Valsts budžets 2025 – vairāk naudas maciņā!

Nodokļu sloga samazinājumu visvairāk izjutīs tie strādājošie, kuri pelna līdz 2000 EUR mēnesī, kas aptver aptuveni 80% Latvijas darba ņēmēju. Šīs izmaiņas atbilst OECD rekomendācijām un ir vērstas uz ēnu ekonomikas ierobežošanu, kā arī uzņēmumu konkurētspējas veicināšanu. IIN likme mainīsies no 20% un 23% pašlaik uz 25,5%. Savukārt ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī tiek saglabāts solidaritātes nodoklis 33% apmērā.

Nodokļu reforma jūtami samazinās nodokļus tiem, kuri pelna līdz 2000 EUR mēnesī – maciņā, salīdznot ar citām ienākumu grupām, paliks procentuāli vairāk, un šos ieņēmumus būs iespējams ieguldīt izglītībā, un veselībā. Piemēram, strādājošais vecāks (bruto alga - 1800 eiro) ar diviem bērniem, 2025. gadā katru mēnesi pēc nodokļiem saņems par 72 eiro vairāk nekā līdz šim. Tie ir papildu 864 eiro gadā.

Nodokļu palielinājums galvenokārt ietekmēs tos, kuri pelna vairāk nekā 5000 EUR mēnesī, tostarp augsta līmeņa valsts amatpersonas un valsts uzņēmumu vadītājus. Mērķis ir veicināt ekonomisko vienlīdzību un efektīvāku bagātības pārdalīšanu sabiedrībā.

Arī turpmāk MUN maksātāji, kas paralēli ar MUN ienākumu gūs ienākumus arī algota darba ienākuma veidā, līdzīgi kā šobrīd varēs attiecībā uz algota darba ienākumu piemērot gan neapliekamo minimumu, gan atvieglojumu par apgādībā esošu personu. Vienīgā atšķirība būs tā, ka personai attiecībā uz algotā darba ienākuma aprēķinu piemēros fiksētu neapliekamo minimumu un jaunās IIN likmes.

Tiem, kuri saņem apgādnieka zaudējuma pensiju, nekas nemainīsies, respektīvi — nav paredzēts mainīt ne atbrīvojumu no nodokļa, ne arī neapliekamā minimuma piemērošanu izņēmuma kārtā.

Izmaiņu ietekme būs līdzīga tiem, kas maksā nodokļus vispārējā režīmā – arī saimnieciskās darbības veicējiem tiks piemērots fiksēts neapliekamais minimums un jaunās IIN likmes. Līdz ar to, nodokļu nomaksa kļūs vienkāršāka, jo nebūs jārēķina diferencētais neapliekamais minimums un ienākumiem būtībā būs jāpiemēro tikai viena IIN likme – 25.5%. 

Mērķis ir aizstāt diferencēto neapliekamo minimumu ar fiksētu summu 510 EUR mēnesī. Šīs izmaiņas padarīs nodokļu aprēķinu vienkāršāku un nodrošinās skaidrību par finansiālo plānošanu visiem nodokļu maksātājiem, tostarp tiem, kuri saņem augstākus ienākumus.

Progresīvais nodoklis ir vērsts uz ienākumu nevienlīdzības samazināšanu, aplikot turīgākos ar lielāku nodokļa likmi. Tas palielina kopējo patēriņu, jo zemākas un vidējas ienākumu grupas mājsaimniecībām ir lielāki izlietojamie ienākumi. Lielāks patēriņš veicina pieprasījumu, kas savukārt stimulē ekonomisko izaugsmi.

Samazinot darbaspēka izmaksas tiem, kuri pelna līdz 2000 EUR mēnesī, Latvijas uzņēmumi kļūs konkurētspējīgāki, it īpaši salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju. Mazāks nodokļu slogs zemāku ienākumu grupās arī uzlabos Latvijas pievilcību kvalificētiem darbiniekiem un veicinās ekonomisko aktivitāti.

Līdzekļi, kas iegūti no virspeļņas nodokļa, tiks izmantoti, lai stiprinātu gan ārējo, gan iekšējo drošību. Tas ietver policijas, ieslodzījuma vietu un ugunsdzēsēju algu palielināšanu par 10%, kā arī munīcijas un ekipējuma rezerves uzlabošanu.

Fiksēts neapliekamais minimums vienkāršo visu nodokļu sistēmu. Pašreizējais diferencētais neapliekamais minimums ir sarežģīts un rada neskaidrības cilvēkiem, kuri mēģina prognozēt savus gada nodokļu maksājumus. Nosakot fiksētu summu, nodokļu maksātāji var viegli saprast, cik liela daļa no viņu ienākumiem netiks aplikta ar nodokļiem, tādējādi veicinot skaidrību un finanšu plānošanu.

No 2025. gada neapliekamais minimums pensionāriem pieaugs no 500 EUR līdz 1000 EUR mēnesī. Tas palīdzēs samazināt nabadzības risku pensionāru vidū un nodrošinās lielāku finansiālo stabilitāti senioriem.

Darba spēka nodokļu samazināšana zemākām un vidējām ienākumu grupām palīdzēs mazināt motivāciju strādāt neformālajā ekonomikā. Reforma seko OECD rekomendācijām samazināt darbaspēka nodokļus, kas, visticamāk, samazinās ēnu ekonomikas apmērus un palielinās vispārējo nodokļu nomaksu.