Jau no darba sākuma Kultūras ministrijā mūsu mērķis ir bijis parādīt, ka šī ministrija atbild gan par kultūru, gan par sabiedrības integrāciju un mediju jautājumiem. Kultūra un mediji ir valsts drošības jautājums, tāpat kā mūsu piederība Eiropas Savienībai un Eiropas vērtību telpai. Kultūrai ir jābūt pieejamai ikvienam Kultūras ministre uzsver: “Latvijas iedzīvotājam — mēs turpināsim strādāt pie tā, lai kultūras notikumi kļūtu arvien pieejamāki.”
Viens no demokrātiskas valsts drošības balstiem ir kritiski domājoša sabiedrība un neatkarīgi mediji. Latvijas mediju vides stiprināšanai panākts ievērojams finansējuma palielinājums sabiedriskajiem medijiem nākamajiem trīs gadiem, kas jau nākamgad ļaus ne tikai palielināt algas darbiniekiem, bet arī attīstīt digitālo saturu, tai skaitā jauniešiem, turpināt atspoguļot karu Ukrainā un atspēkot dezinformāciju. Panākta arī mērķtiecīgāka virzīšanās uz Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošanu. Savukārt, komerciālo mediju atbalsts papildināts ar jaunu starpmediju sadarbības virzienu, kur Latgales, citi reģionālie un arī diasporas mediji varēs pretendēt uz lielāku finansējumu, bet sabiedrība iegūs lielāku priekšstatu par reģionos un diasporā notiekošo. Līdztekus pastiprināta cīņa pret nelegālā satura retranslāciju.
Latvijas Radio ēka. Foto: A.Davey
Lai gan efektīvi un visas sabiedrības interesēs strādājoši mediji spēj saliedēt sabiedrību kopējiem mērķiem un vērtībām, vienlaikus bija nepieciešams veikt arī pagriezienu efektīvākas sabiedrības saliedētības politikas virzienā ar virkni specifisku iniciatīvu. Šajā procesā ir gan spēcināta kultūras organizāciju iesaiste integrācijas pasākumos, gan panākta visaugstākā līmeņa politiska virzība, rosinot vēl nebijušu Ministru kabineta komiteju sabiedrības saliedētībā. Uz nesenajiem konfliktiem starp studentiem tika uzreiz reaģēts, uzsākot starpnozaru darbu pie iekļaujošas un iecietīgas vides Latvijas augstskolās.
Krievijas noziedzīgais karš neskaitāmas reizes ir apliecinājis, ka Latvijas drošība nav iedomājama bez Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības. Tādēļ nepilnus divus mēnešu pēc stāšanās amatā tikos ar visu ES valstu kultūras ministriem, tāpat paudu nosodījumu Krievijas agresijai un mūsu nelokāmo atbalstu Ukrainai pasaules nozīmīgākajā kultūras organizāciju forumā — UNESCO Ģenerālajā asamblejā Parīzē. Veiksmīgi ir uzsākts darbs pie Eiropas Komisijas rekomendācijām jaunā un perspektīvā digitālo spēļu nozarē, kas kļūst arvien nozīmīgāka izglītībā, jaunradē un kultūras mantojuma popularizēšanā.
Kultūras ministre UNESCO Ģenerālās konferences 42. sesijā uzsver Latvijas kultūras nozīmi un nosoda Krievijas agresiju Ukrainā, 08.11.2023. Foto: Kultūras ministrija
Latvijas kultūra ir mūsu kopējā bagātība, un ikvienam ir jābūt iespējai ar to bagātināt savu dzīvi — gan bērniem, gan pieaugušajiem, gan Rīgā un reģionos, gan arī ārpus mūsu valsts robežām. Kultūra ir attiecības mūža garumā, kas veidojas jau ģimenē un skolā. Nozīmīgs solis šajā virzienā ir lasītprasmei kritiski svarīgais atbalsts LNB Bērnu literatūras centra lasītprasmes veicināšanas programmām un grāmatu iepirkumam 400 000 eiro apmērā. Uzreiz sperts arī nākamais solis — ievērojamais finansējuma palielinājums par 1,4 miljoniem eiro veiksmīgajai programmai Latvijas skolas soma, ko īsteno Latvijas Nacionālais kultūras centrs. Pa to laiku ir arī atklāta Latvijas kultūras Google — digitalabiblioteka.lv, kas ar LNB gādību ļaus piekļūt vairākiem miljoniem attēlu, ierakstu, tekstu un izziņu par Latvijas kultūras mantojumu.
