Politiķu rīcība ārpus SEPLP iniciatīvām pasliktina situāciju mediju nozarē

Koalīcijā bija panākta vienošanās kopīgi virzīt Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) sagatavotos grozījumus par sabiedriskā medija saturu svešvalodās, lai izpildītu Satversmes tiesas 30. martā pasludināto spriedumu.

SEPLP sagatavotie grozījumi paredz izmaiņas Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā, nosakot, ka tiem ir iespēja, nevis pienākums veidot saturu svešvalodās, tajā skaitā mazākumtautību valodās.

Tā vietā "Jaunā Vienotība" lēmusi kopā ar opozīcijā esošo "Apvienoto sarakstu" un Nacionālo apvienību Saeimas 30. aprīļa sēdē virzīt deputāta Edvarda Smiltēna iniciētos grozījumus, lai gan iepriekš tika panākta vienošanās, ka nebūtu pareizi virzīt citus konceptuālus priekšlikumus kā vienīgi tos, kurus sagatavojusi SEPLP.

"Bijām vienojušies, ka SEPLP tiksies ar frakcijām, lai izrunātu šo jautājumu. Nav skaidrs, kāpēc "Jaunā Vienotība" pārkāpusi doto vārdu un nolēmusi kopā ar opozīciju virzīt priekšlikumus, kas neatbilst SEPLP redzējumam," norāda partijas Progresīvie Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs.

Partijas Progresīvie skatījumā šāda politiķu rīcība, proti, rīkojoties ārpus SEPLP iniciatīvām un bez diskusijas ar to, pasliktina situāciju mediju nozarē.

Saskaņā ar šodien izplatīto starptautiskās organizācijas "Reportieri bez robežām" ikgadējo pasaules preses brīvības reitingu, Latvija gada laikā tajā noslīdējusi no 15. uz 17. vietu, turklāt kritiens noticis jau otro gadu pēc kārtas. Ziņojumā teikts, ka "politiskais spiediens uz plašsaziņas līdzekļiem" Latvijā ir "reāla problēma".