Trauksmes cēlēja vēstules
Vēstulēs jau 2019. gadā izgaismoja tādus pašus secinājumus, kas atrodami izmeklēšanas komisijas ziņojumā:
Kritiska situācija pārvaldības dēļ: Rail Baltica projekts saskaras ar būtiskiem izaicinājumiem slikta korporatīvās pārvaldības un interešu konflikta dēļ, kas apdraud projekta veiksmīgu īstenošanu un ES finansējuma efektīvu izmantošanu.
Nepieciešama centralizēta pārraudzība: Aicināts pāriet uz vienotu vadības modeli ar vienotu atbildīgo organizāciju, lai nodrošinātu saskaņotu darbību un efektīvu resursu izmantošanu trīs Baltijas valstīs.
Valdību līmeņa uzraudzība: Ierosināts, lai projektu uzraudzītu Baltijas valstu premjerministri, ņemot vērā pašreizējās fragmentētās atbildības un koordinācijas trūkumu.
Izmaiņas uzraudzības padomē: Pieprasīta neatkarīgas uzraudzības padomes izveide un esošā uzraudzības padomes priekšsēdētāja atkāpšanās, izceļot viņa nespēju novērst vadības nestabilitāti un interešu konfliktus.
Darbinieku pārstāvniecība un caurskatāmība: Aicinājums uzraudzības padomē iekļaut darbinieku pārstāvi un nodrošināt caurspīdīgu atlases procesu vadības amatiem, lai atbilstu starptautiskajiem standartiem.
2019. gada 30. oktobra Kaspara Briškena un vairāk nekā 60 “RB Rail” darbinieku trauksmes cēlēju vēstule. Izsūtīta Baltijas premjeriem un satiksmes ministriem. Neviens neatbildēja.
1. Aicinājums uz vienotu īstenošanas modeli: Nepieciešams pāriet uz vienotu, integrētu projekta īstenošanas modeli ar Eiropas Savienības aktīvu līdzdalību.
2. Augsta līmeņa uzraudzība: Ieteikums paaugstināt projekta uzraudzību līdz premjerministru līmenim, lai nodrošinātu sektoru sadarbību.
3. Neatkarīga Uzraudzības padome: Baltijas valstīm jāizveido neatkarīga Uzraudzības padome un jānodrošina darbinieku pārstāvniecība tajā.
4. Moderns un ilgtspējīgs dizains: Projekta infrastruktūrai jābūt veidotai pēc globālās labākās prakses, samazinot izmaksas un veicinot sinerģiju ar citām nozarēm.
5. Starptautiskās reputācijas uzturēšana: Jānodrošina godīgas un caurspīdīgas iepirkumu prakses, lai saglabātu starptautisku reputāciju.
6. Ilgtermiņa attīstības nozīme: Jāveicina proaktīva komercializācija un vietējās ekonomikas ieguvumi, maksimāli izmantojot sociālekonomiskās priekšrocības.
7. Ilgtspējīgi risinājumi: Jāievieš inovācijas un ilgtspējīgas pieejas, lai izmantotu Rail Baltica piedāvātās iespējas un samazinātu vides ietekmi.
8. Optimāls pārvaldības modelis: Baltijas valdībām jāvienojas par pārvaldības modeli, kas nodrošinātu projekta ilgtspējību un komerciālo dzīvotspēju.
2019. gada 26. novembra vēstule. Ņemot vērā, ka iepriekšējā trauksmes cēlēju vēstule tika ingorēta, izsūtīta jauna arī medijiem. Saeimas Tautsaimniecības komisija (ko vadīja Jānis Vitenbergs) to izskatīja, bet nesekoja nekādas rīcības. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits arī nerīkojās.
1. Uzraudzība premjerministru līmenī: Projekta uzraudzību nepieciešams pacelt premjerministru līmenī, jo pašreizējā struktūra nespēj efektīvi koordinēt valsts un privātā sektora sadarbību un neveicina nozaru sinerģiju reģionālā mērogā.
