Neatbalstām izmaiņas mežu politikā, kamēr spēkā nav Mežu politikas pamatnostādnes ar izvērtētu ietekmi uz vidi

Zemkopības ministrija apstiprināšanai valdībā mēģina virzīt grozījumus MK noteikumos par koku ciršanu mežā, kuri paredz iespējas legāli palielināt kailciršu platības un cirst jaunākus mežus.

Kā jau norādījusi Tieslietu ministrija, nekādas izmaiņas mežu politikā ar ietekmi uz vidi nevar pieņemt, pirms veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums Mežu politikas pamatnostādēm. Satversmes tiesa jau iepriekš skaidri norādījusi, ka tikai tādā veidā iespējams tiesiski pieņemt izmaiņas mežu politikā.

ZM joprojām nav sagatavojusi gala versiju Mežu politikas pamatnostādēm un nodrošinājusi to ietekmes uz vidi izvērtējumu. Esošajā pamatnostādņu projektā izmaiņas, kādas virzītas MK noteikumos, nav minētas.

Tāpat ZM nav paredzētajā termiņā veikusi Meža likumā noteikto izvērtējumu par stāvokli Latvijas mežos. Lai arī tas jāpaveic reizi piecos gados, vairākiem radītājiem pēdējie dati pieejami tikai par 2018. gadu.

“Pēdējā laikā Zemkopības ministrijas atbilde uz jebkuru jautājumu ir: jāpalielina mežu izciršanu. Varam atbalstīt tos jautājumus, kas skar birokrātijas mazināšanu un palīdz risināt situāciju ar egļu audzēm, bet neatbalstām izmaiņas, kas ļautu palielināt kailciršu platības vai cirst jaunākus apšu mežus. Kā jau norādījusi Satversmes tiesa, šādas izmaiņas var tiesiski veikt tikai, ja izvērtēta ietekme uz vidi, bet tas nav izdarīts,” uzsver Saeimas deputāts Edmunds Cepurītis.

Progresīvie neatbalstīs nekādas izmaiņas, kas palielina ciršanas apjomus mežos. Mēs uzskatām, ka jebkādām izmaiņām nepieciešams vispirms izvērtēt ietekmi uz vidi, pēc vairāku gadu kavēšanās sagatavojot politikas pamatnostādnes.