2025. gada 27. novembrī Saeima izveidoja Parlamentārās izmeklēšanas komisiju “Par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā [..]”. Progresīvie uzskata, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveide ir acīmredzams “Nacionālās apvienības” un “Latvija pirmajā vietā” mēģinājums izveidot nodokļu maksātāju finansētu priekšvēlēšanu platformu un apzināti uzkurināt nepatiku pret Latvijā esošajiem ārvalstniekiem. Par to it īpaši liecina komisijas nosaukumā ietvertais un realitātei neatbilstošais formulējums “masveidīga trešo valstu pilsoņu ieceļošana un uzturēšanās Latvijas Republikā”.

Trešdien, 26. novembrī, partijas Progresīvie Saeimas frakcija nosūtījusi vēstuli premjerministrei Evikai Siliņai (JV) un finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV), aicinot ierosināt disciplinārlietu par pieļautiem disciplinārpārkāpumiem Zemkopības ministrijā (ZM) jautājumā par atbalstu kokrūpniekiem. Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 18. panta “Tiesības ierosināt disciplinārlietu” pirmās daļas 1. un 6. punkts nosaka, ka “Ierosināt lietu ir tiesīgi ministru prezidents, kā arī finanšu ministrs par tiesību aktiem neatbilstošu rīcību ar budžeta līdzekļiem.”

Piektdien, 21. novembrī, partijas Progresīvie Saeimas frakcija nosūtījusi vēstuli Ģenerālprokuratūrai “Par iespējamu prettiesisku rīcību ar valsts mantu, valsts mantas nelikumīgu atsavināšanu, nodarot zaudējumus lielos apmēros, saistībā ar a/s “Latvijas Valsts meži” komersantiem piegādātās koksnes cenas samazināšanu.” Vēstules kopija nosūtīta arī Konkurences padomei un Valsts kontrolei.

Progresīvie uzskata, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveide neattaisnos tās organizēšanai nepieciešamās papildu izmaksas, jo pēc būtības dublēs darbu, kas var tikt veikts jau esošajās Saeimas komisijās un apakškomisijās bez papildu tēriņiem. Šīs komisijas izveide būtībā ir acīmredzams atsevišķu opozīcijas politiķu mēģinājums iegūt nodokļu maksātāju apmaksātu priekšvēlēšanu platformu.

Partijas Progresīvie Saeimas frakcija nosūtījusi vēstuli Zemkopības ministrijai, pieprasot sniegt detalizētu informāciju un ekonomiskos aprēķinus par valstij nodarītajiem zaudējumiem, ko izraisījusi ministrijas patvaļīgi īstenotā labvēlība pret atsevišķiem kokrūpniekiem.

Saeimas vairākuma šodien pieņemtais lēmums parlamentā atgriezto likumprojektu par Eiropas Padomes konvencijas denonsēšanu pēc būtības nodot nākamā sasaukuma pārziņā ir nozīmīga sabiedrības uzvara, kas novērš tūlītēja kaitējuma nodarīšanu tās interesēm. Šī uzvara arī atstāj iespēju šādu risku novēršanai pilnībā, turpinot Latvijas dalību konvencijā.

Pēdējās dienas pēc Saeimas 30. oktobra lēmuma par izstāšanos no t. s. Stambulas konvencijas apliecina, ka Latvijas sabiedrība ir pret vardarbību un vēlas drošību, kā arī nav gatava riskēt ar Latvijas kā Rietumiem piederošas Eiropas Savienības valsts ģeopolitisko orientāciju.

30. oktobrī Saeimas vairākums, ignorējot Latvijas sabiedrības protestus, kā arī stratēģisko partneru brīdinājumus, atbalstīja lēmumu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb t. s. Stambulas konvenciju. Tādējādi Latvija kļuvusi par pirmo Eiropas Savienības valsti, kas spērusi šādu soli.

2023. gada beigās zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) un ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs valdībā iesniedza informatīvo ziņojumu par kokrūpniecības nozares “konkurētspējas apdraudējumu”. Ar to valdībai tika netieši pateikts, ka nozarē gaidāms bankrotu vilnis un apdraudētas darbavietas reģionos.

Progresīvie neatbalstīs Nacionālās apvienības virzīto deklarāciju par vardarbības novēršanu, jo tā samazina iedzīvotāju aizsardzību pret vardarbību un attālina Latviju no Eiropas vērtību telpas.

Deklarācija ir cieši saistīta ar ieceri denonsēt Stambulas konvenciju, un abu dokumentu kopums nozīmētu iedzīvotāju, īpaši vardarbībā cietušo, tiesību sašaurināšanu. Nacionālais likums nevar aizstāt konvencijā noteikto uzraudzības un aizsardzības mehānismu, ko nodrošina sadarbība ar citām Eiropas Padomes valstīm.

