Eiropas Parlamenta vēlēšanu programma vieglajā valodā

Piederīgi Eiropā. Aizsargāti Latvijā.

Partija Progresīvie ir pirmā un vienīgā partija Latvijā, kas savu pilno programmu "pārtulkojusi" arī vieglajā valodā, padarot to pieejamu un saprotamu ikvienam.

Pasargāti

Šobrīd cilvēki Eiropā nejūtas droši. Viņus baida daudzas problēmas. Piemēram, Krievijas uzbrukums Ukrainai vai Eiropas valstu strīdi. Šos sarežģītos jautājumus var atrisināt tikai visas valstis kopā. Vienota Eiropa mūs pasargās.

  • Visām Eiropas Savienības valstīm jāvienojas par kopīgu aizsardzību. Kopīgi jāpērk ieroči un jāveido kopīgas armijas vienības. Tikai visas valsts kopā varēs nosargāt savu zemi un cilvēkus. Latvijai aktīvāk jāaicina visas pārējās valstis uz kopīgu darbu.

  • Šobrīd Ukraiņu karavīri aizstāv ne tikai savu zemi. Viņi cīnās arī par citu Eiropas valstu drošību. Eiropas Savienībai ir jāpalīdz Ukrainas armijai un Ukrainas cilvēkiem. Eiropas Savienībai jābūt gatavai palīdzēt atjaunot Ukrainu.

  • Ukraina gatavojas kļūt par Eiropas Savienības valsti. Eiropas Savienības valstīm jāpalīdz Ukrainai ātrāk kļūt par daļu no Eiropas. Jau tagad jāatbalsta Ukrainas iespējas:

    • piedalīties Eiropas Savienības programmās;

    • pārdot savas preces Eiropas Savienības valstīs;

    • piedalīties Eiropas Parlamenta darbā kā novērotājiem.

  • Krievija var slikti ietekmēt savas kaimiņvalstis. Tāpēc jāpalīdz Moldovai un Rietumbalkānu valstīm kļūt par daļu no Eiropas Savienības. Jāpalīdz arī cilvēkiem Baltkrievijā. Viņiem ir tiesības pašiem izvēlēties savas valsts nākotni.

Ungārija šobrīd kavē citas Eiropas Savienības valstis palīdzēt Ukrainai. Tas pierāda, ka vajag mainīt lēmumu pieņemšanas kārtību Eiropas Savienībā. Eiropai jābūt vienotai savos darbos.

  • Šobrīd Eiropas Savienības Padome lēmumu var pieņemt tikai ar visu valstu piekrišanu. Tāpēc dažus lēmumus nevar pieņemt. Tas apdraud Eiropas vienotību un drošību. Atbalstīsim izmaiņas balsošanas kārtībā. Lēmumi jāpieņem ar balsu vairākumu. Tas nozīmē vairāk nekā pusi balsu.

  • Jāpanāk lielāka cilvēku uzticēšanās Eiropas Savienības lēmumiem. Tāpēc visai informācijai par naudas saņemšanu un izdevumiem jābūt skaidrai un saprotamai. Dažās nozarēs aktīvāko uzņēmumu pārstāvji ietekmē lēmumus sev par labu. Šī kārtība Ir jāmaina.

  • Eiropas Savienībai vajag vienoties, ko darīt ar bēgļiem un robežām. Eiropas Savienības valstīm ir jāievēro starptautiskās cilvēktiesības. Dažas valstis izmanto bēgļus kā ieroci pret citām valstīm. To nedrīkst pieļaut.

Agrāk par klimata krīzi runāja tikai zinātnieki. Tagad mēs visi redzam klimata izmaiņas. Plūdos Jēkabpilī, vētrās un citās dabas nelaimēs cieš cilvēki un lauksaimniecība. Visām valstīm kopā Eiropā jāveido dabai draudzīga saimniekošana. Līdz 2040. gadam jāpanāk, ka cilvēki ar savu darbību vairs nemaina klimatu

  • Mazāk kurināsim ar oglēm un dabasgāzi. Nepirksim gāzi no Krievijas. Tā vietā siltināsim mājas. Lietosim saules un vēja enerģiju.

