Partijas Progresīvie pirmās 100 dienas valdībā – pilnas cīņu un uzvaru

2023. gada 29. decembris iezīmēs "Progresīvie" pirmās 100 dienas valdībā. Lai arī esam savu politisko zīmogu Latvijas politikā uzlikuši gandrīz katrā politiskajā jautājumā visa gada garumā, šajā rakstā aplūkojam spilgtākos mūsu pārstāvēto ministriju sasniegumus kopš 15. septembra.

Šajā rakstā:

• Visaptveroša aizsardzība

• Iekļaujoša kultūra

• Ērta satiksme

• Pirmās 100 dienas valdībā aizvadītas godam - ko tālāk?

Partijas Progresīvie ministri – Andris Sprūds (AiM), Agnese Logina (KM), Kaspars Briškens (SM)

Visaptveroša aizsardzība

Mūsu visu drošība ir 2024. gada valsts budžeta viena no prioritātēm (kopā ar izglītību un veselību). Valdība beidzot veiks mērķtiecīgus ieguldījumus cilvēkos, publiskajos pakalpojumos un drošībā. Laikā, kad ieilgušais Krievijas uzsāktais karš Ukrainā pamatoti rada iekšējas bažas par mūsu individuālo un kopējo drošību, visaptveroša aizsardzības stratēģija ir valsts pastāvēšanas pamatos. Daži no pilnvērtīgas drošības elementiem, kas iezīmē pirmās 100 dienas valdībā:

✅ Vēsturiski lielākais budžets aizsardzības nozarei.

2024.gadā aizsardzības nozarei būs vēsturiski lielākais budžets – 1 128 380 620 eiro (jeb 2,4% no IKP). Virzāmies uz to, ka līdz 2027. gadam budžets aizsardzībai sasniegs 3% no IKP. Tiesa - reālie tēriņi būs lielāki, jo sākotnējiem plāniem vēl jāpieskata ap miljarda eiro investīcijas pretgaisa aizsardzībā periodā no 2024. līdz 2027. gadam.

✅ NBS kaujas spēju stiprināšana.

Šī gada novembrī un decembrī aizsardzības ministrija parakstījusi vēsturiski nozīmīgus līgumus par pretgaisa aizsardzības sistēmu IRIS-T iegādi un pretkuģu raķešu sistēmu NSM iegādi. Paredzēts, ka līdz gada beigām tiks noslēgts līgums arī par raķešu artilērijas sistēmu HIMARS iegādi, būtiski stiprinot Latvijas aizsardzību un NBS spējas. Vienlaikus šie ir vēsturiski lielākie līgumi aizsardzības spēju stiprināšanā.

✅ Atbalsts Latvijas aizsardzības industrijas attīstībai.

Lai ilgtermiņā attīstītu militāro industriju Latvijā, šī gada 29. novembrī tika reģistrēts valsts uzņēmums SIA “Valsts aizsardzības korporācija”. Tā strādās kā holdinga kompānija un būs daļa no Latvijas militārās industrijas ekosistēmas. Uzņēmums īstenos un stimulēs Eiropas Savienības finansējuma instrumentu un fondu līdzekļu apguvi, veidojot nacionālu un pārrobežu sadarbību, tajā skaitā ieguldot kapitālu jau esošajos Latvijas militārās ražošanas uzņēmumos, kuriem būtu nepieciešamas šādas investīcijas, lai celtu to ražošanas kapacitāti.

✅ Kvalitatīva Valsts aizsardzības dienesta ieviešana.

Turpinās Valsts aizsardzības dienesta ieviešana, nodrošinot vienādu saturu gan VAD brīvprātīgajiem, gan tiem, kuri pirmo reizi tiks iesaukti VAD, izmantojot atlasi pēc nejaušības principa. Papildināts bonusu klāsts tiem, kuri VAD piesakās brīvprātīgi, nodrošinot bezmaksas augstāko izglītību.

✅ Valsts robežas stiprināšana.

Ar ministra pavēli NBS gatavi iesaistīties žoga uz Latvijas – Krievijas robežas izbūvē. Vienlaikus NBS vēl aktīvāk iesaistījušies palīdzības sniegšanā Valsts robežsardzei pierobežas reģionā.

Iekļaujoša kultūra

Jau no darba sākuma Kultūras ministrijā ministres Agneses Loginas mērķis ir bijis parādīt, ka šī ministrija atbild gan par kultūru, gan par sabiedrības integrāciju un mediju jautājumiem. Kultūra un mediji ir valsts drošības jautājums, tāpat kā mūsu piederība Eiropas Savienībai un Eiropas vērtību telpai. Kultūrai ir jābūt pieejamai ikvienam Latvijas iedzīvotājam — mēs turpināsim strādāt pie tā, lai kultūras notikumi kļūtu arvien pieejamāki.

✅ Noslēdzies Rīgas filharmonijas metu konkurss.

Rīgas Filharmonijas arhitektūras metu konkursā uzvarējis mets ar devīzi "Baltic Shine". Stāsts par Kongresu nama pārtapšanu par Rīgas filharmoniju ir arī stāsts par veiksmīgu sadarbību starp Kultūras ministriju un Rīgas domi, lai beidzot kopīgiem spēkiem īstenotu ideju, kas ir patiesi nepieciešama Latvijas kultūrai, mūziķiem un klausītājiem, Rīgas iedzīvotājiem un viesiem.

✅ Atklāta LNB Digitālā bibliotēka.

