Krauzem jātiekas ar neapmierinātajām nevaldības organizācijām, nevis jāaicina politiskos partnerus “parunāties mežā”

Aizvadītās nedēļas beigās, 12. septembrī, partija Progresīvie saņēma Zemkopības ministra Armanda Krauzes (ZZS) aicinājumu frakcijas deputātiem un mūsu ministriem doties Krauzes organizētā braucienā uz “tikšanos valsts mežos Siguldas pusē”. Ceram, ka līdzīgu uzaicinājumu saņēmusi arī premjere Evika Siliņa (JV), un nevaldības organizācijas, kuras izteikušas kritiku par Meža likuma grozījumiem gan pēc būtības, gan par veidu, kādā tie tiek virzīti.

“Aicinājums aizbraukt uz tikšanos valsts mežos mazliet atgādina padomju okupācijas laika tradīciju ar “lietu kārtošanu” kolhozu un mežsaimniecību somu pirtīs, tālu prom no sabiedrības acīm. Apsolītā mediju līdzdalība šādā braucienā liecina par ZM vēlmi pārvērst Meža likuma grozījumu apspriešanu par sabiedrisko attiecību notikumu. Mēs dodam priekšroku tiešai un atklātai sarunai ar sabiedrības intereses pārstāvošajām organizācijām,” norāda partijas Progresīvie Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs. 

Ņemot vērā, ka sabiedrību un politiskos partnerus ir šokējis veids, kādā ZM virza šos grozījumus, aicināsim laiku izmantot lietderīgāk, un ministru beidzot satikties ar Progresīvie frakciju un nevaldības organizācijām, lai pārrunātu neizpildītos uzdevumus mežu politikā, proti, Mežu politikas pamatnostādņu glabāšanu “aiz atslēgas”, neīstenotos vērtējumus par ietekmi uz vidi dažādiem ZM plāniem, kā arī par risinājumiem briestošo ilgtermiņa problēmu novēršanai Latvijas mežos.

Šajā tikšanās reizē ministram būs iespēja nepastarpināti paskaidrot organizācijām, kāpēc ZM ir nolēmusi pat neizskatīt un nevērtēt 20 organizāciju un VARAM trīs darba dienu laikā iesniegtos priekšlikumus, un jau ir iesniegusi grozījumus Valsts kancelejā. Tāpat ministrs varēs pilsoniskajai sabiedrībai atvainoties par agrāk paustajiem noniecinošajiem izteikumiem — ja ne publiski, tad vismaz personīgā saskarsmē.

Tikšanās reizē frakcijā iezīmēsim uzdevumus, kuri ZM jāizpilda, lai valsts īpašumā esošos mežus apsaimniekotu atbilstoši to īpašnieka — Latvijas sabiedrības — gaidām, piemēram, atjaunojot to starptautisko sertifikāciju un samazinot nepamatotus tēriņus valsts kapitālsabiedrībā “Latvijas Valsts meži”.