Pavasarī Eiropas Parlaments turpināja darbu ar neapmaksātu prakses vietu ierobežojumiem, bet ātri kļuva skaidrs, ka jaunais regulējums būs nepilnīgs. Solītā neapmaksātu prakšu aizlieguma vietā Eiropas Savienībā neļaus apmaksātās praksēs piedāvāt summu, kas ir mazāka par minimālo algu, un tikai praktikantiem, kas jau ir pabeiguši studijas. Šāds risinājums neskar neapmaksātu prakšu problēmu kopumā un ignorē to, ka pastāvošā prakšu kultūra ir īpaši netaisnīga tieši pret studentiem. Tāpat jauninājums motivē apmaksātas prakses devējus atteikties no samaksas pavisam. 

The Guardian situācijas apskatā izcēla, ka Eiropas Savienībā starp 3,1 miljoniem praktikantu vesela puse nesaņem finansiālu atalgojumu. [1] Tā kā šī statistika aptver visu Eiropas Savienību, īpaši neizceļot bagātākās valstis, var tikai pieņemt, ka Latvijā un citur Austrumeiropā situācija ir pat skaudrāka. Neapmaksātu prakšu kultūra veicina spējīgu studentu izceļošanu uz ārzemēm, ko Latvijas politiskajā kontekstā jau pastiprina tādi apsvērumi, kā zemais atalgojums un Eiropas līmenī konkurētspējīgu augstākās izglītības iestāžu trūkums.

Tāpat atalgošana motivē prakses devējus uzticēt praktikantiem izaicinošākus pienākumus, kas pieprasa pārraudzību un mudina veidot ilgtermiņa darba attiecības, pretēji tendecei izveidot nespecifizētu pozīciju, ko rotējošā veidā gadiem aizpilda neapmaksāti praktikanti, tādējādi ietaupot uz algas izmaksām. Ilgtermiņā neapmaksātu prakses vietu normalizācija negatīvi ietekmē arī pārējos mēģinājumus padarīt studiju procesu pieejamāku visiem Latvijas studentiem. Valsts ik gadu investē studentos, piedāvājot bezmaksas budžeta studijas noteiktam skaitam studentu, vienlaikus ļaujot netaisnīgai darba tiesību kultūrai negodīgi izmantot šīs prasmes. Jauni cilvēki nevar atļauties strādāt bez atalgojuma tikai tāpēc, ka ir jauni. Ir neiedomājami sagaidīt, ka jaunieši un studenti spēs sabalansēt studiju, prakses un apmaksātas darba vietas slodzi, nemaz nerunājot par veselīgu atpūtu kopā ar ģimeni un draugiem. Kontekstā ar mentālo saslimšanu izplatību finansiālas stabilitātes trūkums un pārstrādāšanās nozīmē, ka ilgtermiņā veselības aprūpe būs pārslogota un dārgāka. Neapmaksātas prakses apgrūtina ne tikai pašus jauniešus, bet arī mūsu ārstus, pedagogus un vecākus.

Eiropas Jauno zaļo federācija izceļ absurdo situāciju, kurā tikai paši priviliģētāke studenti var atļauties prakšu laikā būtiski nemazināt ienākumus iztikas vajadzību piepildīšanai. [1] Tas nozīmē, ka populārākas kļūst arī pseidoprakses, ko studenti iziet pie esošajiem darba devējiem vai paziņām, neapgūstot jaunas prasmes un iesaistoties tikai formāli.

Līdzīgu viedokli pārstāv arī Eiropas Jaunatnes foruma prezidente Marija Rodrigeza Alkacara (María Rodríguez Alcázar), kura direktīvas kritikā izceļ, ka tā neskar pašu problēmas sakni, proti, darba tiesību trūkumus Eiropas Savienībā vispār. [1] Ja Eiropas Savienībā joprojām ir pieņemami netaisnīgi nodarbināt jauniešus, tas signalizē par plašāka mēroga trūkumiem. Tas ir brīdinājums, ka Eiropas Savienībā ir pieņemami piedāvāt karjeras attīstības iespējas tikai tiem, kuri jau atrodas finansiāli priviliģētā pozīcijā, vēl vairāk palielinot ienākumu nevienlīdzības problēmu. Eiropas Komisijas atruna, ka par darbiniekiem uzskatāmi tie, kas strādā un saņem par to atalgojumu, un atalgojumu pavisam noteikti ir pelnījuši tikai darbinieki, motivē uzņēmumus nostrādināt cilvēkus citās formās, piemēram, caur praksēm.

Jaunieši ir grupa, kas atbild un atbildēs par iepriekšējo paaudžu kļūdām. Jaunieši piedzīvos klimata krīzes neaptveramās sekas, postošus laikapstākļus, pārtikas nabadzību, dzīvībai nepiemērotu vidi un epidēmiju vētras. Jauni cilvēki ir cilvēki jau tagad, nevis par tādiem kļūs kaut kad attālā nākotnē. Eiropas Savienībai beidzot ir jāpauž skaidrs viedoklis, ka nevienu cilvēku, tostarp jauniešus un studentus, nedrīkst izmantot negodīgas peļņas ieguvei, un jāaizliedz neapmaksātas prakses. Eiropas Komisijas priekšlikums neizpilda to, ko mums, jauniešiem, sola jau gadiem.

"Progresīvie" kopā ar Eiropas Zaļo partiju turpinās jaunajā Eiropas Parlamenta sasaukumā izdarīt spiedienu uz Eiropas Komisiju, lai piedāvātu risinājumu milzīgajai neapmaksātu prakšu problēmai, un aktīvi aizstāvēs Latvijas jauniešu vajadzības ne tikai valsts, bet arī Eiropas mērogā.

Rakstu sagatavoja Agnese Radziņa

Publiciste, aktīviste, Eiroparlamenta kandidāte (Nr. 13)

[1] O'Carroll, Lisa, Kassam, Ashifa (2024). "EU to crack down on unpaid internships ‘exploiting despair of young people’." The Guardian. Pieejams: https://www.theguardian.com/world/2024/mar/20/eu-to-crack-down-on-unpaid-internships-with-new-directive [skatīts 27.03.2024.]