Progresīvie Cēsu novadā: Vēlamies novadu, kas novērtē visus

Dita Trapenciere
Dienas atbalsta centra “Pērle” vadītāja
Sākotnējā koprades māja “Skola 6” vadītāja
Agrākā pašvaldības attīstības plānošanas nodaļas vadītāja

Mārtiņš Jēgers
Valsts aizsardzības mācības instruktors
Organizējis parakstu vākšanu par P14 autoceļa atjaunošanu
Brīvajā laikā atjauno ģimenes īpašumu un mežus

Kā jūsu iepriekšējā pieredze noderētu domes darbā?

Dita: Ar pašvaldības projektiem esmu strādājusi daudzus gadus, gan “Skola 6”, gan pie koncertzāles un “Raiņa kvartāla” pirmssākumos. Man ir svarīgi strādāt ar kopienām, svarīgi, lai iedzīvotājiem ir iespējas projektos piedalīties un lemt par tiem, tādēļ liekam lielu uzsvaru uz sabiedrisko apspriešanu. Mans lielākais aicinājums ir darbs ar jauniešiem, īpaši ar tiem, kas nāk no riska ģimenēm, arī ar cilvēkiem, kam var būt grūtības iekļauties apkārtējā vidē. Vēlētos veidot tādu novadu, kas spēj palīdzēt gan cilvēkiem, kas jau ir tuvu izcilībai, gan tiem, kam vēl jānostājas uz savām kājām.

Mārtiņš: Jā, mūs vieno darbs ar jauniešiem un pārliecība, ka sabiedrība aktīvi jāiesaista lēmumu pieņemšanā un īstenošanā. Darbs dienestā un apmācībā iemāca būt labākajai sevis versijai. Esmu strādājis gan par policistu, gan skolotāju, tā kā visu mūžu darbojos komandā ar citiem cilvēkiem, pēc iespējas cenšos zināšanas nodot tālāk. No vecvecākiem apguvu veselīgu patriotismu, aktīvu darbošanos pilsoniskajā sabiedrībā. Tādēļ ceram domē veidot sadarbību, gan runājot ar iedzīvotājiem, gan ieklausoties.   

Kādēļ programmā liekat lielu uzsvaru uz jauniešiem, uz izglītību un sociālo aprūpi?

Dita: Mūsu mērķis ir būt konstruktīviem — nesolam labot to, kas jau strādā labi. Tā vietā koncentrējamies uz jomām, par kurām degam. Jāpalielina sociālais budžets - atbalsts ģimenēm un jauniešiem, sociālajam dienestam, kas saņem proporcionāli mazāk nekā līdzīga izmēra pilsētas. Atbalsta personāls mācībās, kas strādā kopsolī ar skolotāju, vajadzīgs gan bērniem ar īpašiem sasniegumiem, gan bērniem ar īpašām vajadzībām. Ikdienā redzu darba augļus, kad jaunieši ar funkcionāliem traucējumiem palēnām atveras un var spert pirmos soļus darba vidē. Tas ir ieguvums arī viņu ģimenēm, kas var atļauties strādāt un vairāk atpūsties, jo bērns skolas laikā ir aprūpēts un jēgpilni mācās. 

Mārtiņš: Daudzos novados šos izglītības vai aprūpes jautājumus skata caur ēkām, lielākiem projektiem. Tomēr ieguldījums jāveic pašos jauniešos, diskusijās, treniņos. Pandēmijas laiks un attālinātās mācības jauniešiem bija liels izaicinājums, viņi ir pelnījuši lielāku uzmanību. Saprotams, ka līdz ar karu Ukrainā mēs vairāk ieguldām aizsardzībā. Tas ir loģiski, bet līdztekus svarīgi ir atgādināt, ka ieguldījumi izglītībā un sociālajā drošībā ir ļoti svarīgi.

Kādus jautājumus nākamā dome nedrīkst atstāt novārtā?

Mārtiņš: Saprotams, ka civilā aizsardzība ir aktuāla tēma. Šeit nepieciešama plašāka un atklātāka pašvaldības komunikācija. Atceros dienu, kad pēkšņi pie ēkām parādījās patvertņu zīmes, bet šīs rīcības ir jāpapildina ar skaidrojošo darbu. Varam arī aktīvāk strādāt ar plašāko novadu un ciematiem, teritoriju uzkopšanu. Un, protams, līdzdalības budžets, kas ļauj dialogiem pārvērsties par taustāmiem darbiem.

Dita: Šis ir plašāks pamats iedzīvotāju iesaistei arī civilajā aizsardzībā. Vietējās NVO, draudzes, biedrības, kur cilvēki jau aktīvi darbojas, vajadzīga tikai rīcības salāgošana. Pašvaldība var būt gatavāka runāt arī par sarežģītākām tēmām, ja tās ir nozīmīgas. Lampas festivāls to pierāda, taču nopietnam dialogam jābūt biežāk nekā reizi gadā.