ZM šī gada 11. septembrī izsludināja iepirkuma konkursu ar termiņu līdz 26. septembrim, kas beidzās bez rezultāta. 2. oktobrī tika izsludināts jauns iepirkums, jau atkal ar ļoti īsu piedāvājumu iesniegšanas termiņu — līdz 17. oktobrim, turklāt ar rupju paviršību nosaukumā (saskaņā ar to iepirkts tiek nevis SIVN, bet pašas pamatnostādnes).

Progresīvie lūgs Zemkopības ministrijai sniegt informāciju par atsevišķu programmu konkursu rezultātiem, pieteikumu skaitu, plānotajām aktivitātēm un sasniegtajiem rezultātiem. 

Lai apspriestu ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) plānus pārtikas cenu samazināšanai, kā arī iecerētās samazinātās PVN likmes atsevišķiem pārtikas produktiem, partijas Progresīvie Saeimas frakcija ministru 8. oktobrī uzaicinājusi uz sarunu. Tāpat šajā sanāksmē iecerēts noskaidrot ministra redzējumu par iespējām noteikt kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos jeb karteli.

Partijas Progresīvie Saeimas frakcija ir nosūtījusi Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim vēstuli ar pieprasījumu “sniegt detalizētu informāciju par Pjotra Avena Latvijas pilsonības iegūšanas apstākļiem, kā arī, vai un kādā veidā un procesā ir izvērtēts Pilsonības likuma 24.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktais pamats Latvijas pilsonības atņemšanai Pjotram Avenam.”

Progresīvie vērsušies pie Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča sagatavot un aicināt visas Saeimā pārstāvētās frakcijas parakstīt vienošanos jeb memorandu, kas paredzētu, ka, neatkarīgi no valdību veidojošo koalīcijas partneru sastāva, nākamā gada valsts budžeta izdevumi aizsardzības mērķim veido vismaz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Šobrīd valdības un koalīcijas uzdevums ir pieņemt budžetu ar būtisku finansējuma palielinājumu valsts aizsardzībai, nevis piespēlēt opozīcijas frakciju priekšvēlēšanu kampaņai. Partijas Progresīvie Saeimas frakcija vienprātīgi uzskata, ka nākamās nedēļas sākumā jāseko izlēmīgai premjeres Evikas Siliņas rīcībai, kas apliecinās, ka JV joprojām vada valdību un koalīciju, citādi ZZS turpinās sabotēt koalīcijas darbu un valsts budžeta pieņemšanu.

Partijas Progresīvie prioritātes 2026. gada budžetā līdzās aizsardzības finansēšanai bija nodrošināt ieguldījumus Latvijas iedzīvotāju veselībā, kā arī sociālo un ekonomisko drošību apstākļos, kad strauji jākāpina investīcijas valsts drošībā. Būtiska loma mūsu pozīcijās bija arī valsts ekonomiskās izaugsmes veicināšanai.

Aizvadītās nedēļas beigās, 12. septembrī, partija Progresīvie saņēma Zemkopības ministra Armanda Krauzes (ZZS) aicinājumu frakcijas deputātiem un mūsu ministriem doties Krauzes organizētā braucienā uz “tikšanos valsts mežiem Siguldas pusē”. Ceram, ka līdzīgu uzaicinājumu saņēmusi arī premjere Evika Siliņa (JV), un nevaldības organizācijas, kuras izteikušas kritiku par Meža likuma grozījumiem gan pēc būtības, gan par veidu, kādā tie tiek virzīti.

Aizsardzības ministrija ir pārskatījusi 2025. gada plānoto budžetu, lai rastu iespējas papildu ieguldījumiem prioritāro kaujas spēju attīstībai. Kritiski izvērtējot ilgtermiņa saistības, izdevumus valsts aizsardzības dienesta, militāro bāzu un poligonu aizsardzības infrastruktūras izbūvē, kā arī uzturēšanas izdevumus, aizsardzības ministra Andra Sprūda uzdevumā ir rasti papildu vairāk nekā 45 miljoni eiro kaujas spēju stiprināšanai.

Laikā, kad budžeta sarunām būtu jātuvojas nobeigumam, joprojām top aizvien jauni piedāvājumi. Daļēji tie izriet no ZZS augusta nogalē izvirzīto prasību apspriešanas, bet daļēji tādēļ, ka koalīciju veidojošās partijas patlaban nav apmierinātas ar Finanšu ministrijas paveikto darbu izdevumu samazināšanā un alternatīvu finansējuma avotu piedāvāšanā.