Šī gada nogalē pabeigti arī ilgi gaidīti kultūrvietu atjaunošanas darbi — Leļļu teātra ēka un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja atjaunotā mājvieta Rīgas pilī. Sekmīgi izvēlēts Rīgas Filharmonijas arhitektoniskais risinājums, kā arī sadarbībā ar Rīgas domi panākta vienošanās par Laikmetīgā mākslas muzeja institucionālajām aprisēm un darbu tālāko virzību. Uzsākts atjaunošanas darbu process Lielās ģildes un Arsenāla ēkās — ir izsludināts Lielās ģildes pārbūves projekta iepirkums, savukārt Arsenāla ēkas projekta iepirkums tiks izsludināts decembra otrajā pusē. 2024. gadā baznīcu atjaunošanai varēs novirzīt 1 miljonu eiro. Lai kultūra nepaliktu par rīdzinieku privilēģiju, Latvijas Kultūras akadēmija ministrijas uzdevumā ir veikusi pētījumu par minimālo kultūras pakalpojumu grozu, kas saskaņā ar nesen pieņemto Kultūras centru likumu ļaus efektīvāk novirzīt līdzekļus lauku un citu pilsētu bibliotēkām, kultūras centriem un citām organizācijām.
Rīgas filharmonijas metu konkursā uzvarējušais projekts ‘Baltic Shine’. Foto: publicitātes attēls
Daudziem Latvijas iedzīvotājiem cieša saikne ar mūsu kultūru un valsti ir veidojusies caur Dziesmu un Deju svētku notikumiem, tāpēc uzsākti steidzami darbi Dziesmu svētku nākotnes stiprināšanai — gan konferencē izvērtējot savu un ārvalstu pieredzi, gan ar 1,2 miljonu eiro papildu finansējumu dubultojot valsts budžeta mērķdotāciju kolektīvu vadītāju atalgojumu. Šis palielinājums ir pirmais solis atalgojuma reformā, jo mums ir svarīgi ievākt pašvaldību datus par izsniegtajām izmaksām. Jāatzīmē, ka no 2015. līdz 2023. gadam valsts mērķdotācijas apjoms bija pieaudzis tikai par 26,6%.
Sekojot jaunās valdības koncepcijai par cilvēku kā Latvijas centrālo vērtību, Latvijas kultūras cilvēkkapitāls un tā izaugsme tiek stiprināta gan ar mērķtiecīgu atbalstu kultūras nozares darbinieku un dalībnieku atalgojumam, gan ar ilgtermiņa kultūras izglītības reformām. Kamēr Kultūras ministrijas pārvaldīto valsts kapitālsabiedrību mākslinieku un personāla atalgojums simts dienu laikā ir pieaudzis par 4,4 miljoniem eiro, muzeju, bibliotēku un citu KM tiešo pārvaldes iestāžu darbiniekiem tie ir 1,3 miljoni, savukārt, ar Valsts kultūrkapitāla fonda palīdzību pie kultūras darbiniekiem un māksliniekiem nonāks vēl papildu 2 miljoni. Stiprināta arī Latvijas kino nozare ar 0,9 miljonu budžeta pieaugumu un MK noteikumiem, kas ļaus apmaksāt mūsu filmu un seriālu radīšanu no jauna ārzemju satura platformu nodokļa.
Sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju ir atjaunots profesionālās kultūras izglītības standarts un nostiprināta kultūrizglītības loma visos mācību līmeņos. Pirmo reizi pie viena sarunu galda esam sēdušies ar visām trim Latvijas kultūras un mākslas augstskolu padomēm. Veiksmīgi apstiprinātās augstskolu stratēģijas ļaus jau tuvākajā nākotnē virzīties uz institucionālā finansējuma modeli, kas ilgtermiņā uzlabos augstskolu pārvaldību un cels augstākās izglītības konkurētspēju kultūras nozarē.
Ministrijas pirmās simts dienas ir bijušas sakārtošanas darbu pilnas. Vienlaikus mums ir izdevies spert nozīmīgus soļus, lai kultūras nozare kļūtu caurskatāmāka, lai ministrija pievērstos ilgi nerisinātiem jautājumiem, lai cienīti būtu gan nozares darbinieki, gan kultūras nozīme valsts nākotnes stiprināšanā. Paldies visiem Kultūras ministrijas darbiniekiem un kultūras institūciju pārstāvjiem, kuru pieredze un atbalsts ļauj enerģiski strādāt pie kultūras, mediju un integrācijas jautājumiem!
