Progresīvo darbi Saeimā

PROGRESĪVIE Saeimā:

Latvijas Republikas Saeimai ir piecas galvenās funkcijas:

• likumdošana – likumu un likumu grozījumu pieņemšana;
• Ministru kabineta darba uzraudzība jeb parlamentārā kontrole;
• valsts budžeta pieņemšana;
• valsts amatpersonu iecelšana un apstiprināšana;
• ārpolitiskā darbība

Likumdošana

• Iesniedzām visvairāk priekšlikumu Valsts aizsardzības dienesta likumam, tostarp panākot daudz kvalitatīvāka, iekļaujošāka un Skandināvijas modelim tuvāka valsts aizsardzības dienesta izveidi (salīdzinot ar sākotnējo Aizsardzības ministrijas piedāvājumu). Tika atbalstītas vairākas PRO virzītās idejas, piemēram, garantēta veselības aprūpe un apdrošināšana VAD dienošajiem, kā arī budžeta vietas universitātē tiem, kuri VAD iestājas brīvprātīgi. Arī plašākā kontekstā veicinājām līdz tam iztrūkstošo dialogu ar šī likuma galveno mērķauditoriju – jauniešiem, kā arī panācām, ka dienējošo piesaistē galvenais akcents tiek tikts uz brīvprātību veicinošiem motivācijas instrumentiem, nevis draudos balstītu piespiedu iesaukšanu. To apliecina arī sekmīgais pirmais iesaukums, kurā visi topošie VAD karavīri iestājušies dienestā brīvprātīgi.  
• Iesniedzām teju 40 priekšlikumus Ceļu satiksmes likumā, kas vērsti pret Latvijas katastrofālo situāciju satiksmes drošības jomā. Daudzi no šiem priekšlikumiem guva Saeimas atbalstu, tostarp atteikšanās no brīdinājuma kā pieļaujamā soda mēra tādiem bīstamiem pārkāpumiem, kā nepiesprādzēšanās ar drošības jostu, telefona un citu viedierīču lietošana pie stūres, luksofora papildsekciju norāžu neievērošana, bērnu pārvadāšanai paredzēto drošības līdzekļu nelietošanu un bērnu pārvadāšanas noteikumu neievērošanu. Par šiem bīstamajiem pārkāpumiem turpmāk uzreiz tiks piemērots naudas sods. Tāpat panācām to, ka tiek definēts koplietošanas transportlīdzeklis un pašvaldībām ir tiesības noteikt transportlīdzekļa izmantošanas noteikumus (piemēram, novietošanas aizlieguma un ātruma ierobežojuma zonas). Vienlaikus panācām to, ka beidzot arī Pašvaldības policijai ir tiesības kontrolēt noteiktā braukšanas ātruma ievērošanu un sodīt par pārkāpumiem, kā arī piespiedu kārtā pārvietot pamestos velosipēdus. Panācām arī, ka atbildīgajām institūcijām būs pienākums ne retāk kā reizi trijos gados veikt publisku izvērtējumu ceļu satiksmes jomā, lai sagatavotu priekšlikumus turpmākai likumdošanas un prevencijas instrumentu pilnveidošanai. Tas dos iespēju arī nozares organizācijām un ekspertiem pilnvērtīgi iesaistīties šīs nozīmīgās problēmas risināšanā, tostarp ņemot vērā, ka satiksmes drošības datu pieejamība Latvijā ir ārkārtīgi zemāk līmenī. Visbeidzot Saeimas atbalstu guva arī mūsu virzītie priekšlikumi par tehniskās apskates periodiskuma palielināšanu un virzību uz tehniskās apskates tirgus atvēršanu, tādējādi samazinot autovadītāju patērēto laiku un izmaksas.
• Aktīvi no Saeimas tribīnes iestājāmies par Civilās savienības likuma pieņemšanu, kā arī ciešā sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām esam strādājuši pie visu ģimeņu tiesiskās, sociālās un ekonomiskās aizsardzības un vienlīdzības nodrošināšanas.
