Mairita Lūse: Veidojot demogrāfijas politiku – mums ir jāredz ģimenes to dažādībā
Budžeta sarunās un citās debatēs bieži tiek piesaukta par demogrāfiju. Šajās sarunās reizēm tik ļoti koncentrējamies uz pensiju sistēmas ilgtspēju un biedējam ar imigrāciju, ka aizmirstam individuālas ģimenes, cilvēkus un viņu stāstus. Šis ir aicinājums visiem, kas runā par demogrāfiju - redzēt un runāt par cilvēkiem kā par cilvēkiem, ne tikai pietiekama bērnu, turklāt daļai iespējams arī vēl īstu latviešu bērnu skaita, radītājiem vai neradītajiem. Domāju, ka visi esam vienisprātis, ka vēlamies laimīgas ģimenes, nevis vienkārši lielāku dzimstības koeficientu.
Bieži dzirdam, ka Latvijai katrs bērns ir svarīgs. Tomēr arī katrs vecāks mums ir svarīgs. Šajā virzienā koalīcijā arī strādājam. Priecājos, ka aizvien vairāk un atklātāk runājam par to, ko nozīmē bērna ienākšana ģimenē. Publiskajā apspriešanā ir nonācis algoritms emocionāla un praktiska atbalsta sniegšanai jaunajām ģimenēm pēc-dzemdību periodā. Mātes un bērna veselības plāns arī ir gandrīz gatavs.
Budžeta kontekstā, papildus vispārīgajai nodokļu reformai, kas palielinās lielākās daļas ģimeņu ieņēmumu, šodien spersim soli, lai mazinātu netaisnību, ar ko saskaras vecāki, kas gūst ienākumus BKA laikā. Man gan gribētos Bērna kopšanas atvaļinājumu pārdēvēt par bērna kopšanas prombūtni, jo vārds “atvaļinājums” rada maldīgu iespaidu par šo periodu un tā nozīmi cilvēka dzīvē. Tātad, nākamgad vecāki, kas BKA laikā gūs ieņēmumus, saglabās lielāku daļu no vecāku pabalsta - 75% līdzšinējo 50% vietā. Ilgstoši esmu uzsvērusi to, cik negodīgi ir atņemt vecākiem, kas BKA laikā gūst ienākumus, paša vecāka veiktajās sociālajās iemaksās balstītu pabalstu.
Portāla mammmamuntetiem.lv veiktajā aptaujā 14% vecāku saka, ka turpina strādāt BKA laikā. 62% vēlās strādāt, bet nestrādā, jo negrib pazaudēt pabalstu. Zinu mātes, kuras vēl esot dzemdību namā raksta e-pastus. Zinu vecākus, kas bērna kopšanas atvaļinājumā nevēlas pat domāt par darbu. Vecākam ir tiesības BKA laikā veltīt sevi bērna aprūpei, un valstij šīs tiesības ir jāaizstāv arī ar atbilstošu un pienācīgu finansiālo atbalstu, lai bērna ienākšana ģimenē nenozīmētu strauju ienākumu un dzīves līmeņa kritumu. Tajā pašā laikā valstij ir jādod vecākiem izvēles brīvība, un jāmazina ēnu ekonomikas un nabadzības riski.
Kāpēc vecākiem BKA laikā būtu jāgūst ienākumi? Tas nav tikai par īstermiņa nepieciešamību papildināt ģimenes budžetu, ko varētu risināt ar lielāku finansiālo atbalstu. Nesen Nobela prēmiju ekonomikā saņēma ekonomiste Klaudija Goldina, kura pēta sieviešu stāvokli darba tirgū. Viens no viņas secinājumiem ir tas, ka statistiski bērna ienākšana ģimenē samazina sievietes ienākumus ilgtermiņā. Individuāli piemēri ar mātēm, kas strauji kāpj pa karjeras kāpnēm, neapgāž statistisko vēstījumu. Izkrišana no darba tirgus samazina sievietes profesionālās iespējas. BKA laikā projektus pārņem kāds cits, izveidojas jauni kontakti, rodas jaunas tehnoloģijas. Sieviete, kas pilnībā pazūd no darba vides, atgriežas tajā ar vājākam pozīcijām. Iespēja periodiski vai uz nepilnu slodzi turpināt veikt profesionālo darbību ļautu sievietēm saglabāt kontaktus un prasmes.
Te norādīšu arī uz vienu izaicinājumu. Sarunas ar jaunajiem vecākiem liecina, ka jau tagad, ja algu atšķirība ir ievērojama, BKA oficiāli dodas vecāks ar lielāko algu. Šī gada sākumā 19% no vecāku pabalsta saņēmējiem bija vīrieši. Paskatoties uz BKA laikā oficiāli nodarbināto vecāku dzimumu, situācija ir atšķirīga. 14% no vecāku pabalsta saņēmējiem ir nodarbināti, 78% no tiem - vīrieši. Šī statistika vairāk liecina nevis par tēviem, kas apvieno darbu ar bērn-kopību, bet par saprotamu un finansēs balstītu aprēķinu, lai nodrošinātu ģimenei īstermiņā lielākus ienākumus. Mani šajā gadījumā satrauc nevis tas, ka kāda ģimene ar mazu bērnu gūst papildus ienākumus, bet gan tas, ka daļa jauno mammu, ļoti iespējams paliek bez sociālajām iemaksām, un tas būtu jārisina.
Demogrāfijas politiku veidojot mums ir jāredz ģimenes to dažādībā. Redzam, piemēram, ka darba tirgus un tēva loma bērna audzināšanā ir mainījušies. Daļa cilvēku vairs nestrādā normētu darba laiku, pie viena darba devēja un noteiktā fiziskā vietā. Tas, ka aizvien biežāk bērna aprūpē aktīvi iesaistās abi vecāki, ļauj sievietei veltīt vairāk laika savai profesionālajai attīstībai - ja tāda ir viņas izvēle. Aizvien lielākā daļā ģimeņu par tēva pienākumu tiek uzskaitīta aktīva un pilnīga iesaiste arī zīdaiņa aprūpē, ļaujot mātei veltīt daļu laika kaut kam citam, tajā skaitā realizējot sevi profesionāli.