Latvijas ģimenēm ir jāsniedz iespēja uzelpot un veidot drošāku nākotni
Latvijas iedzīvotāji joprojām cieš no ekonomiskās spriedzes, kas būtiski ietekmē ģimeņu dzīves kvalitāti, finansiālo situāciju un nākotnes iespējas. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, gandrīz trešdaļa ģimeņu Latvijā nevar atļauties segt būtiskus ikdienas izdevumus, piemēram, uzturēt mājokli siltu, apmaksāt negaidītus izdevumus vai doties atpūtā. Turklāt kopš 2021. gada ekonomiskās spriedzes līmenis ir pieaudzis par 2,5%. Šie rādītāji liecina, ka 2025. gadā koalīcijai jāizvirza skaidra prioritāte – mazināt ekonomisko spriedzi un uzlabot Latvijas ģimeņu dzīves kvalitāti.
Ekonomiskās spriedzes realitāte Latvijā
Ekonomiskā spriedze raksturo ģimeņu spēju segt piecas pamatvajadzības – ēdienu, mājokļa uzturēšanu, komunālos maksājumus, negaidītus izdevumus un vienu nedēļas atpūtu gadā. Šobrīd Latvijā:
45% iedzīvotāju nespēj segt negaidītus izdevumus (vismaz 450 EUR);
zemāko ienākumu grupā šis rādītājs pieaug līdz 70%;
vairāk nekā puse (56%) iedzīvotāju ar ienākumiem zem nabadzības riska sliekšņa dzīvo patstāvīgā stresā, ko izraisa finansiālā nestabilitāte.
Visvairāk ar nabadzības risku saskaras seniori - seniori, kuri dzīvo vieni paši, tās ir ģimenes, kur ir tikai viens vecāks un daudzbērnu ģimenes. Progresīvie strādās, lai ikviena Latvijas ģimenei ar saviem ienākumiem varētu spēt nodrošināt 5 primārās ikdienas vajadzības. Ja seniora pensija ir 400 eiro mēnesī, bet komunālie maksājumi ziemā sasniedz 200 eiro. Pēc rēķinu samaksas viņam paliek vien 200 eiro, no kā jāsedz pārtika, medikamenti un citas vajadzības. Šobrīd segt negaidītus izdevumus no pašu līdzekļiem nebūtu iespējams. Vecāks, kurš audzina bērnus viens pats, nopelna minimālo algu, saņem bērnu pabalstu, bet ar to nepietiek, lai segtu dzīvokļa īri, pārtiku un bērnu vajadzības, skolas preces vai sporta nodarbības. Šobrīd vecākam jāatsakas no savām vajadzībām, lai varētu apmierināt bērnu vajadzības. Vecāki kuri audzina, četrus bērnus, lai gan abi vecāki strādā, viņu ienākumi nav pietiekami, lai segtu visas ģimenes vajadzības. Lielu daļu ienākumu aizņem pārtikas iegāde, drēbes un komunālie maksājumi. Ja ģimene vēlētos reizi gadā doties atpūtā, pavadot vienu nedēļu ārpus mājām, viņiem nāktos aizņemties vai atteikties no citiem pirkumiem.
Šobrīd liela daļa mūsu līdzcilvēku ir nonākuši tādā ekonomiskajā situācijā, kurai nepieciešami valstiski risinājumi. Tieši šī spriedze un stress – nespēja mēneša beigās “savilkt galus kopā” – ietekmē gan cilvēku lēmumus par ģimenes veidošanu, gan iedzīvotāju apņēmību veltīt laiku savu veselības problēmu risināšanai, zobārsta apmeklējumam un citu normālai dzīvei nepieciešamu pakalpojumu saņemšanai.
Progresīvie frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs:
“Latvijas ģimeņu ekonomisko apstākļu uzlabošanai ir jābūt 2025. gada galvenajai valdības prioritātei. Koalīcijā virzīsim jautājumus ne vien par pabalstu, pensiju pārskatīšanu un palielināšanu, bet arī par nepieciešamību nodrošināt adekvātu veselības aprūpes finansējuma palielināšanu, uzlabot tā izlietojumu un skaidri definēt ekonomiskās izaugsmes avotus. Latvijai ir jāstiprina valsts loma sabiedrības labklājības veicināšanā. Ir pienācis laiks veidot sociāli atbildīgu politiku, kas atbalsta ģimenes un veicina saliedētību. Progresīvie turpinās strādāt pie konkrētu risinājumu izstrādes, lai Latvijas ģimenēm būtu iespēja uzelpot un veidot drošāku nākotni.”
Progresīvie saredz risinājumus, lai mazinātu ekonomisko spriedzi Latvijas iedzīvotājiem
Viens risinājumiem ir pabalstu pārskatīšana un palielināšana, it īpaši jaunajām ģimenēm.
Diskusija par pabalstu celšanu, Progresīvie ieskatā, būs svarīgākā saruna budžeta kontekstā.
Progresīvie vienmēr ir uzsvēruši valsts pozitīvo ekonomisko un finansiālo lomu sabiedrības labklājības attīstībā.
Pozitīvā ietekme, ko radīs neapliekamā minimuma celšana un lielāka pensiju indeksācija, būs novērojama tikai pēc pāris gadiem, tāpēc minimālo ienākumi līmeņi (minimālās pensijas) ir jāpārskata jau šogad.
Otrs risinājums ir veselības aprūpes finansējuma palielināšana un tā izlietojuma uzlabošana.
Garās rindas, pakalpojumu nepieejamība rada spriedzi, kas negatīvi ietekmē normālu ikdienas dzīvi lielai daļai iedzīvotāju.
Bezmaksas veselības sistēmas pilnveide bērniem ir priekšnoteikums demogrāfijas jautājuma risināšanai.