• Iesniedzām priekšlikumu, lai uzturlīdzekļu apjoms bērnam neatkarīgi no tā, vai uzturlīdzekļus maksā vecāks vai Uzturlīdzekļu garantijas fonds, ir līdzvērtīgs (priekšlikums 2. lasījumā Saeimā tika atbalstīts, 3. lasījums būs rudens sesijā).
• Aktīvi iestājāmies par cilvēku ar īpašām vajadzībām interesēm, integrāciju darba tirgū, dzīves autonomijas nodrošināšanu, tostarp atbalstot jaunā Preču un pakalpojumu piekļūstamības likuma pieņemšanu.
• Virzījām nozīmīgus priekšlikumus grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā, tostarp rūpnieciskās simbiozes, riepu un tekstilizstrādājumu atkritumu novēršanas un samazināšanas, kā arī aprites ekonomikas principu ieviešanas un dabas resursu nodokļa pilnveidošanas jomās. Priekšlikumiem negūstot atbalstu, norādījām uz atbildīgās VARAM ministrijas neapmierinošo sniegumu šajā jautājumā.
• Bijām vienīgie, kuri iesniedza priekšlikumus par Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta pasākumu pagarināšanu līdz 2024. gadam, lai nodrošinātu Ukrainas bēgļu kopienai pārliecību un atbalsta prognozējamību.
• Bez rezultāta vērsāmies pie Valsts prezidenta E.Levita ar aicinājumu neizsludināt grozījumus Bērnu aizsardzības likumā, kas pēc Nacionālās apvienības virzītajiem grozījumiem uz brīdi aizliedza Latvijā veikt bērnu adopciju personai, kas nav laulībā (piemēram, bērnu vecmāmiņai vai tantei, ja tā nav laulībā).
• Virzījām nozīmīgus priekšlikumus grozījumiem un rosinājām sabiedrībā plašu diskusiju saistībā ar Imigrācijas, Priekšvēlēšanu aģitācijas, Valsts robežas un Valsts robežsardzes likumiem.
• Bijām vienīgie, kuri iebilda pret grozījumu skatīšanu likumā “Par valsts noslēpumu” bez sabiedrības līdzdalības. Panācām priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu, tādējādi nodrošinot procesa caurskatāmību.
• Rosinājām diskusiju sabiedrībā par darba vides modernizēšanu, darbinieku tiesiskās aizsardzības nodrošināšanu un labbūtības jautājumiem, tostarp veicinot sabiedrībā diskusiju par iespējamiem pilotprojektiem saīsinātās darba nedēļas jomā.  
• Rosinājām izveidot un uzņēmāmies vadīt Saeimas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisiju, kas pakāpeniski kļūst par platformu visu iesaistīto pušu sadarbībai Latvijas inovācijas sistēmas attīstībā.
• Veicām aktīvu dialogu un meklējām kopīgus risinājumus ar iesaistītajām pusēm mājokļu politikas jomā, vadot Saeimas Mājokļu apakškomisiju.
• Kopumā likumdošanas jomā iesniedzām 167 priekšlikumus 23 normatīvajos aktos, kā arī izstrādājām 6 likumprojektus (dzīves dārdzības mazināšanas pakete). Virkne priekšlikumu vēl tiks skatīta rudens sesijā.
• 14. Saeimā esam vienīgie, kas konsekventi iestājušies par Stambulas konvekcijas ratifikāciju tās pilnā apmērā, tai skaitā virzot lēmuma projektu, kas dotu uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties virzīt konvenciju ratifikācijai Saeimā.