Latvijas Digitālā bibliotēka ir nozīmīgs solis valsts digitālajā transformācijā un ceļā uz zināšanu sabiedrību. Tā padara ikvienam interesentam Latvijā un pasaulē pieejamu vairāk nekā 20 gadu garumā neskaitāmos projektos digitalizēto kultūras mantojumu - grāmatas un periodiku, notis un attēlus, filmas un skaņu ierakstus , pieminekļus un muzeju priekšmetus.

✅ Nodrošināts finansiāls atbalsts sabiedrisko mediju apvienošanas uzsākšanai.

Par sabiedrisko mediju apvienošanas un turpmākas attīstības scenārijiem sarunas ilgušas vairāk nekā desmit gadu. Šobrīd, eksistējot atsevišķi, LTV un LR ir vissliktāk finansētie mediji Baltijas valstīs un krietni atpaliek no Eiropas vidējā finansējuma. Tiem ir ļoti ierobežotas iespējas gan veidot kvalitatīvu oriģinālsaturu un sasniegt auditoriju, gan uzturēt un attīstīt infrastruktūru. Apvienošana palīdzēs izmantot resursus efektīvi.

✅ Par vairāk nekā 40% palielināts finansējums uz vienu skolēnu programmai "Latvijas skolas soma".

Līdz šim programmas ietvaros katru gadu vairāk nekā 230 000 skolēniem ir iespēja iepazīties ar kultūras notikumiem un norisēm. Tas ir ~97% no pašreizējā izglītojamo skaita, neatkarīgi no jauniešu izcelsmes, materiālā stāvokļa. Sākot ar 2024. gadu, panākts 100% nodrošinājums un atvēlētās summas kāpums no 7 eiro līdz 10 eiro par skolēnu semestrī.

✅ Atalgojuma kāpums kultūras darbiniekiem.

Vairāk nekā dubultota valsts mērķdotācija Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju atalgojumam. Tāpat - Kultūra ministrijas pārvaldīto valsts kapitālsabiedrību mākslinieku un personāla atalgojums simts dienu laikā ir pieaudzis par 4,4 miljoniem eiro, savukārt muzeju, bibliotēku un citu KM tiešo pārvaldes iestāžu darbiniekiem par 1,3 miljoniem eiro.

Ērta satiksme

Satiksmes ministram Kasparam Briškanam pirmās 100 dienas valdībā bija darbu pilnas. 

✅ Rasts finansējums, lai trīškāršotu vidējā ātruma radaru skaitu.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. 2023. gadā šāda sistēma tika uzstādīta 16 ceļa posmos visā Latvijā.

✅ Braukšanas maksas atvieglojumi bez vecāku gādības palikušajiem bērniem.

Turpmāk bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni, kuri atrodas audžuģimenēs, aizbildnībā, bērnu aprūpes institūcijās vai mācās vispārējās un profesionālajās izglītības iestādēs, kā arī augstskolās un koledžās līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai varēs bez maksas izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus ne tikai pilsētas nozīmes maršrutos, bet arī valstspilsētas pašvaldību organizētajos maršrutos.

✅ Jauno elektrovilcienu piegāde pirms Ziemassvētkiem.

Šis ir jauns laikmets Latvijas mobilitātes sistēmā. Līdz ar jaunajiem elektrovilcieniem mēs virzāmies uz to, lai nostiprinātu dzelzceļu kā sabiedrisko pārvadājumu mugurkaulu. Tiks modernizētas stacijas, padarot tās pieejamas un ērti piekļūstamas, kombinējot vilcienus ar citiem pārvadājumu veidiem.

✅ Izsludināts iepirkums, lai divu gadu laikā būtu jauns Salacgrīvas tilts.

Salacgrīvas tilts ir nacionālas nozīmes kritisks infrastruktūras objekts – gan tā savienojamības nozīmē ar Via Baltica, gan valsts kopējā drošības arhitektūrā. Šis ir valsts mēroga jautājums, kuru nedrīkst atlikt un atstāt tikai uz Limbažu novada pleciem. Jauna tilta pār Salacu būvprojekts ir izstrādāts un iesniegts Militārās mobilitātes projektu pieteikumu atlases uzsaukumā Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūrā.

✅ Atcelts lēmums par vilcienu staciju slēgšanu.

Dzelzceļam jākļūst par sabiedriskā transporta mugurkaulu, savukārt dažādiem transporta veidiem un pārvadājumu produktiem citam citu jāpapildina, jo tikai tā ir iespējams attīstīt ilgtspējīgu, iedzīvotājiem ērtu un modernu sabiedrisko transportu pilsētvidē un reģionos. Tāpēc nedrīkstam slēgt nevienu dzelzceļa staciju. Kamēr līdz ar jaunajiem vilcieniem nebūs izvērtēts jaunais sabiedriskā transporta pieprasījums, tāds lēmums būtu pārsteidzīgs.

Pirmās 100 dienas valdībā aizvadītas godam - ko tālāk?

Raugoties nākamā gada virzienā, mūsu mērķi top arvien ambiciozāki: partijas politisko prioritāšu centrā būs sociālās nevienlīdzības mazināšanas un vides aizsardzības jautājumi. Viens no galvenajiem valdības uzdevumiem būs panākt progresīvas izmaiņas nodokļu sistēmā – par to koalīcijas partneriem būs jāvienojas jau 2024. gada pirmajos mēnešos. Par šiem un citiem lēmumiem mēs aktīvi informēsim arī Tevi! Seko līdzi partijas Progresīvie aktualitātēm sociālajos tīklos un citur!