Nav pamata kavēt izmaiņas Mediju atbalsta fondā

Kopš vasaras Kultūras ministrija kopā ar plašu mediju pārstāvju loku ir strādājusi pie izmaiņām Mediju atbalsta fonda (MAF) konkursos. Lai gan dažādos posmos diskusijas par iespējamām izmaiņām bijušas spraigas, tomēr kopdarbā izstrādātais gala variants ir tieši vērsts uz mediju vides stiprināšanu, kvalitātes nodrošināšanu un augstvērtīga satura pieejamību sabiedrībai.

Rīt, 5. decembrī, Sabiedrības integrācijas fonda Padomes sēdē plānota jauno konkursa nolikumu apstiprināšana, taču indikācijas, ka tas varētu arī nenotikt, rada jautājumus par politisku ieinteresētību uzturēt esošā risinājuma trūkumus. Izmaiņu neieviešana nozīmētu, ka turpināsies situācija, kur daļa mediju saņem finansējumu gandrīz automātiski, kamēr citi konkurē par nepietiekamiem resursiem. Tas kavētu inovācijas, multiplatformu satura attīstību un sabiedrībai nozīmīgu projektu īstenošanu.

“Laikā, kad valsts prioritāte ir drošība, Latvijas politikas veidotāju atbildība ir arī mediju vides stiprināšana. Gadu no gada ir bijušas diskusijas par nepieciešamību pilnveidot MAF atbalsta mehānismus, un beidzot tas arī caurspīdīgā, nozarei saprotamā veidā ir izdarīts. Jaunajā risinājumā tiek saglabāts gan medijiem pieejamais finansējuma apjoms, gan celta satura kvalitāte. Un ir skaidri jāsaprot — ieguvēji šajā gadījumā ir ne tikai mediji, bet satura pieejamībā un kvalitātē arī sabiedrība,” uzsver kultūras ministre Agnese Lāce.

Atbalstu izmaiņām MAF konkursa nolikumos sarunās paudušas arī nevalstiskās organizācijas.

Ja konkursa nolikumi 5. decembra sēdē netiktu apstiprināti, šis būtu kārtējais signāls, ka sabiedrības, proti, NVO balss mediju politikas veidošanā tiek ignorēta. To apliecina arī nesenā diskusija par SEPLP locekļa izvēli, kur sabiedrības iesaiste Memoranda padomes formātā jau otro reizi tika noniecināta. Uz to publiskajā telpā skaidri norādījusi arī Mediju Ētikas padome, kas paziņojusi, ka neredz iespēju turpināt ļaut izmantot biedrības vārdu demokrātijas imitēšanā.

Konsultācijās par MAF nolikumu pilnveidi piedalījās Latvijas Raidorganizāciju asociācija, Latvijas Preses izdevēju asociācija, Latvijas Reģionālo mediju asociācija, Latvijas Žurnālistu asociācija, Latvijas Reklāmas asociācija, TV Neatkarīgo producentu asociācija, Baltijas Mediju izcilības centrs, Latvijas Mediju ētikas padome, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija, Latvijas Darba devēju konfederācija, lielāki interneta mediji un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

Darba gaitā notikušas sešas paplašinātas diskusijas ar mediju nozares profesionāļiem un ekspertiem, virkne individuālās tikšanās, kā arī sasauktas četras Kultūras ministrijas Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdes, lai nodrošinātu sabalansētu un kvalitatīvu nolikumu izstrādi.

Līdzās nacionālo mediju konkursam paredzēts kā līdz šim turpināt atbalstu satura radīšanai reģionālajiem, Latgales un diasporas medijiem.

Tāpat no 2026. gada reģionālie mediji varēs saņemt kapacitātes atbalstu, kas paredzēts, piemēram, izdevumu segšanai preses piegādēm un tipogrāfijas izdevumiem.