Progresīvie: Koalīcijai beidzot jāvienojas par atbildīgu budžeta projektu

Laikā, kad budžeta sarunām būtu jātuvojas nobeigumam, joprojām top aizvien jauni piedāvājumi. Daļēji tie izriet no ZZS augusta nogalē izvirzīto prasību apspriešanas, bet daļēji tādēļ, ka koalīciju veidojošās partijas patlaban nav apmierinātas ar Finanšu ministrijas paveikto darbu izdevumu samazināšanā un alternatīvu finansējuma avotu piedāvāšanā.

Partijas Progresīvie prioritātes budžeta sarunās ir ieguldījumi Latvijas iedzīvotāju veselībā, dzīves dārdzības mazināšana, kā arī ekonomikas izaugsmes veicināšana. Līdztekus investīcijām aizsardzības nozarē, ir nepieciešams stiprināt arī iedzīvotāju sociālo un ekonomisko drošību.

Tajā pašā laikā finansējuma avotiem jābūt pārdomātiem, taisnīgiem un sociāli atbildīgiem.

“Budžeta līdzsvarošana nevar nozīmēt valsts mežu izciršanu vai aklu izdevumu griešanu visās iestādēs vienādā apmērā. Šāda pieeja īpaši smagi skartu tās institūcijas, kurās jau šobrīd ir viszemākās algas. Mēs laikus brīdinām, ka nekādā gadījumā neatbalstīsim budžetu, kurā plānota plašāka valsts mežu izciršana,” uzsver partijas Progresīvie Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs.

Progresīvie jau ir piedāvājuši priekšlikumus budžeta sabalansēšanai.

Esam rosinājuši pirmo reizi ilgākā laikā nopietni revidēt kapitālsabiedrību finanses, rādot piemēru Satiksmes un Kultūras ministrijās. Satiksmes ministrijā nodrošināts vairāk nekā 30 miljonu ietaupījums, mazinot administratīvās, personāla un ēku uzturēšanas izmaksas. Kultūras ministrija savukārt samazinājusi valsts dotācijas vairākām kapitālsabiedrībām, lai veicinātu to fokusēšanos uz darba efektivizāciju. Tāpat esam aktualizējuši jautājumus par privātās veselības apdrošināšanas izdevumiem valsts pārvaldē, piemaksām, reprezentācijas izdevumiem ministriem un citiem iespējamiem risinājumiem izdevumu samazināšanai, kurus sabiedrība pamatoti sagaida.

Tāpat Progresīvie vēlas uzsvērt, ka neatbalstīs arī tādas potenciālās nodokļu izmaiņas, kas negatīvi ietekmētu vidējo un zemo algu saņēmējus. Vienīgais izņēmums varētu būt akcīzes nodokļi, kas Latvijā joprojām ir zemākie Baltijā, un kuru zemais slieksnis veicina riskus sabiedrības veselībai.