  • Cilvēki nedrīkst ciest no klimata krīzes. Tāpēc Eiropas Savienībai jāatbalsta dabas nelaimēs cietušie. Eiropas Savienības valstīm jāuzlabo glābšanas dienestu darbs.

Labklājīgi

Daudzas ģimenes no Latvijas dodas dzīvot uz bagātākām Eiropas valstīm. Tas mainīsies, ja dzīves līmenis dažādās Eiropas valstīs būs līdzīgs. Drošas darba vietas ar labu algu palīdzēs cilvēkiem dzīvot labāk visur. Cilvēkiem vajadzīgs arī atbalsts no pašvaldībām, valsts un Eiropas Savienības.

  • Eiropas Savienības valstīs vajadzīga kopīga aprēķināšanas kārtība:

    • minimālajām algām;

    • pensijām.

      Jāatbalsta arodbiedrības. Tad arodbiedrības varēs aizstāvēt darbiniekus dažādos uzņēmumos.

  • Visās Eiropas Savienības valstīs vienādi jāaprēķina pabalsts bezdarbniekiem. Tas būs labs atbalsts bez darba palikušiem cilvēkiem. Tad būs stabilāka arī valsts ekonomika.

  • Eiropas Savienības valstīm jābūt atbildīgām par savu cilvēku veselību. Kopā jāiepērk katrai valstij vajadzīgās zāles. Kopā jāapstiprina jaunās zāles. Jādod iespēja visiem cilvēkiem saņemt garīgās veselības atbalstu. Visiem cilvēkiem jābūt zināšanām par seksuālo veselību. Tas ļaus pašiem izlemt, radīt vai neradīt bērnus.

Mēs visi gribam dzīvot dabai draudzīgi. Daudzi cilvēki domā, ka tas nozīmē dārgāku transportu vai apkuri. Tomēr tā nav taisnība. Eiropas Savienības valstīm jāatbalsta dabai draudzīgi risinājumi. Naudu atbalstam jāpaņem no uzņēmumiem, kas ar savu darbību piesārņo dabu.

  • Eiropas Savienībā veidosim fondu, kas dod naudu saules, vēja un citiem dabai draudzīgas enerģijas projektiem. Latvijā būs jaunas darba vietas un tīrāks gaiss. Mūsu valsts nebūs atkarīga no citu valstu enerģijas.Dažas profesijas kļūst nevajadzīgas. Dažās nozarēs veidojas jaunas profesijas. Eiropas Savienībai jādod nauda darbinieku apmācībai jaunajās profesijās.

  • Lētas preces ātri nolietojas un piesārņo dabu. Kvalitatīvas preces kalpo ilgāk un taupa dabu. Nākotnē precēm jākalpo ilgāk un jābūt no pārstrādājamiem materiāliem. To savos likumos jānosaka Eiropas Savienībai. Piemēram, jau tagad jāražo mobilie telefoni ar maināmu bateriju. Jādara viss, lai atkritumu būtu mazāk.

Mums patīk atpūsties dabā. Tomēr cilvēka darbība apdraud dabu. Tas ietekmē mūs visus. Piemēram, bišu izmiršana apdraud pārtikas ražošanu. Atsevišķiem cilvēkiem nosargāt dabu nav pa spēkam. Tas jādara Eiropas Savienības un katras valsts atbildīgajām iestādēm. Jāpieņem likumi, kas liek labi rūpēties par dzīvniekiem.

  • Nākamajos 6 gados jāaizsargā vismaz trešā daļa jūras un sauszemes. Desmitajai daļai no tām jābūt stingrā valsts aizsardzībā. Mežu ciršana nav labs saimniekošanas veids.

  • Eiropas Savienībai jāaizliedz dzīvnieku audzēšana kažokādām. Jāuzlabo dzīves apstākļi visiem dzīvniekiem būros.

  • Minerālmēslu lietošanas dēļ var rasties smagas slimības. Tāpēc mazāk jālieto minerālmēsli un augu aizsarglīdzekļi.

Samazināti valstu budžeti neļauj valstīm attīstīties. To pierādīja kovid krīzes laika ierobežojumi. Attīstībai ir vajadzīga nauda. Eiropas Savienībai jādod iespējas valstīm saimniekot gudri un dabai draudzīgi.

  • Atbalstīsim Eiropas Savienības budžeta palielināšanu. To var panākt:

    • ar lielākiem nodokļiem par plastmasas atkritumiem un naudas pārskaitījumiem,

    • ar nodokļiem par tirgošanos vērtspapīru tirgū.

      Visiem uzņēmumiem ir jāmaksā nodokļi.

  • Eiropas Savienība var dabūt naudu ieguldījumiem izdevīgāk nekā katra valsts atsevišķi. Tāpēc Eiropas Savienībai jāpārdod savi vērtspapīri. Šādas eiroobligācijas Eiropas Savienība jau pārdeva Kovid krīzes laikā.

  • Eiropas Savienības valstīm jādod lielāka brīvība savu budžetu palielināšanā. Valstīm jādod iespēja:

    • uzlabot savus pakalpojumus,

    • pāriet uz dabai draudzīgas enerģijas izmantošanu.

  • Eiropas Centrālajai bankai jāstrādā pie jauniem mērķiem. Tai nav jārūpējas tikai par Eiropas naudas vērtības saglabāšanu. Centrālajai bankai jārūpējas par labākām darba iespējām un dabai draudzīgāku saimniekošanu.

Eiropas Savienības iedzīvotājiem ir svarīgi brīvi ceļot. Tāpēc sabiedriskajam transportam jābūt dabai draudzīgam, drošam un pieejamam. Svarīgākais sabiedriskā transports ir dzelzceļš.

  • Dzelzceļa līnijai Rail Baltica jābūt Latvijas galvenajam uzdevumam. Tāpēc svarīgi atrast naudu Rail Baltica pabeigšanai un dzelzceļa stacijām Rīgā.

  • Jāpanāk Eiropas Savienības atbalsts dzelzceļa attīstībai un piekļūstamībai cilvēkiem ar invaliditāti. Jāveido veloceļi.

  • Jāiegulda nauda ātrgaitas dzelzceļa attīstībā un sabiedriskajā transportā. Tas ļaus izvairīties no īsiem lidojumiem ar lidmašīnām un braucieniem ar savām mašīnām. Privātām lidmašīnām jāmaksā visi nodokļi.

Ir svarīgi saglabāt reģionu un mazo pilsētu kultūru un daudzveidību. Tāpēc jāattīsta reģioni un mazās pilsētas. Jārada labi apstākļi iedzīvotājiem. Rīgai un citām Eiropas lielajām pilsētām jādod iespēja rādīt piemēru citiem, kā dzīvot draudzīgāk dabai un cilvēkiem.

  • Lauksaimniecībai jābūt dabai draudzīgākai. Dabai draudzīga lauksaimniecība maksā dārgāk. Tāpēc īpaši jāatbalsta mazie, vidējie un bioloģiskie lauksaimnieki. Ievestai pārtikai jābūt tikpat labai kā pārtikai Eiropa Savienībā.

  • Bieži cilvēki laukos dzīvo sliktāk nekā pilsētās. Tāpēc cilvēki no laukiem brauc dzīvot uz pilsētu. Latvijā tā ir liela problēma. Latvijas laukos cilvēkiem jādzīvo tikpat labi kā citās Eiropas Savienības valstīs. Viņiem jāsaņem tikpat labas algas, pakalpojumi un citas iespējas. Cilvēkiem laukos jājūtas tikpat labi kā cilvēkiem pilsētas. Tāpēc Eiropas Savienībai papildu jāatbalsta lauku reģioni. Īpaši jāatbalsta reģioni pie jūras un Eiropas Savienības robežām.

  • Lielajām pilsētām ir grūtības ar Eiropas Savienības projektiem. Darbu kavē noteikumi, kurus pildīt pieprasa valsts. Lielajām pilsētām vajag iespēju saņemt naudu tieši no Eiropas Savienības. Tad strādāt ar projektiem būtu vienkāršāk.

