietns brīdinājuma signāls par valsts digitālo sistēmu uzticamību un kvalitāti.

Neatbalstām izmaiņas mežu politikā, kamēr spēkā nav Mežu politikas pamatnostādnes ar izvērtētu ietekmi uz vidi.

Zemkopības ministrija apstiprināšanai valdībā mēģina virzīt grozījumus MK noteikumos par koku ciršanu mežā, kuri paredz iespējas legāli palielināt kailciršu platības un cirst jaunākus mežus.

Partijas Progresīvie Saeimas frakcijas deputāti sagatavojuši grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā ar mērķi pilnveidot nepilngadīgu jauniešu likumisko aizsardzību no seksuālas izmantošanas.

Partijas Progresīvie Saeimas frakcija koalīcijas partiju 2. marta sadarbības sanāksmes dienaskārtībā lūgusi Ekonomikas ministriju ziņot par paveikto jautājumā par tirdzniecības mazināšanu un izbeigšanu ar agresorvalstīm.

2026. gada 10. februāra Ministru kabineta sēdē tika skatīts dienesta pārbaudes komisijas ziņojums t. s. kokrūpnieku lietā, kurā apstiprinājās partijas Progresīvie agrāk izteiktās aizdomas par valdības maldināšanu un pirmšķietami prettiesiskiem lēmumiem divu ilgtermiņa līgumu kontekstā. 

Par spīti tam, Ministru kabinets Evikas Siliņas vadībā ir lēmis disciplinārlietas nerosināt, un aizbildinās ar nevēlēšanos jautājumu “politizēt”.

Pēc frakcijas Progresīvie spiediena valdības izveidotās dienesta pārbaudes komisijas secinājumi, kuri kļuva zināmi 30. janvārī, pārliecinoši apstiprina iepriekš izteiktās aizdomas par valdības maldināšanu “kokrūpnieku lietā”. Progresīvie uzskata, ka dienesta pārbaudes komisijas ziņojums dod pamatu vismaz trīs disciplinārlietu ierosināšanai pret atbildīgajām amatpersonām: esošo Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu, esošo Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāru Ģirtu Krūmiņu, kā arī Valsts kancelejas direktora vietnieku Pēteri Vilku.

Neatbalstām lēmumus, kuri apzināti ved Latviju uz ES pārkāpuma procedūrām un paildzina neskaidrības.

ES valstis ir vienojušās par vienkāršiem principiem par biomasas ieguvi, kas nosaka — meža biomasai, kuru izmanto enerģētikā, nevajadzētu nākt no veciem, aizsargājamiem mežiem, kuri saglabā vislielākās dabas vērtības.

Šī gada 15. janvārī Saeimas deputāta mandāts apstiprināts partijas Progresīvie biedrei, Aizsardzības ministrijas parlamentārajai sekretārei Lienei Gāterei.

Liene Gātere vairāk nekā 10 gadus darbojusies nevalstiskajā sektorā, specializējoties noziedzības novēršanas jomā. Viņa bijusi biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” direktore, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sabiedriski konsultatīvās padomes vadītāja, starptautisko organizāciju konsultante, kā arī partijas Progresīvie ģenerālsekretāre. Ieguvusi maģistra grādu politikas zinātnē.

2026. gada 13. janvārī partijas Progresīvie Saeimas frakcija tikās ar Valsts prezidentu, lai apspriestu frakcijas un prezidenta darba prioritātes 2026. gadā, kā arī pārrunātu iepriekš paveikto.

Progresīvie sarunā uzsvēra nepieciešamību uzlabot militāro sadarbību Eiropā un reģionā, izaicinājumus ekonomikas attīstībā, lai paaugstinātu iedzīvotāju dzīves līmeni, kā arī nepieciešamību būtiski samazināt rindas veselības aprūpē.

Aizdomas par karteļiem būvniecībā un apbedīšanas nozarē, kā arī karteļu atklāšanai nelabvēlīgais Augstākās tiesas Senāta spriedums aktualizējis jautājumus par nepieciešamību likumiski ierobežot iespējas veidot aizliegtas vienošanās jeb karteļus. Tādējādi dienaskārtībā atgriežas arī jautājums par iespēju kriminalizēt aizliegtas vienošanās iepirkumos, kā pirms gada aicināja arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Ceturtdien, 18. decembrī, partijas Progresīvie Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs nosūtījis vēstuli Ģenerālprokuratūrai ar lūgumu izvērtēt jaunatklājušos apstākļus t. s. kokrūpnieku lietā. Runa ir par 17. decembra Latvijas Televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā?” izskanējušo informāciju, ka Zemkopības ministrijas izstrādātā un uz Ministru kabineta sēdi izskatīšanai virzītā 2024. gada 25. jūnija Informatīvā ziņojuma datnes autors ir Kokmateriālu ražotāju un tirgotāju asociācijas izpilddirektors, proti, ministrijas pārraugāmās nozares pārstāvis, Kristaps Klauss.

Valdība 16. decembra sēdē lēmusi ierosināt dienesta pārbaudi t. s. kokrūpnieku lietā, vērtējot 2023. gada 19. decembra un 2024. gada 25. jūnija Ministru kabineta sēdēs apspriestajos informatīvajos ziņojumos “ietvertās informācijas un Ministru kabineta atbalstītā risinājuma pamatotību, tiesiskumu un lietderību”, tostarp ietekmi uz valsts budžetu un tautsaimniecību, kā arī atbalstītā risinājuma faktisko izpildi. Tāpat tiks vērtēta ziņojumu “izstrādē, virzībā un izpildē iesaistīto amatpersonu iespējamā atbildība”.

Šobrīd nebanku kreditētājus — piemēram, “ātros” kredītus un patēriņa kredītus — licencē, uzrauga un kontrolē trīs nacionāla līmeņa uzraudzības iestādes — Latvijas Banka, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Valsts ieņēmumu dienests. Tas rada uzraudzības sadrumstalotību un neērtības šo pakalpojumu lietotājiem — īpaši sūdzību gadījumos.

Progresīvie atbalsta piedāvāto modeli, ka šādu pakalpojumu sniedzēju licencēšana un uzraudzība tiktu pilnībā nodota Latvijas Bankas rīcībā. Šāds modelis jau veiksmīgi darbojas Lietuvā.