Ministru kabineta parlamentārā kontrole

• Sadarbībā ar citām Saeimas frakcijām, Rīgas domi un citām iesaistītajām pusēm sekmējām risinājuma rašanu Rīgas teritorijas plānojuma atbloķēšanai, tādējādi novēršot iepriekšējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Rīgas attīstībai kaitniecisko lēmumu. Līdz ar to Latvijas galvaspilsētā var ieplūst ilgi gaidītās investīcijas.
• Pievērsām sabiedrības uzmanību un virzījām Saeimas lēmumprojektus saistībā ar autobusu pārvadātāju karteli, nepietiekamajiem dzīves dārdzības krīzes atbalsta pasākumiem un šokējošo Aizsardzības ministrijas iepirkuma skandālu.
• Pieprasījām skaidrojumus no iekšlietu ministra Māra Kučinska par to, kas līdz šim ir paveikts un kas vēl ir jādara iekšlietu nozarē, lai apkarotu un izskaustu vardarbību pret sievietēm.
• Iesniedzām Saeimas Tautsaimniecības komisijā, kā arī nosūtījām visām svarīgākajām iesaistītajām pusēm vēstuli ar frakcijas redzējumu par Rail Baltica projekta attīstību, tostarp ilgstoši nenovērtajām projekta pārvaldības problēmām, godīgas konkurences izšķirošo nozīmi starptautiskajos projekta iepirkumos, drošības un korupcijas riskiem, līdz šim nepilnvērtīgi izmantotajām projekta ekonomiskajām iespējām, kā arī nākotnes infrastruktūras pārvaldību un pārvadājumu un investīciju tirgus attīstību.
• Saeimas Tautsaimniecības komisijā asi kritizējām vājos ES fondu apguves rezultātus, tostarp ANM apakšprogrammās, Apvāršņa programmās, Kohēzijas fondā, RePowerEU, Eiropas Savienošanas instrumentā, militārajā mobilitātē un citur. Akcentējām šo arī kā papildu faktoru arvien izteiktākā ekonomikas virzībā uz recesiju.
• Bijām vienīgie Saeimā, kuri prasīja izmeklēt Ogres mēra, Nacionālās apvienības valdes locekļa Egila Helmaņa aizdomīgo labvēlību pret Kremlim pietuvināto un starptautiskajām sankcijām pakļauto Krievijas oligarhu Pjotru Avenu, kā arī pret Ogres muzeja darbiniekiem vērstajām represijām.
• Aktīvi iestājāmies par jaunu stratēģisku pieeju Latvijas klimata un enerģētikas politikā, tostarp straujāk mazinot atkarību no fosilajiem energoresursiem, investējot atjaunīgo energoresursu ražošanas jaudās un ar tām saistītajās industriālās vērtību ķēdēs, energoefektivitātē, starptautiskajos starpsavienojumus un nākotnes enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijās, kā arī aicinājām Ekonomikas un Labklājības ministriju izvērtēt energoatbalsta pasākumu (t.sk. siltināšanas pasākumu) mērķtiecīgumu. 
• Pievērsām uzmanību Zemkopības ministrijas aizdomīgajam iepirkumam par individuālu konsultāciju sniegšanu mežu īpašniekiem, jo saskatījām tajā iespējamu interešu konfliktu.
• Pieprasījām skaidrojumus no izglītības ministres Andas Čakšas par to, kas tiek darīts plaģiātisma izskaušanā akadēmiskajā vidē; par skolu optimizācijas rezultātā ietaupīto līdzekļu aprēķiniem un vidējās izglītības centralizēto eksāmenu struktūru; par soļiem, kas sperti vardarbības mazināšanai bērnu un jauniešu sportā.
• Kopumā iesniedzām 17 deputātu jautājumus Ministru kabineta locekļiem (>50% no kopējā jautājumu skaita), kā arī 2 deputātu pieprasījumus (Skultes LNG terminālis un Ogres mēra E.Helmaņa darbības).

