Partijas Progresīvie Saeimas frakcija nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, aicinot neizsludināt 2026. gada 18. jūnijā steidzamības kārtā pieņemtos grozījumus Valsts civildienesta likumā, kuri turpmāk ļaus personu valsts ierēdņa amatā iecelt arī bez konkursa rīkošanas.

Partijas Progresīvie Saeimas frakcija aicinās Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču neizsludināt Saeimas 2026. gada 11. jūnijā galīgajā lasījumā pieņemto Imigrācijas likumu.

Plenārsēdē, trešajā lasījumā izskatot 158 priekšlikumus, atbalstu ieguva arī grozījumi (Nr. 61 un Nr. 62), kuri paredz iespēju ārzemniekiem pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju (TUA) uz laiku līdz pieciem gadiem, ja viņi veikuši 150 000 eiro pārskaitījumu valsts izveidotā ieguldījumu fondā un iemaksājuši valsts budžetā 10 000 eiro. Tas faktiski atjauno Latvijā agrāk pastāvējušo tirgošanos ar uzturēšanās atļaujām.

Saeima 2026. gada 4. jūnija sēdē neatbalstīja divus būtiskus frakcijas Progresīvie virzītos priekšlikumus, kuri bija vērsti uz valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanu.

Tāpat Saeima 4. jūnija sēdē lēma par grozījumiem kapitālsabiedrību pārvaldībā. Iecerētā reforma, kurai bija jāuzlabo valsts uzņēmumu pārvaldību, faktiski zaudējusi elementus, kuri bija vērsti uz kapitālsabiedrību pārvaldības centralizāciju. Deputāti noraidīja frakcijas Progresīvie priekšsēdētāja Andra Šuvajeva priekšlikumu noteikt valdībai pienākumu, nevis tikai tiesības sagatavot piedāvājumu valsts kapitālsabiedrību centralizētai pārvaldībai.

Patlaban nebanku kreditētājus jeb ātros kredītus licencē un uzrauga trīs iestādes — Latvijas Banka, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Valsts ieņēmumu dienests. Līdz šim politiskie spēki uzskatīja, ka tā ir nevajadzīga sadrumstalotība nozares kontrolē un virzīja izmaiņas, kas nodotu šīs jomas pārraudzību Latvijas Bankai. Šāds modelis jau veiksmīgi darbojas Lietuvā.

2026. gada 28. maijā Saeimas balsojumā par uzticības izteikšanu partijas Progresīvie Saeimas frakcija lēma neatbalstīt jaunizveidoto Andra Kulberga konservatīvo valdību.

Progresīvie frakcijas lēmums neatbalstīt jauno valdību ir balstīts trīs pamatapsvērumos.

2026. gada 21. maijā publiskotā Valsts kontroles (VK) revīzija atklājusi iznīcinošus faktus jautājumā par valsts kapitālsabiedrības "Latvijas Valsts meži" pārvaldību un kokrūpnieku afēru.

Revīzija konstatējusi problēmas un pārkāpumus plašā jautājumu spektrā, sākot no mežu nozares politikas jautājumiem un valsts budžetā iemaksājamo dividenžu apmēru, beidzot ar kapitālsabiedrības stratēģiju un lēmumu pamatotību cenu samazinājumam zāģbaļķiem ilgtermiņa līgumos jeb kokrūpnieku afērā.

Šodien, 2026. gada 15. maijā, Progresīvie pirmie devās uz konsultācijām pie Valsts prezidenta par jaunas valdības izveidi pēc tam, kad Evika Siliņa paziņoja par savu lēmumu atkāpties no amata.

Progresīvie skatījumā galvenais patlaban ir nodrošināt godīgu izmeklēšanu t. s. kokrūpnieku lietā. Izvērtēt visu iesaistīto, tajā skaitā Ministru prezidenta pienākumu izpildītājas Evikas Siliņas atbildību.

Mēs pateicamies Evikai Siliņai par vienīgo pareizo lēmumu — atkāpties no valdības vadītājas amata. Latvijai ir vajadzīga rīcībspējīga valdība, un esošā valdība tāda vairs nebija. Tāpat pateicamies arī visiem tiem valdības locekļiem, kuri godprātīgi strādāja Latvijas labklājības un drošības labā.

Ziņas par KNAB šodien veiktajām procesuālajām darbībām, kuru laikā aizturēts zemkopības ministrs Armands Krauze un Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, ir bezprecedenta gadījums. Progresīvie jau ilgstoši ir cēluši trauksmi par t. s. “kokrūpnieku lietu”.

Šodien, 2026. gada 28. aprīlī, Ministru kabinets krīzes vadības sēdē atbalstīja VARAM virzīto priekšlikumu nodot vēlēšanu sistēmu izstrādi valstij daļēji vai pilnībā piederošajiem uzņēmumiem "Latvijas Mobilais Telefons", "Tet" un "Latvijas valsts meži".

