Progresīvie vērsušies Ģenerālprokuratūrā par Zemkopības ministrijas virzīto atbalstu kokrūpniekiem
Piektdien, 21. novembrī, partijas Progresīvie Saeimas frakcija nosūtījusi vēstuli Ģenerālprokuratūrai “Par iespējamu prettiesisku rīcību ar valsts mantu, valsts mantas nelikumīgu atsavināšanu, nodarot zaudējumus lielos apmēros, saistībā ar a/s “Latvijas Valsts meži” komersantiem piegādātās koksnes cenas samazināšanu.” Vēstules kopija nosūtīta arī Konkurences padomei un Valsts kontrolei.
Vēstulē frakcija lūdz Ģenerālprokuratūru izvērtēt iespējamu prettiesisku darbību (pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, nolaidību, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dienesta pilnvaru pārsniegšanu, nepatiesas informācijas sniegšanu) rīcībā ar valsts mantu, valsts mantas nelikumīgu atsavināšanu (izšķērdēšanu) lielos apmēros vai zaudējumu radīšanu valstij lielos apmēros, a/s “Latvijas Valsts meži” piegādājot koksni par samazinātām cenām komersantiem – a/s “PATA Saldus” un SIA “PATA Jēkabpils” līgumu ar darbības termiņu 2022. – 2026. gads ietvaros, pārāk plaši attiecinot un piemērojot Ministru kabineta lēmumus (19.12.2023 Informatīvajam ziņojumam pievienotā protokollēmuma 2. punktu un 25.06.2024 Informatīvajam ziņojumam pievienotā protokollēmuma 2. punktu).
Vēstulē frakcija norāda, ka abi Zemkopības ministrijas sagatavotie informatīvie ziņojumi par atbalstu nozarei ir ārkārtīgi nepilnīgi, kas varētu būt novedis pie nepareiza Ministru kabineta lēmuma – samazināt koksnes cenu, tādējādi it kā glābjot krīzē esošo kokrūpniecības nozari.
Zemkopības ministrijas informatīvajā ziņojumā, kuru 2023. gada 19. decembrī izskatīja valdībā, nav rakstīts, uz kāda normatīvā akta pamata tā piedāvāja Ministru kabinetam tiesības noteikt (diktēt) pārdošanas cenu koksnes produkcijai, koriģējot jau spēkā esošos noslēgtos līgumus, faktiski pārņemot a/s “Latvijas Valsts meži” uzdevumu. Publiskā pārvalde drīkst rīkoties saskaņā ar normatīvajiem aktiem, bet informatīvie ziņojumi šādu tiesisko pamatojumu nesatur.
Tāpat šī paša informatīvā ziņojuma pielikumā uzskaitīti 11 uzņēmumi, kas it kā vērsās Zemkopības ministrijā pēc palīdzības, taču beigās materiāls atbalsts tika sniegts arī SIA “Vudlande”, SIA “Silpec”, SIA “Krauzers”, lai gan šie uzņēmumi nebija vērsušies Zemkopības ministrijā ar lūgumu pēc palīdzības un Ministru kabinets nebija informēts par to, ka atbalsts tiks sniegts uzņēmumiem, kas to nelūdza (tādējādi iespējams pieņemt, ka šiem ekonomiskais atbalsts šiem uzņēmumiem nebija nepieciešams).