Pirms gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām partija “Progresīvie” vērsusies pie valstiskajām partijām, kurām socioloģiskās aptaujas uzrāda reālu iespēju iekļūt Rīgas domē - “Jaunās vienotības” un “Nacionālās apvienības”, aicinot apliecināt, ka tās nākamajā domes sasaukumā nestrādās vienā kolaīcijā ar Aināra Šlesera partiju “Latvija pirmajā vietā”.

Progresīvie uzskata, ka arī Latvijā, līdzīgi kā citās valstīs, ir jāapsver iespēja veidot skaidru, drošu, starptautiskās vadlīnijās un labās prakses piemēros balstītu regulējumu, lai ārstiem būtu iespēja izrakstīt pacientiem marihuānu saturošus medikamentus – kapsulas, ekstraktus, tabletes.

ASV administrācijas paziņojums par būtisku tarifu paaugstināšanu ir bezprecedenta solis pēc kara laikmetā un krasi palielina nenoteiktību globālajā ekonomikā. Progresīvie norāda – šim solim var būt tieša ietekme arī uz Eiropas un Latvijas ekonomisko vidi, palielinot recesijas risku.

Progresīvie vadībā aizsardzības nozarei ir panākts vēsturiski lielākais valsts finansējums un mēs skaidri apzināmies, ka līdztekus tam nāk arī liela atbildība.

Viņa kandidē no partijas “Progresīvie” kopējā sarakstā ar partiju apvienību “Jaunā Vienotība”, jo uzskata, ka novadam nepieciešama godīga, sociāli atbildīga un ilgtspējīga politika.

Kandidējot no partijas “Progresīvie”, viņa vēlas panākt, lai pašvaldība kļūst atbildīgāka, saimnieciskāka un tuvāka cilvēkiem.

Signe kandidē Krāslavas novada pašvaldības vēlēšanās, jo viņai ir svarīgi, lai novads būtu atvērts, demokrātisks un ilgtspējīgs.

Progresīvie nepiekrīt celma diametra palielināšanai un sabiedrisko apspriešanu atcelšanai – šādi grozījumi nav pieļaujami, jo birokrātijas mazināšana nedrīkst notikt uz vides prasību un sabiedrības iesaistes rēķina. 

Kārlis kandidē Jūrmalas domes vēlēšanās no partijas “Progresīvie”, lai ieviestu godīgu, ilgtspējīgu un cilvēkiem atbildīgu pārvaldību.

Dita šobrīd vada sociālo atbalsta centru “Pērle”, bet viņas pieredze ir daudz plašāka – gan darbā pašvaldībā attīstības plānošanas jomā, gan biedrībās un radošajā sektorā.

Ģirts Dubkēvičs ir carnikavietis, uzņēmējs, divu bērnu tēvs un Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs.

“Progresīvie” Jēkabpils novada pašvaldības vēlēšanu saraksta līdere Alla Beļinska ir cilvēks ar plašu pieredzi darbā sabiedrības labā.

"Progresīvie" Smiltenes novada domes priekšsēdētāja amata kandidāts Ervins Labanovskis ir viens no partijas dibinātājiem, kurš jau vairāk nekā 20 gadus strādā politikā, uzņēmējdarbībā un nevalstiskajā sektorā.

“Progresīvie” Valkas novada mēra amata kandidāte Baiba Karpova ir dzimusi un augusi Valkas novadā un visu savu dzīvi veltījusi darbam vietējo labā.

"Progresīvie" Rēzeknes valstspilsētas domes priekšsēdētāja amata kandidāts Jānis Zeltiņš ir Rēzeknes patriots, kurš jau darbojies Rēzeknes domē opozīcijā un joprojām ir Sociālo jautājumu komisijas priekšsēdētājs. Viņš labi pārzina pilsētas realitāti – gan vietējo uzņēmēju, gan ģimeņu vajadzības. Viņa redzējums ir skaidrs: Rēzeknei nepieciešama pavisam cita pieeja – godīga, saprotama un cilvēkiem atbildīga pašvaldība.

Papildus Rīgai "Progresīvie" startēs arī citās Latvijas pilsētās un novados, kur tiek veidotas spēcīgas komandas, kas piedāvās ilgtspējīgus un praktiskus risinājumus vietējām problēmām. Partija ir gatava startam 12 pašvaldībās.

258 miljardi – tik daudz krievijai piederoši finanšu līdzekļi ir iesaldēti Eiropā.

Šī nauda tika iesaldēta pēc krievijas iebrukuma Ukrainā. Tā ir liela summa, ko būtu jākonfiscē un jānodod Ukrainai. Ukrainai nepieciešama militārā palīdzība, kā arī resursi, lai atjaunotu izpostīto infrastruktūru.

Partija Progresīvie Saeimā iesnieguši likumprojektu "Grozījums Valsts ieņēmumu dienesta likumā", kas paredz nostiprināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesības informēt sabiedrību par savu darbību un konstatētajiem pārkāpumiem.

Lai sniegtu papildu atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri Krievijas uzsāktā kara dēļ, patvērumu raduši Latvijā, partija "Progresīvie" iesnieguši grozījumus “Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā”.

Latvijā ir zemi uzticēšanās rādītāji politiskajai varai, un tas noved pie tā, ka aizvien mazāk cilvēku uzskata, ka viņiem ir iespēja ietekmēt procesus – savā valstī, novadā vai pilsētā. Pašvaldību līmeņa referendumu veiksmīga un reāla izmantošana būtu milzīgs solis uz priekšu. Bet, lai tas notiktu, referendumos jārisina jautājumi, kas cilvēkiem patiešām rūp. Un es piedāvāju tieši to.