Ko esam panākuši pirmajās 100 dienās?
Virzība uz cieņpilnu atalgojumu
- Valsts kapitālsabiedrību mākslinieku un personāla atalgojumam atvēlēti 4,4 miljoni eiro.
- Dziesmu un deju svētku kolektīvu darba samaksas reformas uzsākšanai — 1,22 miljoni, vairāk nekā dubultojot līdz šim atvēlēto valsts mērķdotāciju.
- Kultūras ministrijas pārvaldīto iestāžu darbinieku atalgojumam iegūti papildu 1,3 miljoni eiro.
- Valsts kultūrkapitāla fonda budžets palielināsies par 2 miljoniem eiro.
- Programmas “Latvijas skolas soma” finansējums palielināsies par 1,4 miljoniem eiro — par vairāk nekā 40% uz katru bērnu. Šī ir ministrijai īpaši svarīga programma, jo tā ļauj bērniem un jauniešiem iepazīties ar kultūras notikumiem, neatkarīgi no viņu vecāku materiālā stāvokļa.
- Latvijas kino nozares finansējums palielināts par 0,9 miljoniem eiro.
- Sakrālā mantojuma programmas finansējums palielināsies par 0,5 miljoniem eiro, ļaujot atjaunot vēsturiski un kulturāli nozīmīgus objektus.
- Lasītprasmes veicināšanas aktivitāšu atbalstam paredzēti 0,4 miljoni eiro.
- Budžeta pieaugums sabiedriskajiem medijiem — 5 miljoni.
Kultūrizglītības atbalsts
- Izveidots profesionālās ievirzes standarts.
- Izveidota mākslu un kultūras universitāšu attīstības padome. Turpinām darbu pie tā, lai piemērotu šīm universitātēm institucionālo modeli.
- Apstiprinātas mākslu un kultūras universitāšu stratēģijas.
- Izglītības ekosistēmas ziņojumā nostiprināta kultūrizglītības loma visos līmeņos.
Kultūras pieejamība
- Pabeigti nozīmīgi atjaunošanas darbi — Latvijas Leļļu teātris un Rīgas pils konvents, kas ir Latvijas Nacionālā vēstures muzeja sākotnējā mājvieta.
- Pabeigts Rīgas Filharmonijas metu konkurss un izvēlēts koncertzāles projekts.
- Turpināta virzība ar Laikmetīgās mākslas muzeja izveidi sadarbībā ar Rīgas domi. Likti pamati Laikmetīgās mākslas muzeja institūcijas ieviešanai.
- Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atklāta Digitālā bibliotēka.
- Izstrādāta minimālā kultūras pieejamības groza koncepcija un pētījums.
- Uzsākts atjaunošanas process Arsenālā un Lielajā ģildē.
Mediju atbalsts
- Valsts budžetā atbalstīts un ievērojami palielināts finansējums sabiedriskajiem medijiem nākamo trīs gadu laikā.
- Politiski atbalstīta un aizstāvēta Sabiedrisko mediju apvienošana Saeimā, patlaban divos lasījumos.
- Izstrādāti un Ministru kabinetā iesniegti likumu grozījumi, lai pieņemtu tā saukto Netflix nodevu un palielinātu finansējumu Nacionālajam kino centram vietējā satura radīšanai televīzijā.
- Turpināts darbs pie žurnālistu fiziskās un sociālās aizsardzības palielināšanas.
- Pilnveidots Mediju atbalsta fonda nolikums, novirzot lielāku finansējumu sadarbības projektiem starp nacionāla mēroga medijiem un diasporas un reģionālajiem, īpaši Latgales medijiem.
- Palielināta kapacitāte (finansējums Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei) un izstrādāti likuma grozījumi, lai apkarotu nelegālos satura izplatītājus.
Saliedēta sabiedrība
- Rosināta Ministru kabineta komiteja sabiedrības saliedētības jautājumos, lai veicinātu visaptverošu izpratni par saliedētas sabiedrības ieguvumiem, izpratni un attīstību.
- Uzsākts darbs iekļaujošas un iecietīgas vides veidošanai un nostiprināšanai augstskolās.
- Spēcināta kultūras organizāciju iesaiste integrācijas pasākumos.