Piederīgi

Eiropā visos laikos cilvēki varēja brīvi izteikt savas domas mākslā un medijos. Mediji ir avīzes, žurnāli, radio, televīzija un ziņu portāli. Tāpēc ir svarīgi atbalstīt un stiprināt Eiropas kultūru un medijus. Kultūra palīdz apvienot cilvēkus un novērst bīstamu uzskatu izplatīšanos

  • Eiropas Savienībā jāsakārto likumi par nodokļiem un autortiesībām. Jāpalīdz attīstīties vietējai un Eiropas kultūrai un medijiem. Kultūras darbiniekiem jāsaņem lielākas algas un valsts atbalsts, kad tas ir vajadzīgs. Jāstiprina Eiropas mazās valodas.

  • Kultūrai jābūt pieejamai visiem. Kultūrai jābūt iekļautai visās Eiropas Savienības programmās. Īpaši jāatbalsta bērni, jaunieši un nabadzīgie iedzīvotāji.

ASV un Ķīna cīnās par vadošo lomu jaunu tehnoloģiju radīšanā. Eiropas Savienība nedrīkst atpalikt. Eiropas Savienībai ir svarīgi attīstīt visu jauno zinātnē un tehnoloģijās. Īpaša uzmanība jāpievērš dabai draudzīgiem risinājumiem. Tas jādara arī Latvijā. Ir vajadzīgi likumi, lai aizsargātu cilvēkus.

  • Vairāk naudas pētniecībai un izgudrojumiem dos labumu visai valstij. Būs iespējas saimniekot dabai draudzīgāk. Tad visiem būs drošāka nākotne.

  • Dažādos veidos atbalstīsim jauno tehnoloģiju uzņēmumus.

  • Cilvēki interneta vidē jāaizsargā no krāpniekiem un nepatiesas informācijas. Jāaizsargā cilvēki internetā no uzbrukumiem un pazemojumiem. Eiropas Savienībai jāizmanto mākslīgais intelekts labiem mērķiem. Piemēram, labākiem pakalpojumiem veselības aprūpē, izglītībā un dabas aizsardzībā.

    Eiropā visiem cilvēkiem jābūt vienlīdzīgām tiesībām un iespējām. Cilvēkus nedrīkst šķirot:

  • vīriešos un sievietēs,

  • nabadzīgajos un bagātajos,

  • cilvēkos ar vai bez invaliditātes,

  • jaunajos un vecajos,

  • vēl pēc kādas citas pazīmes.

    Šādas tiesības nevar būt tikai vārdos. Mūsu uzdevums ir tās nodrošināt dzīvē.

  • Visā Eiropas Savienībā jāatbalsta laulību vienlīdzība. Tas nozīmē iespēju apprecēties viena dzimuma cilvēkiem. Valstīm jāatzīst par īstām arī citās valstīs reģistrētas laulības un izveidotas ģimenes.

  • Eiropas Savienībā visiem jāsaņem vienlīdzīga alga neatkarīgi no dzimuma Eiropas Savienības atbildīgos amatos ir maz sieviešu. Tas ir jāmaina.

  • Visām valstīm vienādi jācīnās pret vardarbību ģimenē. Nedrīkst pieļaut vardarbību pret sievietēm un cita veida vardarbību.

  • Jānodrošina cilvēkiem ar invaliditāti iespēja:

    • strādāt,

    • dzīvot neatkarīgi, saņemt atbalstu dzīvei ģimenē

Eiropas Savienībai un Latvijai ir vajadzīgi izglītoti, veseli un aktīvi jaunieši. Tikai tad Eiropa varēs attīstīties un kļūt labāka.

  • Jādod vairāk naudas Erasmus+ projektiem. Tad nabadzīgi jaunieši varēs mācīties citās valstīs. Visā Eiropas Savienībā jāaizliedz pieņemt jauniešus praksēs bez maksas.

  • Skolu un augstskolu diplomiem jābūt derīgiem visās Eiropas Savienības valstīs.

  • Eiropas vēlēšanās jādod iespēja balsot jauniešiem no 16 gadiem. Jādod iespēja jauniešiem no 18 gadiem kļūt par Eiropas Parlamenta deputātiem.