Santa Lismane: Jelgavai vajadzīga skaidra vīzija un drosme rīkoties

Santa Lismane ir arhitekte un projektu vadītāja, kura gadiem strādājusi ar attīstības iecerēm gan Latvijā, gan ārzemēs. Viņas dzīvē arhitektūra un pilsētplānošana vienmēr bijusi klātesoša, un pati uz lietām raugās ar stratēģisku skatienu – tādu, kādu izkopusi gan profesionāli, gan bērnībā, spēlējot šahu. Jelgava viņas acīs ir pilsēta ar lielu potenciālu – izdevīgā vietā, ar spēcīgām kopienām un radošu enerģiju. Taču, lai šo potenciālu īstenotu, nepietiek ar ierasto pieeju – ir vajadzīga skaidra vīzija, drosme un spēja rīkoties. “Mēs varam darīt gudrāk, pārskatāmāk, atbildīgāk – tā, lai tas tiešām strādā visu jelgavnieku labā,” saka Santa.

Kandidējot no partijas “Progresīvie”, viņa vēlas panākt, lai pašvaldība kļūst atbildīgāka, saimnieciskāka un tuvāka cilvēkiem. Viņasprāt, ir pienācis laiks pārskatīt, kā tiek izmantots pilsētas budžets, un nodrošināt, ka tas kalpo skaidriem mērķiem – infrastruktūrai, jaunām darbavietām, vides kvalitātei, nevis statusa simboliem vai neskaidriem “projektiem”. “Jelgava var būt reģiona centrs – bet tikai tad, ja saimniekojam pārdomāti un caurspīdīgi.”

Santas skatījumā pilsētas attīstībai jābūt vienmērīgai – ne tikai centrā, bet arī apkaimēs. Viņa iestājas par to, lai apkaimēm būtu savs budžets, kur par izlietojumu lemj paši iedzīvotāji. “Katrs rajons, katra kopiena zina savas vajadzības vislabāk – mums vienkārši jādod instruments tās īstenot.” Viņa redz, ka šāda pieeja ļautu attīstīties visām Jelgavas daļām, vienlaikus stiprinot vietējo iedzīvotāju piederības sajūtu.

Vēl viena joma, kur nepieciešama nopietna rīcība, ir pilsētas gatavība krīzes situācijām. Santa uzskata, ka pēdējo gadu plūdi spilgti parādījuši nepieciešamību pēc sakārtotas infrastruktūras un skaidras civilās aizsardzības sistēmas. “Mums jābūt soli priekšā, nevis tikai jāreaģē, kad viss jau noticis,” viņa saka, uzsverot, ka ir laiks izstrādāt reālu, darboties spējīgu stratēģiju sadarbībā ar profesionāļiem un sabiedrību.

Kopā ar “Progresīvie” komandu, viņa vēlas veidot Jelgavu, kurā pašvaldība redz cilvēkus, saprot ikdienas izaicinājumus un meklē risinājumus ar ilgtermiņa skatu. Pašvaldību viņa redz kā vietu, kurā sabiedrībai ir reāla iespēja līdzdarboties, kur budžets tiek plānots pārdomāti, un kur lēmumi tiek pieņemti atbildīgi – domājot ne tikai par šodienu, bet arī par to, kāda būs pilsēta pēc pieciem, desmit vai divdesmit gadiem.