Valsts budžets

• Iesniedzām un Saeimas 2.lasījuma debašu ietvaros pamatojām vairāk nekā 40 pārdomātus priekšlikumus valsts budžeta likumam, tostarp veselības aprūpes pieejamībai, zinātnes un inovācijas attīstībai, jaunuzņēmumu kopienas atbalstam, latviešu valodas apguvei, pedagogu atalgojuma palielināšanai, paralimpiskā sporta un Pasaules hokeja čempionāta atbalstam, pilsoniskās sabiedrības un NVO stiprināšanai un citām kritiskām prioritātēm. Budžeta priekšlikumu izstrādē aktīvi sadarbojāmies ar pilsoniskās sabiedrības un nozaru organizācijām.
• Lai gan vairumam mūsu priekšlikumu tika identificēti finansēšanas avoti, aizvietojot mūsu identificētās potenciāli nelietderīgās budžeta pozīcijas – valdošās koalīcijas vairākums 2.lasījumā noraidīja pilnīgi visus opozīcijas virzītos priekšlikumus. Vienlaikus neilgi pēc budžeta apstiprināšanas valdība atbalstīja vairākus budžeta grozījumus, kas precīzi atbilda mūsu iepriekš virzītajiem, piemēram, finansējuma piešķiršanu Pasaules hokeja čempionāta licencei un Latvijas dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā.
• Uzdevām deputātu jautājumus Finanšu ministrijai par 2023.gada budžeta necaurspīdīgo sagatavošanas un izskatīšanas procesu, tostarp kontekstā ar Ministru kabineta lēmumiem saistībā ar 2023.-2025.gada prioritārajiem pasākumiem. Paudām kritiku par koalīcijas politiskās gribas trūkumu pārskatīt un identificēt nelietderīgus tēriņus ministriju un iestāžu budžetu bāzes finansējumā (kas kopumā sastāda vairāk nekā 13,5 miljardus eiro), tā vietā koncentrējoties tikai uz t.s. ‘fiskālo telpu’ aptuveni 700 miljonu apmērā. Tāpat norādījām, ka piedāvātā fiskālā politika nepietiekami vēršas pret ekonomikas recesijas draudiem.
• Paudām kritiku par izslēdzošo formātu, kādā šobrīd top visaptverošas nodokļu politikas izmaiņas, ņemot vērā, ka Finanšu ministrijas vadītajā darba grupā netiek pieaicināti Saeimas opozīcijas frakciju amatpersonas un eksperti. 

Valsts amatpersonu iecelšana

• Izvirzījām piecus kritērijus Valsts prezidenta amata kandidātu vērtēšanai – nevainojama reputācija, dziļa izpratne par tiesiskumu, līderība ilgtspējīgas attīstības veicināšanā, atbalsts sociālās nevienlīdzības mazināšanai, rietumnieciska vērtīborientācija.
• Izvirzījām Elīnu Pinto kā kandidāti Valsts prezidenta vēlēšanās un veicinājām spēcīgu konkurenci cīņā par valsts augstākās amatpersonas amatu.
• Pēc PRO virzītās kandidātes izstāšanās no Valsts prezidenta vēlēšanām nodrošinājām atbalstu ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ievēlēšanai par Valsts prezidentu.
• Atbalstījām bijušās Pasaules Brīvo latviešu apvienības vadītājas Kristīnes Saulītes ievēlēšanu Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājas amatā, vienlaikus norādot uz valdošās koalīcijas pienākumu un atbildību nodrošināt pilnvērtīgu CVK darbības institucionālo un finansiālo nodrošinājumu. 

Ārpolitiskā darbība

• Augsti profesionālā līmenī nodrošinām valstiski nozīmīgās Saeimas Eiropas lietu komisijas vadību, veicinot dziļāku izpratni sabiedrībā par Eiropas integrācijas nozīmi un pilnvērtīgu Latvijas iespēju izmantošanu Eiropas Savienībā.
• Aktīvi pārstāvam Latviju parlamentārajās delegācijās Baltijas Asamblejā, EDSO, Eiropas Padomē, NATO un Starpparlamentu savienībā.
• Esam aktīvi iesaistījušies arī divpusējās starpparlamentārās sadarbības veicināšanā, tostarp ieņemot vadošus amatus sadarbības grupās ar ASV, Austriju, Dāniju, Dienvidkoreju, Īriju, Islandi, Kanādu, Lielbritāniju, Moldovu, Nīderlandi, Norvēģiju, Rumāniju, Slovēniju, Somiju, Vāciju un Zviedriju.
• Rosinājām izveidot un uzņēmāmies vadīt deputātu grupu demokrātiskas Baltkrievijas atbalstam.
• Aktīvi iesaistījāmies arī Saeimas ārpolitikas debatēs, citu starpā akcentējot Latvijas diplomātiskajā dienestā strādājošo pienācīgu atalgošanu pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos.