Progresīvie: Darba tirgū plašāk jāiesaista sociālā riska grupas

Politiskā partija Progresīvie aicina valdības veidojošo partiju Sadarbības sanāksmē ekonomikas ministru prezentēt divus nozīmīgus informatīvos ziņojumus: “Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm līdz 2040. gadam” un “Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam īstenošanas starpposma novērtējumu”. Partija uzsver, ka valdībai aktīvāk jārisina jautājumi, kas saistīti ar jauniešu, cilvēku ar invaliditāti, pensionāru un citu sociālā riska grupu iesaisti darba tirgū, kā arī jāizstrādā skaidra un mūsdienīga industriālā politika.

Darba tirgus politikas izaicinājumi

Progresīvie norāda, ka pašreizējā darba tirgus politika ir pārāk vispārīga un nenodrošina specifiskus risinājumus sociālā riska grupu integrācijai. Latvijā ir ievērojama daļa sabiedrības, kas dažādu iemeslu dēļ nevar pilnvērtīgi piedalīties darba tirgū. Piemēram, vecākiem bieži vien trūkst iespēju strādāt nepilnu darba laiku, kas rada ne tikai ekonomiskus, bet arī demogrāfiskus izaicinājumus. Latvijai nepieciešama atbildīga un strādājošajiem draudzīga nodarbinātības politika, kas sniegtu iespējas visiem, vienlaikus mazinot jauniešu un sociālā riska grupu bezdarbu – šis ir svarīgs solis sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanā.  

Industriālās politikas modernizācija

Partija uzsver nepieciešamību modernizēt Latvijas industriālo politiku, kurai līdz šim trūkusi skaidra prioritāšu definēšana. Ekonomikas ministrijai būtu jānosaka trīs galvenās nozares, kurās valsts nodrošinātu stratēģisku atbalstu, tā veicinot gan ilgtermiņa ieguldījumus, gan ekonomiskos rezultātus.

Progresīvie nostāja ir pārnozaru horizontālās misijas realizēšana — enerģētiskā neatkarība, drošība un konkurētspēja; zaļais kurss; digitālā transformācija; augstas pievienotās vērtības eksporta veicināšana, inovatīvo jaunuzņēmumu attīstība un kooperatīvu attīstība (tostarp lauksaimniecības, mežsaimniecības, enerģētikas, mājokļu utt.).

Tāpēc ir jādefinē īpaši atbalstāmās ekonomikas nišas un eksporta specializācijas, piemēram, IKT pakalpojumus un apstrādes rūpniecību (mākslīgais intelekts, virtuālā un papildinātā realitāte, robotika, zaļās tehnoloģijas, elektriskā un viedā mobilitāte), atjaunīgo resursu enerģētikas attīstību (Latvijas zaļais kurss), augstvērtīgus multimodālos transporta un loģistikas pakalpojumus, augstas pievienotās vērtības kokrūpniecību, tostarp plašāku koksnes izmantošanu būvniecībā, ražojošo bioekonomiku, tostarp pārtikas ražošanu, un pasaules līmeņa vērtību ķēdēs iekļautu apstrādes rūpniecību.