Partija Progresīvie uzskata, ka ZZS pēdējo nedēļu nostāja airBaltic jautājumā liecina par mēģinājumiem sabotēt valdības rīcību nacionālās lidsabiedrības stabilizēšanā.

Apvienības satraukums par zemajiem reitingiem un risku neiekļūt nākamajā Saeimā jau kopš rudens destabilizē valdības darbu, it īpaši politiski jūtīgos jautājumos. Arī jautājums par nacionālo lidsabiedrību patlaban padarīts par ZZS iekšējo problēmu ķīlnieku.

Satiksmes ministrs Atis Švinka nācis klajā ar priekšlikumu uz trim mēnešiem par 50% samazināt vilciena mēnešbiļešu cenas.

Ar šādu priekšlikumu iecerēts samazināt degvielas cenu kāpuma izraisīto ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem un motivēt cilvēkus vairāk izvēlēties vilcienu kā ikdienas pārvietošanās līdzekli.

Partija Progresīvie atbalsta īstermiņa aizdevumu nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic, lai stabilizētu uzņēmumu pēc būtiskā aviācijas degvielas cenu kāpuma, kas strauji palielina uzņēmuma izmaksas un ietekmē rentabilitāti.

Gan valdības locekļi, gan Saeimas budžeta komisijas deputāti tika detalizēti iepazīstināti ar situāciju uzņēmumā. Operatīvai lēmuma pieņemšanai lidsabiedrība nodrošināja visu nepieciešamo informāciju.

Šī gada 9. martā Saeima otrajā lasījumā pieņēma izmaiņas likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un samazināja t. s. atdzišanas periodu no diviem gadiem uz vienu gadu. Progresīvie bija vienīgā frakcija, kura šīs izmaiņas neatbalstīja.

“Atdzišanas periods” ir viens no būtiskiem instrumentiem, lai novērstu interešu konfliktu vai lēmumu pieņemšanu šaurās interesēs, amatpersonai ar būtisku varu pārejot strādāt uz privāto sektoru. Šāds regulējums ir nepieciešams, jo agrākais publiskais amats paver iespēju bijušajai amatpersonai gūt labumu sev vai citai privātpersonai.

Partija Progresīvie uzskata, ka Eiropas Prokuratūras ierosinātā krimināllieta un publiski izskanējusī informācija par organizēta grupējuma darbību informācijas tehnoloģiju (IT) jomā ir ārkārtīgi nopietns brīdinājuma signāls par valsts digitālo sistēmu uzticamību un kvalitāti.

Neatbalstām izmaiņas mežu politikā, kamēr spēkā nav Mežu politikas pamatnostādnes ar izvērtētu ietekmi uz vidi.

Zemkopības ministrija apstiprināšanai valdībā mēģina virzīt grozījumus MK noteikumos par koku ciršanu mežā, kuri paredz iespējas legāli palielināt kailciršu platības un cirst jaunākus mežus.

Partijas Progresīvie Saeimas frakcijas deputāti sagatavojuši grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā ar mērķi pilnveidot nepilngadīgu jauniešu likumisko aizsardzību no seksuālas izmantošanas.

Partijas Progresīvie Saeimas frakcija koalīcijas partiju 2. marta sadarbības sanāksmes dienaskārtībā lūgusi Ekonomikas ministriju ziņot par paveikto jautājumā par tirdzniecības mazināšanu un izbeigšanu ar agresorvalstīm.

2026. gada 10. februāra Ministru kabineta sēdē tika skatīts dienesta pārbaudes komisijas ziņojums t. s. kokrūpnieku lietā, kurā apstiprinājās partijas Progresīvie agrāk izteiktās aizdomas par valdības maldināšanu un pirmšķietami prettiesiskiem lēmumiem divu ilgtermiņa līgumu kontekstā. 

Par spīti tam, Ministru kabinets Evikas Siliņas vadībā ir lēmis disciplinārlietas nerosināt, un aizbildinās ar nevēlēšanos jautājumu “politizēt”.

Pēc frakcijas Progresīvie spiediena valdības izveidotās dienesta pārbaudes komisijas secinājumi, kuri kļuva zināmi 30. janvārī, pārliecinoši apstiprina iepriekš izteiktās aizdomas par valdības maldināšanu “kokrūpnieku lietā”. Progresīvie uzskata, ka dienesta pārbaudes komisijas ziņojums dod pamatu vismaz trīs disciplinārlietu ierosināšanai pret atbildīgajām amatpersonām: esošo Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu, esošo Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāru Ģirtu Krūmiņu, kā arī Valsts kancelejas direktora vietnieku Pēteri Vilku.

Neatbalstām lēmumus, kuri apzināti ved Latviju uz ES pārkāpuma procedūrām un paildzina neskaidrības.

ES valstis ir vienojušās par vienkāršiem principiem par biomasas ieguvi, kas nosaka — meža biomasai, kuru izmanto enerģētikā, nevajadzētu nākt no veciem, aizsargājamiem mežiem, kuri saglabā vislielākās dabas vērtības.