2. Vienots kopuzņēmums: Steidzami jāatgriežas pie sākotnējās vīzijas – izveidot vienotu un integrētu kopuzņēmumu, kas ir pilnībā atbildīgs par projekta sekmīgu īstenošanu. Pašreizējā situācijā nav vienotas organizācijas, kas būtu atbildīga par projekta izdošanos.
3. Neatkarīga Uzraudzības padome: Jāieceļ neatkarīga Uzraudzības padome, kas pārstāv visu kopuzņēmuma akcionāru intereses un novērš interešu konfliktus, kā arī nodrošina operatīvo lēmumu pieņemšanas autonomiju.
4. “RB Rail” padomes priekšsēdētāja atkāpšanās: Tūlītēja “RB Rail” padomes priekšsēdētāja atkāpšanās ir nepieciešama, jo viņš nav ievērojis labas korporatīvās pārvaldības principus, kā arī ir izraisījis postoša vadības izmaiņas sekas.
5. Izpilddirekora atbilstības izvērtēšana amatā: Esošajiem padomes locekļiem jāsniedz skaidrojums par to, kā jaunais pagaidu izpilddirektors atbilst akcionāru līgumā noteiktajiem kritērijiem, kā arī kā izvairīsies no interešu konflikta, turpinot ieņemt amatu organizācijā. Pagaidu izpilddirektoram nav profesionālās pieredzes kā starptautiski pieredzējušam biznesa vadītājam un zinošam ekspertam lielu infrastruktūras projektu būvniecībā, finansēšanā un vadībā.
7. Baltijas valstu apvienotie spēki: Baltijas valstīm jāstrādā kopā, lai nodrošinātu veiksmīgu projekta īstenošanu, izvairoties no neefektivitātes, interešu konfliktiem un vieglprātīgas attieksmes pret Eiropas Savienības un valsts līdzekļiem.
2023. gada aprīļa vēstulē, kā Saeimas opozīcijas deputāts Kaspars Briškens vērsās Tautsaimniecības komisijā, ko tajā laikā vadīja Apvienotais Saraksts. Nedz komisija vai tā laika satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs neatbildēja.
1. Projekta pārvaldības trūkumi: Rail Baltica projekta vadībā pastāv ievērojami interešu konflikti, kas saistīti ar nacionālo ieviesēju un “RB Rail” attiecībām, kā arī politisko amatpersonu iejaukšanos operatīvajā līmenī. Tas ir izraisījis augstu vadības mainību un kavē projekta īstenošanu.
2. Nepilnības iepirkumu sistēmā: Iepirkumu procesā pastāv pārkāpumi un kartelizācijas risks. Nacionālie ieviesēji bieži neievēro vienotas vadlīnijas, radot drošības riskus un apdraudot projekta caurskatāmību.
3. Starptautiska sadarbība un integrācija: Nepieciešams nodrošināt Rail Baltica kā vienotu, operacionāli un komerciāli integrētu sistēmu ar vienotu darba valodu un saskaņotu infrastruktūru. Līdz šim šīs iespējas Latvijā nav pilnībā izmantotas.
4. Nepietiekama informācijas pieejamība: Projekta dokumentiem bieži tiek noteikts ierobežotas pieejamības statuss, kas apgrūtina sabiedrības un ekspertu kritisku analīzi.
5. Finansējuma izaicinājumi: Projekta izmaksas pārsniedz sākotnējās aplēses. Latvijai būs nepieciešamas būtiski lielākas investīcijas, nekā sākotnēji plānots, kas radīs spiedienu uz valsts budžetu.
6. Sociālekonomiskie ieguvumi: Rail Baltica var būt ilgtspējīgas attīstības katalizators, veicinot reģionālo savienojamību, investīcijas, izglītības un veselības aprūpes pieejamību, kā arī drošību. Tomēr nepieciešams aktīvi rīkoties, lai novērstu monopolistiskas intereses un maksimāli izmantotu inovācijas.
7. Parlamentārās uzraudzības nozīme: Tiek rosināts Saeimai pastiprināt Rail Baltica parlamentāro uzraudzību, iekļaujot regulārus ziņojumus un veicinot iesaistīto pušu sadarbību, lai maksimāli izmantotu projekta potenciālu Latvijas ilgtermiņa attīstībai.
