Kleinbergs: Kāpēc es rosinu Rīgā rīkot divus pašvaldību referendumus?

Pašlaik likumā noteikts ļoti šaurs jautājumu loks, par kuriem drīkst rīkot pašvaldību referendumus. Latvijā ir zemi uzticēšanās rādītāji politiskajai varai, un tas noved pie tā, ka aizvien mazāk cilvēku uzskata, ka viņiem ir iespēja ietekmēt procesus – savā valstī, novadā vai pilsētā. Pašvaldību līmeņa referendumu veiksmīga un reāla izmantošana būtu milzīgs solis uz priekšu. Bet, lai tas notiktu, referendumos jārisina jautājumi, kas cilvēkiem patiešām rūp.

Man sabiedrības līdzdalība procesos būs būtisks jautājums, ja tikšu ievēlēts par mēru. Uzskatu, ka konsultatīvos referendumus jāļauj rīkot gandrīz par jebkuru pašvaldības līmeņa jautājumu (ja vien tas nav pretrunā ar Latvijas drošības interesēm) – ja tas ir svarīgs iedzīvotājiem. Šādu priekšlikumu Progresīvie nosūtīja Valsts prezidentam, kurš arī rosinājis diskusiju par sabiedrības iesaistes palielināšanu.

Esmu rosinājis divus konsultatīvos referendumus par jautājumiem, par kuriem jau gadiem ilgi notiek diskusijas, pētījumi un analīzes, bet reālu lēmumu joprojām nav.

Iebraukšanas maksa Rīgā cilvēkiem, kuri nav deklarēti galvaspilsētā 

Rīgā ir aptuveni 1200 kilometri asfaltētu ielu, no kuriem kritiskā stāvoklī ir 30%. Lai saremontētu 100 kilometrus ielu, nepieciešami aptuveni 40 miljoni eiro. Ja vēlamies gan novērst ielu sabrukšanu, gan veikt pilnvērtīgus remontus (ietverot ietves, labiekārtojumus, velojoslas), finansējumam ir jāpieaug.

Iebraukšanas maksa nozīmētu, ka arī tie iedzīvotāji, kuri ikdienā izmanto Rīgas infrastruktūru, bet nodokļus maksā citur, solidāri piedalītos pilsētas uzturēšanā.

• No 2012. līdz 2019. gadam Rīgā ienākošo un izejošo auto skaits pieauga par 30% – no 130 000 līdz 170 000 automašīnām diennaktī.

• Pat neliela (1–2 eiro) iebraukšanas maksa pilsētai varētu nodrošināt papildu ieņēmumus līdz pat 60 miljoniem eiro gadā.

Protams, šis jautājums ir provokatīvs. Bet tas var beidzot likt pierīgas pašvaldībām aktīvāk sadarboties ar Rīgu infrastruktūras un sabiedriskā transporta sistēmas uzlabošanā. Tāpat tas aktualizē nepieciešamību taisnīgāk pārdalīt iedzīvotāju ienākuma nodokli – piemēram, 50% deklarētās dzīvesvietas pašvaldībai un 50% tai pašvaldībai, kurā cilvēks strādā.

Visticamāk, runājam tikai par iebraukšanu Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsargjoslā, jo, ja lēmumi netiks pieņemti, pilsētai nāksies maksāt soda naudas par gaisa piesārņojumu.

Gājēju iela Rīgas centrā

Man ir pārliecība, ka Rīgas centrā nepieciešama īsta gājēju iela pēc labākajām Eiropas tradīcijām – vieta, kur valda dzīvība, notiek ielu tirgošanās, pasākumi un pilsētas svētki. Šādu ielu mēs ieviesīsim, un tā kļūs par Rīgas jauno vizītkarti. Tērbatas ielas eksperiments pierādīja, ka tas var būt veiksmīgi. Tagad vairs neeksperimentēsim – pieņemsim skaidru lēmumu, balstoties uz rīdzinieku viedokli!

Daži saka, ka pietiks ar Vaļņu ielu. Bet realitāte ir cita – rīdzinieki vairs neuztver Vecrīgu kā vietu, kur pavadīt brīvdienas. Pilsētas dzīvīgums jau sen paplašinājies ārpus Vecrīgas robežām – līdz Sporta pils dārziem, Grīziņkalnam, Tallinas kvartālam un pat Āgenskalnam. Es vēlos veidot cilvēcīgu, iekļaujošu un modernu Rīgu – pilsētu, kas ieklausās savos iedzīvotājos un kļūst baudāmāka visām tās apkaimēm.

Viesturs Kleinbergs, Rīgas mēra amata kandidāts