Klimata pārmaiņas – 67% sabiedrības domā, ka valsts nedara pietiekoši
Esam dzirdējuši daudz klimata skepses, klimata pārmaiņas ir aktuāla tēma arī Latvijas sabiedrībā. 2023. Eirobarometra dati rāda, ka 54% respondenti Latvijā domā, ka klimata pārmaiņas ir ļoti nopietna problema, 32% - samērā nopietna problēma. Tātad, vairums - 86% procenti aptaujāto domā, ka klimata pārmaiņas ir nopietna problēma. Vairākums - divas trešdaļas - Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valsts nav darījusi pietiekami, lai cīnītos ar klimata pārmaiņām. Šodien Saeimas opozīcija apliecināja šo viedokli, noraujot balsojumu Klimata likuma tālākai virzībai parlamentā.
Klimata jautājumi var šķist sarežģīti un pat nomācoši, taču sabiedrības gaidas ir skaidras, un tās nevaram ignorēt. Klimata likums nāk tieši laikā, jo Latvijas sabiedrība sagaida no likumdevējiem un valdības, rīcību. Klimata likums nav tikai dokuments uz papīra – tas ir ceļa rādītājs, kas nodrošina skaidrus mērķus un mehānismus, lai efektīvi risinātu klimata krīzi. Latvija nevar palikt malā, kad visā pasaulē jau tagad jūtamas klimata pārmaiņu sekas.
Klimata likums:
Nosprauž virzienu, lai pielāgojoties un mazinot emisijas varam cīnīties ar klimata krīzes sekām.
Izveido valstisku ietvaru, kas strukturē valsts, pašvaldību, uzņēmumu atbildību un rīcību, tā vietā, lai to uzliktu tikai uz indivīdu pleciem.
Nosaka skaidrus mērķus un dod ceļa karti, lai Latvija izpildītu mūsu starptautiskās saistības, un paredz mehānismus, lai to izdarītu.
"Progresīvie" deputāte Jana Simanovska:
“Mūsu sabiedrība vēlas rīcību. Mūsu starptautiskie partneri vēlas, lai mēs pildām savas saistības. Un mūsu bērni sagaida, lai mēs rīkotos viņu nākotnes labā. Kopīgiem spēkiem mēs varam nodrošināt taisnīgu un zaļu Latviju. Progresīvie atbalsta klimata likumu un uzskata, ka tas padarīs atbildīgo institūciju atbildību cīņā pret klimata krīzi vienkāršāku un saprotamāku.”
Latvija uz “lielo piesārņotāju” fona
Lai arī Latvija nav liela valsts, mūsu siltumnīcefekta gāzu emisijas, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir virs pasaules vidējā - 7,6 tonnas uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā.
Somālijā un Etiopijā siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu iedzīvotāju ir trīs reizes mazākas (2-2.5 tonnas), taču šīs valstis smagi cieš no sausuma, ko izraisījušas klimata pārmaiņas, kas novedis pie humānās krīzes izmēra bada un bruņotiem konfliktiem. Bangladeša rada piecreiz mazāk emisiju uz vienu iedzīvotāju, bet tās iedzīvotāji bieži sastopas ar plūdiem un dabas katastrofām, ko izraisa klimata pārmaiņas. DIenvidu valstīs sen vairs nav klimata skepse, viņiem tam nav laika, dienvidu valstis ir nopietni norūpējušās par klimata krīzes sekām.
Igaunijas bijušais Prezidents Lennarts Meri ir teicis, ka mazu valstu kodolieroči ir starptautiskās tiesības. Latvija ir maza valsts pasaules kartē, un, ja mēs gribam, lai citas valstis ievēro mūsu intereses, īpaši drošības jautājumos, mums ir jārāda, ka mēs ievērojam citu valstu intereses un respektējam starptautiskās tiesības, tostarp, mūsu saistības klimata pārmaiņu mazināšanā.
Klimata pārmaiņas – ko uzskata Latvijas iedzīvotāji
Cīņai ar klimata pārmaiņām un vides problēmām ir jākļūst par prioritāti sabiedrības veselības uzlabošanā
Pārejai uz tīru enerģiju būtu jāsniedz lielāks publiskais finansiālais atbalsts arī tad, ja tas nozīmētu subsīdiju samazināšanu fosilajam kurināmajam
Rīcība klimata pārmaiņu jomā veicinās inovāciju, kas padarīs ES uzņēmumus konkurētspējīgākus
Klimata pārmaiņu nodarītā kaitējuma izmaksas ir daudz lielākas par līdzekļiem, kas ieguldāmi pārejā uz zaļo pārkārtošanos
Fosilā kurināmā importa samazināšana no valstīm ārpus ES var palielināt enerģētisko drošību un būt ekonomiski izdevīga ES
Pielāgošanās klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei var sniegt labumu Eiropas iedzīvotājiem
80% Latvijas iedzīvotāju pilnībā vai drīzāk piekrīt, ka mums būtu jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz minimumam un vienlaikus jākompensē atlikušās emisijas, piemēram, palielinot apmežotās platības, lai līdz 2050. gadam padarītu Eiropas Savienības kopējo ekonomiku klimatneitrālu.
Latvijas iedzīvotāji (48%) kā svarīgu pasākumu uzskata sociāli atbildīgu zaļo pāreju, proti, “sniegt tiešu finansiālu atbalstu ekonomiski visneaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem” Tāpēc - šis likums ir sabiedrības intererēs, un sabiedrība sagaida valsts rīcību.
Klimata likums un Progresīvie piedāvājums
Strādājot pie likuma pilnveides, jāuzsvēr viens mehānisms, ko veiksmīgi izmanto citas valstis un ko uzskatām par būtisku iekļaut šajā likumā – pilsoņu asamblejas. Pilsoņu asambleja ir sabiedrības līdzdalības mehānisms, kurā valdība vai pašvaldība iesaista noteiktu skaitu iedzīvotāju. Šie iedzīvotāji bieži tiek izvēlēti pēc nejaušības principa, balstoties uz sabiedrības pārstāvniecību, lai apspriestu konkrētus jautājumus vai sniegtu rekomendācijas politikas izstrādei, tādējādi veicinot dialogu un sabiedrības iesaisti sarežģītu vai pretrunīgu jautājumu risināšanā. Daudzas valstis to veiksmīgi pielieto arī klimata politikas veidošanā, dēvējot par klimata asamblejām.